Karu Ukrainā atbalsta lielākā daļa Krievijas pilsoņu
Krievijas pilsoņu vairākums atbalsta Krievijas karu pret Ukrainu un arī grib, lai Vladimirs Putins ilgāk paliktu prezidenta amatā, liecina divu sabiedriskās domas aptauju dati, kas nonākuši raidstacijas "Radio Brīvība" rīcībā.
Karu pret Ukrainu atbalsta 71% Krievijas pilsoņu, kas jūt tādas emocijas kā lepnums, prieks, cieņa, uzticība un cerība.
Krievijas pilsoņi vecumā virs 35 gadiem biežāk izrādīja lepnumu, cieņu un cerību, bet vecumā līdz 18 gadiem vairāk bija noskaņoti uz aizvainojumu un vilšanos. Gados jaunie Krievijas pilsoņi arī biežāk bija satraukti par karu. Krievijas pilsoņi vecumā no 25 līdz 44 gadiem biežāk atzina trauksmes un baiļu sajūtu.
Bažas par karu pauda tika divas piektdaļas Krievijas pilsoņu.
Putina karš tuvplānā: Ukrainas otra lielākā pilsēta Harkiva un tās cilvēki 2022. gada martā
Krievijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 24 gadiem biežāk izrādīja vienaldzību pret Ukrainā notiekošo.
Vairāk nekā puse aptaujāto vecumā no 55 gadiem atbalstīja karu pret Ukrainu.
Trīs ceturtdaļas Krievijas pilsoņu ziņas par karu ieguva no televīzijas, un 64% - no valsts telekanāliem.
Atbildot uz jautājumu, kā viņus ietekmē prezidenta Putina darbības, trešdaļa respondentu sacīja, ka stingri tic tam, ka Putins strādā viņu interesēs. Krievijas pilsoņu vairākums uzskata, ka būtu labāk, ja Putins paliktu prezidenta amatā iespējami ilgāk. Šāds viedoklis bija visvairāk izplatīts televīzijas auditorijā, bet prezidentu citādāk uztvēra tie Krievijas pilsoņi, kas paļaujas uz digitālām platformām un personīgiem sakariem.
Izpostītās Ukrainas pilsētas un tās iedzīvotāji
Aptaujas tika veiktas ar pusotras nedēļas intervālu no februāra beigām līdz marta vidum.
Atšķirības starp pirmo un otro aptauju parādīja, ka Krievijā ir palielinājies to cilvēku skaits, kas atbalsta tā saukto "specoperāciju" Ukrainā un tā saukto Donbasa "tautas republiku" neatkarību. Tomēr ir pieaudzis pesimisms par savu personīgo finansiālo stāvokli pret Krieviju noteikto sankciju dēļ.
Otrās aptaujas rezultātu interpretācijā jāņem vērā, ka ir pastiprinājusies Krievijas valsts kontrole pār medijiem un vārda brīvību, kā arī jāņem vērā iespējamas bailes un aizspriedumi.
Jaunākajam par Krievijas iebrukumu Ukrainā seko līdzi Jauns.lv teksta tiešraidē.
