Vai mūsdienās karš vispār var būt ienesīgs?

Eiropas Savienībai tas nozīmē jaunas problēmas ar energoresursiem, bēgļu straumi, miljardiem eiro vērtu kredītu norakstīšanu. Jārēķinās, ka Kremli, ieviešot atbildes sankcijas pret mums, nepavisam nav uztraucis, vai ierindas pilsoņi varēs iztikt bez franču siera un latviešu šprotēm.

Starp morāli un peļņu

Absurdas idejas Putinam ir svarīgākas par tautas labklājību, kuras liela daļa turklāt pati gatava ciest augstāku mērķu vārdā. Tikmēr rietumvalstu valdības spiestas laipot starp 21. gadsimta cienīgas civilizācijas morāles normām un merkantilām lielā biznesa un mietpilsoņu vēlmēm.

Maskava arī ir gatavojusies ekonomiskajam karam, uzkrājot teju 200 miljardus dolāru Nacionālajā labklājības fondā. Sākot tērēt, gan nauda var izsīkt ātri. Krievijas ārējais parāds ir tikai 20% no ekonomikas gada apgrozījuma, valūtas rezerves pārsniedz 530 miljardu eiro vērtību, turklāt ASV dolāru daļa ir minimāla, vēsta BBC.

Atkarība no naftas un gāzes

Eiropas Savienības (ES) samitā nesen Vācija, Francija un Itālija izvirzīja jautājumu par kompensācijām, ja būs jāievieš jaunas sankcijas pret Krieviju.

Krievija ir piektais lielākais ES tirdzniecības partneris, Ukraina ieņem 18. vietu. Tomēr Krievijas eksportā ES ieņem 37%, kamēr mūsu blokam pretējā virzienā – tikai piecus procentus.  

ES pārdod Krievijā preces un pakalpojumus par apmēram 100 miljardiem eiro gadā, no kā ražojumi aizņem 80%, galvenokārt mašīnas un iekārtas (45%) un ķimikālijas (20%), bet tikai pa 10% plaša patēriņa preces un lauksaimniecības produkti.

Sliktāka ir situācija ar energoresursiem – ES savam patēriņam iepērk Krievijā 25% naftas un 40% gāzes. Tomēr tuvojas pavasaris un vajadzības gadījumā trūkstošo gāzi uz kādu laiku var iepirkt no ASV, taču pilnībā atteikties no Krievijas dabasgāzes ir ļoti problemātiski.

Vēl sliktāk ir ar naftu – ja Krievija ierobežos piegādes, cena kāps vēl vairāk, ietekmējot teju visas nozares. Šā iemesla dēļ Itālija vēlas, lai sankcijas neskar enerģētiku, un pārdomāt varētu likt ja nu vienīgi Krievijas desants pašu krastos.

Krievija ir arī lielākā graudu eksportētāja pasaulē, galvenais izejvielu piegādātājs minerālmēsliem un arī to ražotāja. Tāpat arī Krievija ir vadošais vara, alumīnija, titāna, niķeļa, pallādija, kobalta, tērauda, zelta un platīna piegādātājs. Platīns vajadzīgs autobūvē, titāns un alumīnijs lidmašīnām.

Draudi aviācijai

Paredzams, ka kāps ne tikai aviācijas degvielas cena, bet rietumvalstu lidsabiedrībām var slēgt visu Krievijas gaisa telpu. Tas sadārdzinās lidojumus, jo tik lielu valsti aplidot apkārt ir tālu un dārgi. Var izrādīties lētāk slēgt maršrutus uz Āziju nekā no Eiropas lidot uz Āziju pa apkārtceļu uz rietumiem ar nosēšanos Aļaskā.

Līdz šim ik dienu Krieviju tranzītā pārlido ap 500 lidmašīnu, par trešdaļu mazāk nekā 2019. gadā pirms pandēmijas. Vēl viena problēma – no Krievijas lidsabiedrību gandrīz 1000 aviolaineriem puse iegādāta līzingā Rietumos, to tirgus vērtība ir ap 8,8 miljardiem eiro.

Baņķieru bailes

Vēl viens sankciju elements var būt Krievijas atslēgšana no SWIFT – starptautiskās banku sistēmas. Šādu rīcību baņķieri dēvē par finanšu sankciju kodolbumbu, un Rietumi baidās spert šādu soli, kas ļaus Krievijas parādniekiem atlikt vai pat vispār izvairīties no kredīta atmaksas. Te gan jāņem vērā, ka Kremlis var vienkārši uzspļaut visiem līgumiem, ir vai nav SWIFT.

Lielākā daļa ārzemju banku Krievijā ir no Eiropas, lielākās ir Austrijas Raiffeisen, Itālijas UniCredit un Francijas Société Générale. Sliktākajā gadījumā katra zaudēs pusotru līdz divarpus miljardus eiro.

Iespējama ekspropriācija

Boļševiku stilā arī iespējama rietumvalstu uzņēmumu mantas un finanšu konfiskācija Krievijā. Te darbojas daudzas kompānijas, tostarp Dānijas alus ražotājs Carlsberg, britu naftas koncerni British Petroleum un Shell, Norvēģijas Equinor. Tomēr ir arī otra puse – pat svešas mantas ekspropriācija ilgākā laikā neglābs Krieviju no ekonomiskiem zaudējumiem.

Var, protams, gāzi tirgot Ķīnai, taču Pekinas draudzība ir dārga – proti, šī valsts pērk Krievijas dabasgāzi par aptuveni 170 ASV dolāru par 1000 kubikmetriem, kamēr ES vidēji par 270 dolāru. Eiropa saņem gadā 140 līdz 200 miljardu kubikmetru, ar Ķīnu nolīgts par desmit miljardiem.

Mūsu valstij pozitīva bilance

2020. gadā Krievija ieņēma ceturto vietu Latvijas preču tirdzniecības partneru vidū ar 7,2% no kopējā tirdzniecības īpatsvara, mūsu valstij bija pozitīva ārējās tirdzniecības bilance ar Krieviju 186,97 miljonu eiro apmērā. Latvijas eksports pārsniedza 1,118 miljardus eiro, no kā pārtika aizņēma 33%, mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas – 28 procentus.

Krievijas imports bija 931,42 miljonus eiro vērts, no kā 26% aizņēma metāli un to izstrādājumi, 25% – minerālie produkti (tostarp gāze un degviela), 14% – ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkti.

Pērn kopumā Latvijas preču eksporta vērtība sasniedza jaunu rekordu – 16,49 miljardus eiro, par 24% vairāk nekā gadu iepriekš. Krievija ar 6,6% ieņēma trešo vietu, pirmā bija Lietuva (22%), otrā – Igaunija (11%).

Avots: Centrālā statistikas pārvalde