Brisele kļūst labvēlīga gāzei un miera atomam

“Šī taksonomija nodrošina veidu, kā privātajām investīcijām atbalstīt mūsu klimata mērķus,” norāda ES finanšu pakalpojumu, finanšu stabilitātes un kapitāla tirgu komisāre Mareida Makginesa. Izmaiņas stāsies spēkā četru līdz sešu mēnešu laikā, ja vairākums dalībvalstu vai Eiropas Parlaments neiebildīs. Mērķis ir novirzīt privātās investīcijas, lai palīdzētu ES līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai.

Ceturtā daļa elektroenerģijas

2020. gadā 25% elektroenerģijas ES saražoja kodolspēkstacijās. Lielākais bija Francijas devums ar 52%, sekoja Vācija (9%), Spānija (9%) un Zviedrija (7%). Kopumā miera atomu izmantoja 13 dalībvalstis, 109 kodolreaktoros saražojot 683 512 GWh elektroenerģijas.

Kopš tā laika divi kodolreaktori slēgti Francijā, viens Zviedrijā, Vācija 31. decembrī izpildīja apņemšanos slēgt trīs no atlikušajām savām sešām kodolspēkstacijām, gatavojoties šogad apturēt arī pārējās. Kopējais Vācijā saražotās enerģijas apjoms samazinās par aptuveni četriem gigavatiem, kas atbilst apmēram tūkstoš vēja ģeneratoru jaudai.

Vācija slēdz, Francija attīsta

Plānus divdesmit gadu laikā atteikties no atomenerģijas šīs tūkstošgades sākumā apstiprināja toreizējā Vācijas kanclera, tagadējā Krievijas gāzes lobija, Gazprom piederošā uzņēmuma Nord Stream AG akcionāru padomes priekšsēdētāja Gerharda Šrēdera valdība.

Turpretim viņa pēctece Angela Merkele 2010. gadā atbalstīja kodolspēkstaciju darbības pagarināšanu, uzskatot, ka tas palīdzēs valstij pakāpeniskāk mazināt atkarību no oglēm un pāriet uz plašāku atjaunīgo enerģijas avotu, piemēram, vēja un saules, izmantošanu.

Gadu vēlāk, reaģējot uz protestiem pēc Fukušimas katastrofas Japānā, Merkele no šā nodoma atkāpās un noteica 2022. gadu kā galīgo termiņu, kad Vācijai jāatsakās no kodolenerģijas.

Tikmēr Parīze nolēmusi būvēt jaunas kodolspēkstacijas, attīstot šo enerģētikas virzienu, kas 2020. gadā Francijai nodrošināja 67% elektroenerģijas.

Oponenti iebilst, ka gāze un atomenerģija nav videi draudzīgi resursi. Austrija paziņojusi, ka apstrīdēs ES Tiesā Eiropas Komisijas atbalstu kodolenerģijai. Vides ministre Leonore Geveslere nosaukusi to par novecojušu, pārāk dārgu un nedrošu: “Šis lēmums ir nepareizs, jo tas apdraud nākotni. (..) Tas ir bezatbildīgs.” Arī Luksemburga pievienosies šai sūdzībai.

Zviedrija būvē glabātavu 100 000 gadu

Līdztekus katastrofas riskam liela kodolenerģētikas problēma ir radioaktīvie atkritumi. Zviedrijas valdība apstiprinājusi kodolatkritumu glabātavas būvniecību, kurā tos varētu droši uzglabāt 100 000 gadu.

“Ar to mēs parādīsim, ka varam izmantot kodolenerģiju kā tiltu, lai kļūtu par pasaulē pirmo industriālo valsti, kura atsakās no fosilā kurināmā,” paudusi vides aizsardzības un klimata ministre Annika Strandhela.

Glabātavu būvēs pēc 40 gadu ilguša pētījuma, izlietotās kodoldegvielas stieņus un citus radioaktīvos atkritumus, kopā 12 000 tonnu, apglabās 500 metru dziļumā kalnu klintī Fošmarkas atomstacijas tuvumā.

Apmēram 70 gadu pēc šahtas piepildīšanas ar kodolatkritumiem pieeju glabātavai noslēgs ar bentonītu, lai nenotiktu saskarsme ar ūdeni. Tomēr arī Zviedrija ar laiku plāno slēgt kodolspēkstacijas, pēdējo darbinot līdz 2050. gadam. Patlaban seši reaktori saražo apmēram trešo daļu no Zviedrijas patērētās elektrības.

Mazinās ogļu un gāzes daļa

2020. gadā Eiropas Savienībā 38% enerģijas bija iegūti no atjaunojamiem avotiem, pirmo reizi apsteidzot fosilo kurināmo – par vienu procentu, teikts klimata izmaiņu pētniecības organizācijas "Ember" un Vācijas institūta "Agora Energiewende" pārskatā. Vēja un saules devums bija gandrīz 20 procenti, bet ogļu spēkstaciju daļa no 15,8% saruka līdz 13,2 procentiem. Kopš 2015. gada pasaulē kopumā saules un vēja enerģijas ieguve pieaugusi divtik, līdz desmit procentiem. Vācijā tās īpatsvars ir jau 42%, Lielbritānijā 33%, Eiropas Savienībā vidēji 21 procents.