Psihiatre: Bērings-Breivīks ir tikpat bīstams, cik pirms desmit gadiem

"Vardarbīgas rīcības risks nav mainījies kopš 2012. un 2013.gada, kad es veicu pirmo novērtēšanu," paziņoja psihiatre Randi Rosenkvista, kura pēdējo desmit gadu laikā vairākkārt novērtējusi Bēringa-Breivīka garīgo veselību.

2011.gada 22.jūlijā Bērings-Breivīks īstenoja divus asiņainus uzbrukumus. Vispirms viņš pie valdības ēkas Oslo uzspridzināja mīnu, nogalinot astoņus cilvēkus, bet pēc tam, pārģērbies policista uniformā, sarīkoja slaktiņu Ūteijas salā notiekošajā Darba partijas jaunatnes organizācijas vasaras nometnē, noslepkavojot 69 cilvēkus.

Tas ir smagākais noziegums, kas Norvēģijā pastrādāts kopš Otrā pasaules kara.

Bērings-Breivīks apgalvoja, ka slepkavības pastrādājis tāpēc, ka vērsies pret valsts aizstāvēto multikulturālismu, un 2012.gada augustā viņam tika piespriests 21 gadu ilgs cietumsods, kas var tikt pagarināts, ja pēc šī termiņa viņš joprojām tiks atzīts par bīstamu.

Tiesas sēdē, kurā tiek izskatīta nosacītas atbrīvošanas iespēja, Bērings-Breivīks apgalvoja, ka ir norobežojies no vardarbības un vēlas tikt atbrīvots pēc tiesas noteiktā minimālā soda, kas ir desmit gadi.

Rosenkvista tiesā paziņoja, ka Bērings-Breivīks joprojām cieš no "asociāliem, teatrāliem un narcistiskiem" personības traucējumiem.

Rosenkvista ir vienīgā psihiatre, kas liecina šajā tiesas sēdē par nosacītas atbrīvošanas iespēju, un viņas liecība tiek uzskatīta par būtisku sprieduma pieņemšanā. Vairums ekspertu uzskata, ka Bērings-Breivīks, visticamāk, netiks atbrīvots.

Bērings-Breivīks uzvedās mierīgi tiesas sēdē, kas notiek cietumā, kurā viņš ieslodzīts. Bet viņš sūdzējās tiesai par apstākļiem cietumā, apgalvojot, ka pret viņu izturoties kā pret dzīvnieku un viņam netiekot nodrošināts pietiekams kontakts ar ārpasauli.

Bēringa-Breivīka rīcībā ir trīs cietuma kameras, viņam ir pieejams televizors un DVD atskaņotājs, spēļu konsole un rakstāmmašīna.

2016.gadā Bērings-Breivīks panāca, ka Norvēģijas valsts tiek notiesāta par "nehumānu un degradējošu" izturēšanos pret viņu, jo viņš tika izolēts no citiem ieslodzītajiem. Apelācijas tiesa šo spriedumu atcēla.

"Kāds, kurš ir notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, nekad nevar garantēt, ka viņš to vairs nedarīs, jo tas ir atkarīgs no sabiedrības un no tā, vai tā viņam dod otru iespēju vai ne," trešdien tiesā sacīja Bērings-Breivīks, kad viņam tika lūgts pierādīt, ka viņš vairs nav vardarbīgi noskaņots.

Bojāgājušo tuvinieki bažījas, ka Bērings-Breivīks izmantotas tiesas sēdi, kas tika pārraidīta tiešraidē vairākos medijos, lai izplatītu savu ideoloģisko propagandu.

Šīs bažas izrādījās pamatotas, jo viņš izmantoja nacistiem raksturīgo sasveicināšanās veidu un teica garu runu par balto pārākumu un nacionālsociālismu.