TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija iebrūk Ukrainā; Krievijas spēki masveidā pamet Sumu apgabalu 7

Jaunajai teksta tiešraidei par Krievijas agresiju Ukrainā vari sekot šeit.

Martā jaunu automašīnu cenas Krievijā pieaugušas vidēji par 40%.

Vācija plāno šonedēļ izraidīt "ievērojamu skaitu" Krievijas diplomātu, ziņo laikraksts BILD.

Satelītattēlos redzama 13.7 metrus gara tranšeja.
"Maxar Technologies" paziņoja, ka pirmās masu kapa rakšanas pazīmes tika konstatētas 10.martā.

Pēc Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem, Krievija vēlas savervēt 60 000 karavīru.

Mobilizācijai pakļauts ierindnieku, seržantu un virsnieku personāls.

Galvenie mobilizācijas reģioni ir Krasnodaras apgabals, Permas apgabals, Dagestāna, Ingušija un Kalmikija. Vairāk lasi šeit.

Ģenerālprokuratūras rīcībā esošie dati liecina, ka kopš Krievijas kara sākuma pret Ukrainu cietuši 425 bērni, no kuriem 161 gājis bojā, bet 264 nepilngadīgie cietuši. Visvairāk bērnu cietuši Kijivas (75), Doneckas (78) un Harkivas (59) apgabalos.

Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Sergejs Gaidajs ziņo, ka apšaudes rezultātā gājuši bojā divi brīvprātīgie, kuri nodarbojušies ar humānās palīdzības sniegšanu vietējiem iedzīvotājiem.

Gaidajs stāsta, ka viena no upurēm izglābusi kolēģes dzīvību, piesedzot viņu ar savu ķermeni, kad sākās pilsētas apšaude.

Krievija karam pret Ukrainu plāno piesaistīt aptuveni 60 000 cilvēku, pirmdien paziņoja Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Vairāk lasi šeit. 

Uz klusuma brīdi aicināja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), norādot ka Kijiva, kuras pievārtē atrodas Buča, ir Rīgas sadraudzības pilsēta.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons šonedēļ gaidāmajās sarunās mudinās Vācijas kancleru Olafu Šolcu pastiprināt iplomātisko, ekonomisko un militāro spiedienu pret Krieviju, vēsta laikraksts "The Times".

Arī Šolcs nule kā paziņojis, ka Eiropas Savienības valstis tuvākajās dienās noteiks jaunu sankciju paketi pret Maskavu, un to sekas jutīs Krievijas prezidents Vladimirs Putins un tie, kas viņu atbalsta.

"NATO svin 73. gadadienu. Kamēr Eiropā plosās karš, galvenais alianses uzdevums aizsargāt tās biedrus ir vēl svarīgāks kā jebkad, un mums ir jāpalīdz Ukrainai, cik vien mēs spējam," mikroblogošanas vietnē "Twitter" raksta Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. 

"Es pasakos visiem sabiedrotajiem par Latvijai sniegto palīdzību."

Fotogrāfijas no Bučas liecina, ka nevajag par katru cenu meklēt kompromisu ar agresoru, bet gan tā vietā Ukrainai šobrīd ir vajadzīgs daudz ieroču, paziņojis Polijas prezidents Andžejs Duda.

"Noziedznieki ir jāsauc par noziedzniekiem, jāsauc pie atbildības un jātiesā. Fotogrāfijas no Bučas pierāda kļūdainību pārliecībai, ka par katru cenu jāmeklē kompromiss. Patiesībā Ukrainas aizstāvjiem vispirms ir vajadzīgas trīs lietas - ieroči, ieroči un vēlreiz ieroči," tviterī raksta Duda.

"Odesa. Naktī tika veikts rašistu raķešu trieciens pa vienu no objektiem," paziņoja Odesas apgabala militārās pārvaldes operatīvā štāba preses sekretārs Serhijs Bratčuks.

