Pasaules līderi nosoda Krievijas uzbrukumu Ukrainai, draudot ar bargākām sankcijām

ASV prezidents Džo Baidens norādīja, ka visa pasaule aizlūdz par ukraiņu tautu, kas cieš no neprovocēta un nepamatota uzbrukuma, un brīdināja, ka tikai un vienīgi Krievija ir atbildīga par nāvi un iznīcību, ko šis uzbrukums atnesīs.

"Pasaule sauks Krieviju pie atbildības," paziņoja Baidens.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis salīdzināja Krievijas uzbrukumu ar nacistiskās Vācijas militārajām kampaņām Otrā pasaules kara laikā.

"Krievija ir uzbrukusi Ukrainai gļēvulīgā un pašnāvnieciskā veidā, kā to darīja nacistiskā Vācija Otrā pasaules kara laikā," tiešsaistes preses konferencē sacīja Zelenskis.

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs vērsās tieši pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina, aicinot viņu apturēt uzbrukumu cilvēces vārdā.

Gutērrešs ANO Drošības padomes sēdē aicināja Putinu nepieļaut Eiropā sākties karam, kas var izvērstie spar postošāko kopš šī gadsimta sākuma.

"Konfliktam tagad ir jābeidzas," piebilda Gutērrešs, nodēvējot šo par skumjāko dienu ANO ģenerālsekretāra amatā.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka Krievija ir izvēlējusies agresijas ceļu pret suverēnu un neatkarīgu valsti.

Uzbrukums pakļauj riskam neskaitāmu civiliedzīvotāju dzīvību, norādīja Stoltenbergs, nodēvējot to par smagu starptautisko tiesību pārkāpumu un nopietnu draudu Eiroatlantiskajai drošībai.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons pavēstīja, ka viņu satriekuši šausminošie notikumi Ukrainā. Viņš paziņoja, ka ir sazinājies ar Zelenski, lai apspriestu nākamos soļus.

"Prezidents Putins ir izvēlējies asinsizliešanas un iznīcināšanas ceļu, uzsākot šo neizprovocēto uzbrukumu Ukrainai. Lielbritānija un mūsu sabiedrotie atbildēs izlēmīgi," tviterī paziņoja Džonsons.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes prezidents Šarls Mišels tviterī publiskoja paziņojumu, kurā teikts: "Šajās tumšajās stundās mēs domājam par Ukrainu un nevainīgajām sievietēm, vīriešiem un bērniem, kuri saskaras ar šo neizprovocēto uzbrukumu un bailēm par savu dzīvību."

"Mēs sauksim Kremli pie atbildības," solīja ES līderi.

ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels paziņoja, ka Krievija saskaries ar bezprecedenta izolāciju un tai tiks piemērotas bargākās sankcijas, kādas ES jebkad noteikusi.

"Tas nav jautājums par blokiem. Tas nav jautājums par diplomātiskām varas spēlēm. Tas ir dzīvības un nāves jautājums. Tas ir par mūsu globālās kopienas nākotni," paziņoja Borels.

Arī Vācijas kanclers Olafs Šolcs asi kritizēja Krievijas rīcību un sazinājās ar Zelenski, lai apliecinātu Vācijas solidaritāti Ukrainai.

Putins "apdraud neskaitāmu nevainīgu cilvēku dzīvību Ukrainā (..) un apdraud mieru mūsu kontinentā," sacīja Šolcs.

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka brīdināja, ka pasaule "neaizmirsīs šo kauna dienu".

Francijas prezidents Emanuels Makrons tviterī paziņoja, ka Krievijai ir nekavējoties jāpārtrauc savas militārās operācijas.

"Francija ir solidāra ar Ukrainu. Tā atbalsta ukraiņus un strādā ar saviem partneriem un sabiedrotajiem, lai izbeigtu karu," viņš piebilda.

Kanādas premjerministrs Džastins Trudo paziņoja, šis neizprovocētais uzbrukums ir Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums, kā arī ir pretrunā Krievijas saistībām atbilstoši starptautiskajām tiesībām un ANO hartai.

Trudo paziņoja, ka tiksies ar G7 valstu līderiem, lai veidotu kopīgu atbildi, tostarp piemērotu papildu sankcijas. Viņš uzsvēra, ka Krievijas rīcība nepaliks nesodīta.

Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), kuras locekle ir arī Krievija, paziņoja, ka "šis uzbrukums Ukrainai pakļauj lielam riskam miljoniem cilvēku dzīvību un ir smags starptautisko tiesību un Krievijas saistību pārkāpums".

Tikmēr Ķīna, kurai ir gara robeža ar Krieviju, paziņoja, ka seko līdzi krīzei, un aicināja uz savaldību.

"Ķīna uzmanīgi vēro situāciju, un mēs aicinām visas puses saglabāt savaldību un nepieļaut situācijas iziešanu ārpus kontroles," regulārā preses konferencē paziņoja Ķīnas Ārlietu ministrijas preses pārstāve.

Japānas premjerministrs Fumio Kisida pēc nacionālās drošības padomes sēdes norādīja, ka Krievijas uzbrukums satricina starptautiskās kārtības pamatus, bet Itālijas valdība nodēvēja Krievijas uzbrukumu Ukrainai par nepamatotu un neattaisnojamu un pauda atbalstu ukraiņu tautai.

Arī Turcija, kura ir NATO dalībvalsts ar sarežģītām attiecībām ar Krieviju, Krievijas uzbrukumu Ukrainai nodevēja par netaisnīgu un nelikumīgu.

"Mēs uzskatām militāro operāciju (..) par nepieņemamu un noraidām to," paziņoja Turcijas Ārlietu ministrija.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans nosodīja Maskavas soli kā smagu triecienu reģionālajam mieram un stabilitātei.