Polijas ārlietu ministrs: Krievijai ir jāatbild par tās pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) šodien tikās ar Igaunijas ārlietu ministri Evu Mariju Līmetsu, Lietuvas ārlietu ministru Gabrieļu Landsberģi un Polijas ārlietu ministru.

Pēc Rau paustā, starptautiskajai sabiedrībai ir jāsaprot, ka Krievijas uzbrukums Ukrainai arī ir uzbrukums likumos balstītajai starptautiskajai kārtībai, kam būs tālejošas sekas.

Laikā, kad Kremlis rada apdraudējumu reģionam un Krievija pastrādā zvērības Ukrainā, valstīm ir jābūt vienotām. Kijiva ir jāatbalsta ar izlēmīgu rīcību, nostiprinot esošās sankcijas un ieviešot tālākus ierobežojumus.

"Būtiski, lai Ukraina saņemtu pēc iespējas lielāku palīdzību, ieskaitot militāro. Lai gan Polija, tāpat kā Igaunija, Latvija un Lietuva dod savu artavu, tomēr nevienlīdzīgajā cīņā Ukrainai vajag vēl vairāk atbalsta.

Starptautiskajai sabiedrībai ir steidzami jāatbild uz Kijivas lūgumiem pēc smagās tehnikas piegādēm," sacīja Polijas ārlietu ministrs.

Viņš atzīmēja, ka Krievijas agresija un Baltkrievijas līdzdalība liek mainīt NATO atturēšanas un aizsardzības politiku. Rau norādīja, ka Polija, Igaunija, Lietuva un Latvija ir vienisprātis par nepieciešamību pēc papildu NATO sabiedroto spēku izvietojumu reģionā, lai valstis būtu drošas, ka jebkāds iespējamais Krievijas uzbrukums tiks atvairīts.

Savukārt Igaunijas ārlietu ministre uzsvēra, ka trešo mēnesi mūsu acu priekšā norisinās karš Ukrainā. Krievija izrāda militāru agresiju, kuru pavada hibrīdaktivitātes, piemēram, kiberuzbrukumi un viltus ziņu izplatīšana.

Līmetsas ieskatā, tas viss ir mainījis drošības vidi Eiropā, tāpēc ir svarīgi, lai NATO jaunajā stratēģiskajā koncepcijā tiktu ņemta vērā jaunā drošības vide. Baltijas valstīm un Polijai ir svarīgi, lai tiktu stiprināta kolektīvā aizsardzība, jo īpaši Austrumu flangā.

"Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāturpina būt vienotām savā nostājā. Vienotība, kas ir starp sabiedrotajiem NATO un ES, ir ievērojama. Tas skaidri norāda, ka visa pasaule redz Krieviju kā agresorvalsti, kas pārkāpj starptautiskos likumus," pauda ministre.

Pēc viņas paustā, ministri pārrunājuši veidus, kā labāk atbalstīt Ukrainu šajā sarežģītajā laikā. Līmetsa uzsvēra, ka Igaunija bija to valstu vidū, kas sāka piegādāt Ukrainai militāro ekipējumu vēl pirms kara sākuma.

Līdz šim Igaunija ir piegādājusi Ukrainai militāro palīdzību 220 miljonu eiro apmērā, kā arī humāno palīdzību 15 miljonu eiro apmērā. Humanitārā palīdzības sniegšanā bija iesaistīta ne tikai Igaunijas pilsoniskā sabiedrība, bet arī uzņēmēji un nevalstiskās organizācijas.

Igaunijas ārlietu ministre norādīja, ka ministri pārrunājuši arī plānotās ES sankcijas. Pēc viņas paustā, Baltijas valstīm un Polijai ir svarīgi, lai ES turpina noteikt pret Krieviju stingras sankcijas. Tiek sagaidīts, ka sestajā sankciju paketē tiks iekļauts arī enerģētikas sektors.

Lietuvas ārlietu ministrs uzsvēra, ka nākamie mēneši līdz NATO samitam Madridē būs nozīmīgi. Baltijas valstis un Polija plāno izmantot visus diplomātiskos ceļus, lai skaidrotu partneriem un sabiedrotajiem NATO, kā mainījusies drošības situācija reģionā kopš 24.februāra.

Viņš atgādināja, ka pēc 2014.gada, kad Krievija pirmo reizi uzbruka Ukrainai, NATO piemēroja citādāku stratēģiju, palielinot savu klātbūtni un karavīru skaitu atsevišķās Austrumu flanga valstīs.

Landsberģis uzsvēra, ka situācija atkal ir mainījusies, tāpēc Baltijas valstis un Polija ir vienisprātis par nepieciešamību NATO mainīt savu atturēšanas un aizsardzības politiku, palielinot karavīru klātbūtni un ieročus skaitu reģionā.

Ministrs norādīja, ka tam ir nepieciešams politisks lēmums.