Triecienos tika nodarīti postījumi naftas bāzei un naftas pārstrādes rūpnīcai. Pēc triecieniem dažos rajonos izcēlās ugunsgrēki, bet pretgaisa aizsardzība notrieca dažas raķetes.

Nodarīti postījumi arī vairākiem civilās infrastruktūras objektiem - dzīvokļiem daudzdzīvokļu namos, privātmāju jumtiem.

Ukrainā kopš Krievijas iebrukuma 24. februārī nogalināti 1417 mierīgie iedzīvotāji, tajā skaitā 121 bērns, bet vēl 2038 cilvēki guvuši ievainojumus, paziņojis ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs (OHCHR).

Par galveno cēloni cilvēku bojāejai un sakropļošanai ANO min artilērijas un raķešu apšaudes, kā arī triecienus no gaisa.

Vienlaikus OHCHR uzsver, ka šie skaitļi atspoguļo tikai dokumentētos gadījumus, bet reālais upuru skaits varētu būt ievērojami lielāks.

"Kas ir vēl atšķirīgāks no mūzikas? Izpostītu pilsētu un nogalinātu cilvēku klusums," iepriekš ierakstītā videouzrunā sacīja Ukrainas prezidents.

"Mūsu bērni zīmē krītošas raķetes, nevis zvaigznes. Vairāk nekā 400 bērnu tikuši ievainoti, un 153 ir miruši. Un mēs nekad neredzēsim viņus zīmējam. Mūsu vecāki ir laimīgi pamosties no rīta. Bumbu patvertnēs, bet dzīvi. Mūsu mīļotie nezina, vai vēl kādreiz satiksies. 

Karš mums neļauj izvēlēties - kurš izdzīvo un kurš paliek mūžīgā klusumā."

Viņš arī paziņojis, ka tiks izveidots speciāls mehānisms, lai sauktu pie atbildības vainīgos.

"Lūk, tā tagad tiks uztverta Krievijas valsts. Tas ir jūsu tēls. Jūsu kultūra un cilvēciskais tēls ir gājuši bojā kopā ar ukraiņiem un ukrainietēm, pēc kuriem jūs atnācāt," sacīja Zelenskis svētdienas vakarā ierakstītajā videouzrunā.

Vairāk par Zelenska teikto videouzrunā lasi šeit. 

Krievu karavīri sākuši aktīvi doties prom no Sumu apgabala teritorijas, vietnē "Telegram" pavēstīja Sumu apgabala administrācijas vadītājs Dmitro Živickis.

"Pēdējo nedēļu mēs novērojām lielu Krievijas spēku pulcēšanos no Bilopiļas līdz Konotopai, ap Konotopu. Ienāca jaunas kolonnas, viņi ierakās, izvērsa teroru apgabala teritorijā," pavēstīja Živivkis.

Viņš skaidroja, ka tehnikas koncentrēšana bija saistīta ar to, ka Krievijas spēki piesedza savu karavīru atkāpšanos. Tagad kolonnas pametušas apgabalu.

"Mēs redzējām daudz tehnikas, kas devās Krievijas virzienā, kuru panāca mūsu artilērija. Bruņotie spēki un teritoriālā aizsardzība dzina to caur visu Černihivas apgabalu," paziņoja Živickis.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka atsevišķas Krievijas spēku vienības joprojām atrodas Sumu apgabalā, šobrīd notiek aktīva teritorijas attīrīšana no iebrucējiem.

Tā norāda Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns.

Vairāk par Krievijas naftu un tās nākotni lasi šeit. 

Dzejnieks Jānis Peters (82) atzīst, ka karš Ukrainā viņu aizvedis 77 gadus senā pagātnē, kad vecāki viņu, piecgadīgu puisēnu, slēpa pagrabā. “Dzirdot, ka Kijivā vai Mariupolē ir trauksme, man ausīs fiziski skan šie signāli un pārņem šausmas…”

Interviju ar Jāni Peteru lasi šeit.