Cik lielā mērā Rietumi ir gatavi aizstāvēt Ukrainu?
Lai gan tūlīt pēc piektdien Ženēvā notikušās ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena un Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova tikšanās daži komentētāji pauda atvieglojumu par kara draudu šķietamo atvirzīšanos un pretējo pušu atgriešanos pie sarunu galda, nedēļas nogalē spriedze ap Ukrainu turpināja tikai pieaugt, vairojot bažas par iespējamo iebrukumu.
Nekas neliecina, ka Krievija būtu pārtraukusi karaspēka koncentrēšanu pie Ukrainas robežām un ka Maskavas sarunās ar Rietumiem būtu noticis kāds lūzums, kas iezīmētu izeju no strupceļa, kurā abu pušu attiecības novedis Kremļa ultimāts.
Kamēr Rietumi draud Maskavai ar "katastrofiskām sankcijām", bet ASV un Lielbritānija jau sākusi daļēju diplomātu un to ģimenes locekļu evakuāciju no Kijevas, eksperti uzdod jautājumu, vai patiesībā vēl iespējams Krieviju atturēt no uzbrukuma un cik lielā mērā Rietumi ir gatavi Ukrainu aizstāvēt.
Šaubas par Rietumu vienotību
"Kamēr Krievija turpina uz Ukrainas robežu sūtīt papildu karavīrus un bruņojumu, starp rietumu sabiedrotajiem, šķiet, varētu būt zināmas domstarpības par to, kā reaģēt," televīzijas kanālam CNBC svētdien atzinusi investīciju bankas "RBC Capital Markets" globālo pakalpojumu stratēģijas izpilddirektore un Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas pētniecības nodaļas vadītāja Helima Krofta.
Lai gan visas rietumvalstis šķietami paudušas gatavību stingri reaģēt uz Maskavas iespējamo agresiju, vistālāk gājušas Lielbritānija un ASV, paužot gatavību īstenot "graujošas sankcijas" un brīdinot, ka Krievija patiesi plāno iebrukumu Ukrainā un lolojot jau ieceres par marionešu valdības izveidi kaimiņvalstī, norāda Helima. Tikmēr Vācijas karaflotes inspektoram Kajam Ahimam Šēnbaham nedēļas nogalē nācies atkāpties no amata par izteikumiem, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins "pelna cieņu" un ka Berlīnei vajadzētu sadarboties ar Maskavu pretstāvē ar Pekinu. Tajā pašā laikā arī Vācijas kanclers Olafs Šolcs izteicies, ka sankciju piemērošanā esot jāizrāda "piesardzība", viņa turpina.
Turklāt atšķirībā no Lielbritānijas un ASV Vācija ne tikai kategoriski atsakās Ukrainai piegādāt jebkādu bruņojumu, bet arī liegusi Igaunijai nodot ukraiņiem Vācijā ražotus ieročus.
Tiesa gan, šaubas par Rietumu vienotību vairojuši arī ASV Džo Baidena neveiklie izteikumi ceturtdienas preses konferencē, kurus daudzi iztulkoja kā pieļāvumu, ka "neliela iebrukuma" gadījumā Maskavai varētu draudēt mazāk nopietnas sekas nekā piesolītās "sankcijas no elles". Kopš tā laika Baidena neveiksmīgo frāzi centies labot gan Baltais nams, gan Valsts departaments, un svētdien Blinkens uzsvēra, ka "pat viena vienīga papildu krievu karavīra" ieiešana Ukrainā novedīs pie "straujām un bargām" Rietumu sankcijām.
Tikmēr ASV Valsts departaments svētdien ieteicis Savienoto Valstu pilsoņiem nekavējoties atstāt Ukrainu, pamatojoties uz Krievijas karaspēka koncentrēšanos pierobežā. Ņemot vērā arvien sliktāko drošības situāciju, Vašingtona devusi rīkojumu Ukrainu atstāt arī savas Kijevas vēstniecības personāla ģimenes locekļiem. Arī Lielbritānija pirmdien uzsāka sava diplomātiskā personāla evakuāciju no Kijevas, kam uzreiz sekoja līdzīgs Austrālijas paziņojums.
