FOTO: izcēlies milzīgs ugunsgrēks slavenajā Krustu kalnā Lietuvā
Ceturtdienas, 21. aprīļa, pēcpusdienā milzu ugunsgrēks uzcēlies svētvietā, vienā no populārākajiem tūrisma objektiem Lietuvā - Krustu kalnā netālu no Šauļiem. Lai to nodzēstu, ugunsdzēsējiem bija nepieciešami papildu spēki.
Ziņa par ugunsgrēku Šauļu rajonā, Domantu ciemā, tika saņemta 21. aprīlī plkst. 14.57, liecina Lietuvas Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta dati. Tika ziņots, ka deg sausā zāle un priedes, un liesmas izplatās uz Krustu kalnu. No degošās zāles sākuši degt arī krusti. Lai liesmas likvidētu, uz notikuma vietu nekavējoties devās vairākas ugunsdzēsēju ekipāžas. Vispirms notikuma vietā ieradās trīs autocisternas, bet vēlāk tika izsaukts ūdens transporta automobilis un papildu autocisternas.
Krusti ar atklātu liesmu dega 200 kvadrātmetru platībā, liecina oficiālā informācija. Uguns izplatību glābējiem izdevās apturēt pusstundas laikā - 15.54 tika ziņots, ka ugunsgrēks ir nodzēsts.
Šī nav pirmā ugunsnelaime Krustu kalnā - tas dedzis jau vairākas reizes. Iepriekšējo reizi liels ugunsgrēks svētvietu postīja 2017. gadā, pirms tam - arī 2006. gadā.
Ugunsgrēks Krustu kalnā pie Šauļiem 2022. gada 21. aprīlī
Krustu kalns ir pasaulē pazīstama Lietuvas katoļu svētvieta, kas izveidojusies agrākā Jurgaišu jeb Domantu pilskalna vietā. Rakstu avotos Krustu kalns minēts kopš XIX gadsimta vidus. Nav precīzi noskaidrojams, kad tur parādījās pirmais krusts, taču uzskata, ka Domantu ciema iedzīvotāji krustus turp sāka nest pēc 1831. un 1863.gada sacelšanās, ar kuru dalībniekiem nežēlīgi izrēķinājās cariskās Krievijas varas iestādes.
XX gadsimta sākumā Krustu kalns sāka piesaistīt aizvien lielākas cilvēku straumes un kļuva par pazīstamu svētvietu.
Padomju laikos varas iestādes mēģināja to iznīcināt, laižot darbā buldozerus; kalnu apsargāja armija un PSRS Valsts drošības komitejas spēki. Šo apkaimi bija paredzēts applūdināt, padarot Krustu kalnu grūti pieejamu.
Viens no Lietuvas brīnumiem - Krustu kalns netālu no Šauļiem
Tā dēvētais buldozeru ateisma laikmets turpinājās gandrīz 20 gadus - no 1964. līdz 1984.gadam; šai laikā svētvieta tika postīta četras reizes, betona krustus izmantojot vēlāk ceļu segumam, koka - dedzinot, bet metāla - aizvedot lūžņos, taču Krustu kalns ik reizi atdzima no jauna, un cilvēki veda turp krustus no visas Lietuvas.
Šī kustība vēl vairāk pastiprinājās Lietuvas atmodas gados, un KrustU kalns kļuva par plaši pazīstamu svētceļojumu vietu. 1993.gada rudenī to apmeklēja toreizējais Romas pāvests Jānis Pāvils II, un gadu vēlāk viņš atsūtīja uz šo kalnu arī savu krustu. Vēlāk tur tika uzstādīts arī pāvesta Benedikta XVI sūtīts krusts.
