Ukraina ziņo, ka Krievija palielina ieroču piegādes kaujinieku bandām Donbasā un vervē jaunus algotņus
Kijeva piektdien apsūdzējusi Krieviju par ieroču un provīzijas piegāžu palielināšanu Maskavas uzturētajām kaujinieku bandām Ukrainas austrumos.
Ukrainas armijas izlūkdienests paziņojis, ka Krievija "turpina palielināt krievu okupācijas karaspēka operatīvā grupējuma kaujas spējas uz laiku okupētajās Doņeckas un Luhanskas apgabalu teritorijās."
Krievijas armija janvārī pa dzelzceļu un zemes ceļiem slepeni pārvedusi uz Donbasu vairāk nekā 7000 tonnu degvielas, vairākus tankus un pašgājējas artilērijas iekārtas un citus ieročus, kā arī munīciju, tostarp artilērijas šāviņus, teikts Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes paziņojumā.
Krievija veic arī algotņu vervēšanu, kuri pēc tam tiek nosūtīti uz prokrievisko kaujinieku bandu kontrolētajām teritorijām Austrumukrainā.
Šobrīd Krievija atkal ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Ieskats separātistu midzenī Doņeckā
Doņecka šobrīd ir Krievijas atbalstīto separātistu pašpasludinātās republikas galvaspilsēta, kas izveidojās 2014. gadā pēc nežēlīgām kaujām un Krimas aneksijas. Militārais ...
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
Tomēr Maskava uzstāj, ka Kremļa prasības ir nedalāma pakete un pieņemamas negrozītas.
Eksperti uzskata, ka tādējādi Kremlis sevi nostādījis situācijā, kurā jebkura atkāpšanās no Rietumiem izteiktā ultimāta tiks uztverta kā pazemojoša Putina sakāve, un tāpēc pieaug bažas, ka viņš varētu izšķirties par kara uzsākšanu.