Londona iepriekš sestdien, atsaucoties uz izlūkdienestu datiem, paziņoja, ka Kremlis jau gatavojot Ukrainai "Kūsinena valdību", kam, domājams, jāuzņemas "atbildība" par iebrukumu un pēc tam attiecīgi jāpārņem okupētās kaimiņvalsts vadība.
Tikmēr Maskava turpina noliegt, ka tā gatavotu iebrukumu Ukrainā, neskatoties uz aptuveni 100 000 vīru liela karaspēka kontingenta savilkšanu pie kaimiņvalsts robežām, kā arī militārās tehnikas koncentrēšanu reģionā. Krievija uzstāj, ka tai esot tiesības savas armijas vienības un militāro tehniku savā teritorijā pārvietot uz jebkuru vietu, kur tā uzskata par nepieciešamu. Vienlaikus Maskava pagājušajā nedēļā apsūdzējusi Rietumus par "provokāciju" gatavošanu Ukrainā.
Krievijas ultimāts
Tajā pašā laikā Kremlis decembrī izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot tā dēvētās drošības garantijas, kas cita starpā paredz NATO atteikšanos no tālākas paplašināšanās. Vienlaikus Maskava pieprasījusi NATO infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās alianses dalībvalstīs un NATO karaspēka atvilkšanu līdz 1997.gada robežām, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja pirms savulaik PSRS kontrolē bijušo vai okupēto Austrumeiropas valstu uzņemšanas aliansē. Putins brīdinājis, ka Rietumu atteikuma gadījumā sniegt Maskavai pieprasītās "drošības garantijas" viņš būšot spiests ķerties pie "militāri tehniskiem pasākumiem".
Lai gan ASV un citas NATO dalībvalstis jau sākotnēji noraidījušas Maskavas prasības kā pat neapspriežamas nolūkā mazināt spriedzi Ukrainas pierobežā, pēdējo divu nedēļu laikā notikušas Krievijas un Rietumu pārstāvju tikšanās visdažādākajos formātos, kas gan nav devušas kādus taustāmus rezultātus.
Atlantijas padomes Eirāzijas centra direktors Džens Herbsts, kas savulaik ieņēmis ASV vēstnieka amatu Ukrainā, CNBC pirmdien norādījis, ka, viņaprāt, Rietumiem stingri jāvēršas pret Krievijas agresiju un ka tas jādara agrāk, nevis vēlāk. "Mēs esam mēģinājuši Putinu nomierināt. Mēs to mēģinājām 2008.gadā, kad viņš iegāja Gruzijā un [viņam] nenācās ciest gandrīz nekādas sekas. Mēs to mēģinājām saistībā ar Krimu, kur viņam arī nenācās ciest gandrīz nekādas sekas," atzinis Herbsts. Viņš paudis viedokli, ka Baidena piedāvātais pasākumu komplekss, reaģējot uz situācijas tālāku eskalāciju no Krievijas puses, kas paredz papildu sankcijas, ieroču piegādes Ukrainai un NATO kontingenta palielināšanu valstīs, kas robežojas ar Krieviju, ir saprātīgs, taču "nav pietiekami aktīvs". Viņaprāt, visu šo pasākumu īstenošana jāuzsāk jau tagad.
Tomēr jau neilgi pēc Herbsta izteikumiem NATO paziņoja, ka nosūta uz Austrumeiropu papildu karakuģus un iznīcinātājus, bet medijos parādījās ziņas, ka Baltais nams apsverot iespēju pārvietot uz Austrumeiropu papildu 1000 līdz 5000 karavīru, kuru skaits situācijas tālākas pasliktināšanās gadījumā varētu desmitkāršoties. Tajā pašā laikā iespēju piemērot Krievijai preventīvas sankcijas Vašingtona ir noraidījusi.
Jaunu sankciju efektivitāte
Gan ASV, gan Lielbritānija, gan Eiropas Savienība (ES) brīdinājusi Maskavu, ka iebrukuma gadījumā Ukrainā tiks piemērotas vēl nepieredzētas sankcijas. Tomēr Krievija jau tagad pieradusi dzīvot sankciju apstākļos. Pēc Ukrainai piederošās Krimas pussalas okupācijas un aneksijas sankcijām tika pakļautas tādas galvenās Krievijas tautsaimniecības nozares kā enerģētika un finanses, kā arī amatpersonas, kas bija atbildīgas gan par Krimas aneksiju, gan par tai sekojošo iebrukumu Ukrainas kontinentālajā teritorijā.
