Rosina par kāpšanu Monblānā iekasēt 15 000 eiro depozītu - iespējamās glābšanas un bēru izmaksu segšanai
Senžervē ciema mērs Francijā norādījis, ka apstākļi kāpšanai Alpu augstākajā virsotnē Monblānā ir tik bīstami, ka alpīnistiem vajadzētu iemaksāt 15 000 eiro lielu depozītu, lai segtu iespējamās glābšanas operācijas un bēru izmaksas.
Žans Marks Peilleks ir mērs Senžervē ciematā, kas atrodas Rietumeiropas augstākā kalna pakājē. Viņš norāda, ka tie, kuri ignorē brīdinājumus un izvēlas kāpt kalnā pa "Goûter" maršrutu, spēlē "krievu ruleti".
Zināms, ka šobrīd karstuma vilnis ir palielinājis akmeņu nogruvumu risku kalnā.
Mērs Peilleks norāda, ka vidējās ķezā nonākuša alpīnista glābšanas izmaksas esot ap 10 000 eiro, bet bēru izmaksas - ap 5 000. "Ir nepieņemami, ka Francijas nodokļu maksātāji sedz šīs izmaksas," viņš teica paziņojumā presei.
Viņa paziņojumā ciemata oficiālajā tīmekļa vietnē tika atzīmēts, ka pat kalnu gidi tagad atsakās uzņemt kāpējus populārajā "Goûter" jeb "Karaļa ceļa" maršrutā. Šis gidu lēmums ir spēkā agrākais līdz augusta vidum.
Kā raksta BBC, ciematā gan vēl nav izstrādāts juridiskais ietvars šādas depozīta maksas ieviešanai, tomēr mēram ir visas tiesības šādu maksu ieviest. Pilsētas galva sacīja, ka summai "ir jābūt ievērojamai, lai pievērstu uzmanību tam".
"Ja kāds uzskata, ka tas ir nelikumīgi, viņš var vērsties tiesā, lai to apstrīdētu," viņš piebilda.
Viņš pastāstīja, ka nesen, 30. jūlijā, kalnā tika atrasta rumāņu tūristu grupa, kas ceļā bija devusies šortos un sporta kedās. Policijas helikopters ar skaļruni pavēlēja viņiem griezties atpakaļ, uz ko ceļotāji atbildējuši, ka plāno atgriezties nākamajā dienā.
Jauns.lv jau ziņoja, ka nesen Monblānā bojā gājuši arī alpīnisti no Latvijas.
Eiropas Savienības augstākā virsotne Monblāns ir viens no populārākajiem kalnos kāpēju mērķiem, jo ainaviski skaistā kalna apkārtne piedāvā visdažādākās grūtības maršrutus, sākot no salīdzinoši vieglām kalnu takām, beidzot ar tehniski ļoti sarežģītiem klinšu kāpieniem. Savukārt kāpiens pašā Monblāna virsotnē nav no tiem fiziski smagākajiem un tehniski sarežģītākajiem, tomēr labas iemaņas alpīnismā un atbilstošs ekipējums gan ir nepieciešams.
Ik gadu Monblānā kāpj ap 30 tūkstošiem tūristu un alpīnistu, taču diemžēl Monblāns prasa arī upurus, jo kalnos kāpējus bieži vien pārsteidz mainīgie laika apstākļi. Pēdējos gados kāpšanu Monblānā ietekmē arī klimata izmaiņas, jo karstās vasaras kausē ledājus, un līdz šim par drošiem uzskatītie kāpšanas maršruti kļūst riskanti un bīstami – ledājos izveidojas plaisas, iespējamas lavīnas un akmeņu nobrukumi.
