Krievija deg elles liesmās! VIDEO

Kā katru gadu, arī šogad Sibīriju pārņēmuši milzu ugunsgrēki, bet šoreiz tie esot divreiz plašāki nekā pērn, un postu pastiprināja arī pagājušās nedēļas nogales vētra, kad vietām vēja ātrums sasniedza pat 40 metru sekundē. Pie tam trūkst arī ugunsdzēsēju un glābšanas tehnikas, jo tā nosūtīta karā ar Ukrainu.

Traģisko situāciju vairs nespēj noslēpt arī Kremlis. Krievijas ziņu aģentūra „Novosti” ziņo, ka postoši meža ugunsgrēki pārņēmuši 77 no 85 Krievijas reģioniem. Tie plosās teju 200 000 hektāru platībā. Daži Krievijas reģionālo televīziju sižeti pat sākas ar savā ziņā traģikomiskiem tekstiem. Ar Georga lentītēm pie krūtežas izrotātie diktori skatītājus sagatavo baisajām ziņām: „Jums var likties, ka nākamie kadri uzņemti no „specoperācijas” Doņeckā, bet tā nav tiesa. Tas notiek tepat pie mums – Sibīrijā...”

Ugunsdzēsēji aizsūtīti uz fronti

Vienvārdsakot, Sibīrijā tagad klājas ievērojami sliktāk nekā padomju laikos. PSRS laikos Sibīrijas plašumi nebija pārvērtušies par tik plašu neapsaimniekotu tuksnesi, kā pašlaik. Kolhozi un zemnieku saimniecības vismaz kaut kādā veidā mēģināja apsaimniekot zemi, bet ciemi nebija pārvērtušies par neapdzīvotām teritorijām. Bija cilvēki, kas spēja stāties pretī ugunij! Tagad tik palikuši aizauguši lauki un pussabrukušas būdas, kas ir kā „medusmaize” ugunij. Pie tam daudzi, kuri tagad būtu spējuši stāties pretī dabas stihijai, no Sibīrijas aizsūtīti karot ar ukraiņiem. Situāciju gadu no gada pasliktina arī globālā sasilšana.

Deg Sibīrija: pilnībā nodeguši ciemati, ir bojāgājušie:

Britu laikraksts „The Independent” raksta, ka Sibīrijas ugunsgrēkus nevar nodzēst, jo trūkst militāro ugunsdzēsēju, kuri nosūtīti karā. Maiami (Ohaio, ASV) universitātes klimata pētniece Džesika Makartija saka, ka lielo ugunsgrēku likvidēšanai bieži vien ir vajadzīgas militārās lidmašīnas, bet tās tagad esot aizsūtītas uz Ukrainas fronti. „Tas nozīmē, ka Putinam būs jāizvēlas: vai nu būs arvien vairāk ugunsgrēku, vai arī lidmašīnas un militārpersonas būs jānovāc no frontes un jāpārvieto uz Sibīriju,” rezumē universitātes pētniece.

Meža ugunsgrēki Krievijas austrumos:

Speciālisti atzīmē, ka mežu ugunsgrēki Krievijā kļūst arvien biežāki. Tie izdala milzīgu daudzumu oglekļa dioksīda Arktikas atmosfērā, paātrina ledāju kušanu un klimata pārmaiņas. Zinātnieki vairākkārt ir paziņojuši, ka tie ir jādzēš pēc iespējas ātrāk.

Uguns elle

„The Independent” uzsver, ka uguns ellē pārvērtušās daudzas vietas Kaukāzā, Sibīrijā, Baikālā un Urālos. Radio „Brīvība” portāls sibreal.org vēsta: "Sibīrijas reģionos plaši mežu ugunsgrēki iznīcinājuši simtiem māju; cilvēki palikuši bez pajumtes; ir ievainotie un mirušie. Sarežģītākā situācija ir Krasnojarskas apgabalā, kur izsludināts ārkārtas stāvoklis. Ugunsgrēki izraisījuši putekļu vētras, smogu un „melno lietu”. Vissmagāk nelaimi skartajās vietās sadūmojuma dēļ redzamība pielīdzināma nullei."