Maskava tika pakļauta jaunām starptautiskajām sankcijām par tās mēģinājumiem iejaukties 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanās un par kiberuzbrukumiem Savienotajām Valstīm. Savukārt 2018.gadā sekoja sankcijas par bijušā krievu dubultaģenta Sergeja Skripaļa slepkavības mēģinājumu Lielbritānijā, izmantojot nervus paralizējošu kaujas vielu.
Situācijai Ukrainas pierobežā atkal saasinoties, Rietumi Kremlim draud ar jaunām sankcijām, taču nevienprātība starp rietumvalstīm, kādas sankcijas būtu jāpiemēro, vērojama pat publiski. Kamēr ASV un Lielbritānija dotu priekšroku bargākām sankcijām pret Krievijas tautsaimniecību, dažas Eiropas valstis diplomātisku un ekonomisku iemeslu dēļ ir atturīgākas. Piemēram, Berlīne visai nelabprāt runā par iespējamajām sankcijām pret gāzesvadu "Nord Stream 2", kas pa Baltijas jūru, apejot Ukrainu, savieno Krieviju un Vāciju. Tomēr jāatzīst, ka jaunajā Vācijas valdībā šajā jautājumā īstas vienprātības nav.
Kamēr sociāldemokrāti, kurus pārstāv kanclers Šolcs, tradicionāli izrāda prokrieviskāku nostāju, zaļie, kurus pārstāv ārlietu ministre Annalēna Bērboka, pret Maskavu un tās loloto gāzesvadu ir noskaņoti daudz kareivīgāk.
Tikmēr "RBC Capital Market" pārstāve Krofta izteikusies, ka joprojām pastāv jautājums, vai jebkādas sankcijas, kuras apspriež Rietumi, atturēs Putinu, ja viņš būs stingri izlēmis panākt Ukrainas atgriešanos Maskavas orbītā. "Vadošie sankciju eksperti uzskata, ka Rietumi varētu potenciāli mainīt Putina aprēķinus, ja šīs valstis būtu gatavas uzlikt nopietnas sankcijas svarīgākajām Krievijas finanšu institūcijām (VTB, "Sberbank", "Gazprombank") un enerģētikas eksportam (līdzīgi tam, kā tas tika darīts ar Irānu). Taču, izņemot "Nord Stream 2", Vašingtona jau ļāvusi noprast, ka tā centīsies izslēgt enerģētiku no šobrīd gatavotajiem soda pasākumiem," raksta Krofta. Viņa paudusi arī šaubas par Krievijas finanšu institūciju iekļaušanu "melnajā sarakstā", ņemot vērā lielo Rietumu brokeru skaitu, kas pārvalda to akcijas.
Tikmēr nedēļas nogalē aģentūra "Bloomberg" ziņoja, ka Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins esot lūdzis Putinu atturēties no iebrukuma Ukrainā vismaz līdz Pekinas ziemas olimpisko spēļu beigām, ko gan Pekina, gan Maskava ir kategoriski noliegusi. Zīmīgi, ka Pekinas olimpisko spēļu noslēgums ir paredzēts 20.februārī, kas sakrīt ar Baltkrievijā notiekošo Krievijas un Baltkrievijas kopīgo manevru aktīvās fāzes beigām, un daudzi eksperti jau iepriekš izteikuši bažas, ka uz Baltkrieviju pārsviestais krievu kontingents, kas ir ievērojami lielāks nekā parasti, var tikt izmantots agresijai pret Ukrainu.
Kara perspektīvas
Neskatoties uz strupceļu, kādā nonākušas līdzšinējās Rietumu sarunas ar Maskavu, arī šonedēļ turpināsies Ukrainas krīzes deeskalācijas centieni. Trešdien paredzēta Krievijas, Ukrainas, Francijas un Vācijas pārstāvju tikšanās tā dēvētajā Normandijas formātā. Turklāt Vašingtona apsolījusi šonedēļ sniegt rakstisku atbildi uz Krievijas ultimātu, ko tik ilgi centies izlūgties Kremlis. Tomēr mazticams, ka šis dokuments varētu saturēt kaut ko, kas varētu Putinam noderēt, lai apliecinātu viņa "diplomātisku uzvaru" pār Rietumiem.
Lai gan, izmantojot savu ultimāta taktiku, viņam izdevies piespiest Rietumus sēsties pie sarunu galda, daudzi eksperti norāda, ka, izvirzot jau sākotnēji pretējai pusei nepieņemamas prasības, Kremļa saimnieks iedzinis sevi stūrī.
"Ja Krievijas līderis tuvākajās nedēļās neturpinās ar kāda veida militārām darbībām, viņa blefs tiks atklāts. Kritiķi nenovēršami sacīs, ka (..) viņam nav drosmes nospiest gaili," Atlantijas Padomes tīmekļa vietnē publicētajā komentārā norāda investīciju konsultāciju uzņēmuma "Bluebay Asset Management" eksperts Timotijs Ešs. "Viņam bija izredzes paņemt Ukrainu (..), tie sacīs. Tā rezultātā jebkuri mēģinājumi draudēt ar lielu eskalāciju nākotnē netiks vairs uztverti nopietni." Tas varētu spiest Putinu, lai saglabātu savu reputāciju, tomēr izšķirties par iebrukumu Ukrainā, neskatoties uz to, ka šoreiz tas Krievijai varētu maksāt dārgi gan no militārā, gan ekonomiskā viedokļa.
Tajā pašā laikā Maskavā uzpeldējusi ideja par Krievijas uzturēto kaujinieku bandu Austrumukrainā pašpasludināto "republiku" atzīšanu. Attiecīgo likumprojektu, ko ierosinājuši komunisti, šonedēļ paredzējuši apspriest Valsts domē pārstāvēto partiju līderi. Lai gan Kremlis par šo ieceri nav izrādījis lielu sajūsmu, Valsts domes priekšsēdētājs Vjačeslavs Volodins jau paziņojis, ka vairums frakciju paudis atbalstu komunistu iniciatīvai.
Kā norāda žurnālists un Kremļa kritiķis Andrejs Piontkovskis, Maskavai nav nekādas vajadzības oficiāli atzīt tās faktiskajā kontrolē esošo Ukrainas teritoriju "neatkarību", jo Putinam tās vajadzīgas tikai kā pastāvīgs Kijevas šantāžas instruments. Viņš uzsver, ka līdz ar tā dēvēto Luganskas un Doņeckas republiku atzīšanu tiks iznīcinātas Minskas vienošanās, kuru īstenošanu Kijevai pastāvīgi pieprasa Maskava.
Tā dēvētās Minskas vienošanās, kas ar Vācijas un Francijas starpniecību Ukrainai tika uzspiestas tiešu militāro draudu apstākļos 2015.gadā, uzliek Kijevai par pienākumu nodrošināt Krievijas apbruņoto kaujinieku bandu kontrolē esošajām teritorijām valsts austrumos plašu autonomiju, kā arī garantēt visiem kaujiniekiem, kas bijuši iesaistīti karadarbībā pret Ukrainas armiju, amnestiju. Vienošanās arī paredz, ka Ukraina kontroli pār robežu ar Krieviju atgūs vienīgi pēc vietējo vēlēšanu organizēšanas kaujinieku bandu kontrolētajās teritorijās.
Savukārt okupācijas apstākļos sarīkotas vēlēšanas ieliks Maskavas rokās instrumentu, ar kura palīdzību tā varēs nākotnē apturēt jebkādus Kijevas centienus tuvināties Rietumiem, tādējādi iegūstot faktiskas veto tiesības pār kaimiņvalsts ārpolitiskajiem lēmumiem un iznīcinot Ukrainas suverenitāti.
Tomēr, pēc Piontkovska domām, šo okupēto teritoriju "neatkarības" atzīšana varētu kalpot par alternatīvu iebrukumam, jo ļautu Putinam šķietami ar cieņu izkļūt no paša radītajām lamatām, kā arī izvairīties no īpaši smagām sankcijām, kuras Rietumi ar atvieglotu sirdi neieviesīs, jo taču ticis novērsts Krievijas uzbrukums.
Avoti: CNBC, "The Hill", AFP, AP, "Reuters", "Atlantic Council", "Feigin Live".