Uguns posta Krasnojarskas novada Ujāru:

Traģēdijas apmērus nenoliedz arī Krievijas Federālā mežsaimniecības aģentūra, kura par tās galvenajiem iemesliem nosaukusi īssavienojumus apakšstacijās un elektropārvades līnijās.

Krasnojarskas apgabala gubernators Aleksandrs Uss paziņojis, ka par situāciju novadā runājis ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kurš krasnojarskiešiem „izteicis līdzjūtību” un uzdevis pēc iespējas ātrāk veikt „visus pasākumus, lai atjaunotu zaudēto, koncentrēties uz palīdzību cilvēkiem”.

Deg Bratskas mazdārziņu rajons „Morgudons”:

Uss arī norādīja, ka šobrīd reģiona operatīvais štābs risina jautājumu par palīdzību iedzīvotājiem atjaunot mājokļus. Starp iespējām: sertifikāti vai māju celtniecība ugunsgrēkā cietušajiem. Visā reģionā ir organizēta humānās palīdzības vākšana ugunsgrēkos cietušajiem.

„Krievija sevi iznīcinās pati!”

Tikmēr sibīrieši sociālajos tīklos pieprasa izbeigt karu Ukrainā, lai militāristus varētu mobilizēt ugunsgrēku dzēšanā. Genādijs Gudkovs „Twitter” raksta:

„Krasnojarskas apgabals: deg meži un mājas! Bet visi devušies uz fronti iekarot svešas zemes. Kāpēc mums vajadzīga mūsu zeme, mūsu taiga, mūsu Sibīrija, ja Putins ir apsēsts ar ideju atriebties Ukrainai un vēlas to iekarot? Ar Krieviju cīnīties vairs nevar, tā pati sevi iznīcinās!”

Kāds cits raksta: „Dūmu dēļ asaro acis un neredz tālāk par savu degunu. Ugunsgrēkos iet bojā cilvēki, dzīvnieki un, protams, meži. Vietējie iedzīvotāji paliek bez pajumtes, jo varas iestādēm viss ir vienalga.”

Sibīrieši sasparojušies protestēt: „Palīdzēt noformulēt rakstisku aicinājumu Valsts domei par degošo Sibīriju. Lai šie cilvēki beidzot sāk kaut ko darīt”; „Cienījamie maskavieši, ja pilnībā izlaupīs Sibīriju un Tālos Austrumus, jums arī naudas nebūs. Nebūs rīta kafijas, būs zupa no nekā un caurumainām kabatām!”

Būs vēl trakāk

Jauns.lv jau 2019. gadā rakstīja, ka Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas ugunsdzēsības institūta galvenais pētnieks Ireks Hasanovs norādīja, ka “atmosfēras piesārņojums ar lielu apjomu degšanas produktu”, vienkārši sakot – kvēpiem, draud ar lielām ekoloģiskām un klimatiskām sekām. Lai pilnībā atjaunotos Austrumsibīrijas ziemeļos milzu ugunsgrēkos izdegušie skujkoku meži, jāpaiet vismaz 100 gadu.

Krievijas televīzija ziņo par ugunsgrēkiem Sibīrijā:

„Sibīrijas dienvidos koks pilnībā izaug 60 līdz 70 gados, bet reģiona ziemeļos tam vajadzēs vismaz 100 gadu,” saka Krievijas Meža institūta pētnieks Aleksandrs Brjuhanovs.

Jau pirms trim gadiem Krievijas Federālās Hidrometeoroloģijas un apkārtējās vides monitoringa pārvaldes vadītājs Maksims Jakovenko brīdināja, ka klimata pārmaiņu dēļ situācija ar meža ugunsgrēkiem tikai pasliktināsies. Dažos Sibīrijas rajonos temperatūra vidēji pieaugusi pat par astoņiem līdz desmit grādiem. “Tas nozīmē, ka nākotnē mūs gaida noturīgi karstuma viļņi,” sacīja Jakovenko, paredzot, ka Sibīrijā temperatūra pieaugs straujāk nekā vidēji pasaulē.