"20 000 teroristu", cīņa par varu un parāds Putinam: kas notiek Kazahstānā?

Neizdevusies Bahreina

No malas šķiet, ka Kazahstānai sociālekonomiskās attīstības ziņā sokas labāk nekā citām Vidusāzijas valstīm, tomēr aiz panākumu vitrīnas slēpjas nopietnas problēmas, intervijās Kirgizstānas ziņu vietnei "24.kg" un "Radio Brīvība" kazahu redakcijai skaidro Kazahstānas politologs Dosims Satpajevs.

"Būtiska daļa iedzīvotāju ir ļoti vīlusies par savu sociālekonomisko stāvokli. 30 [neatkarības] gados tā arī nav izveidojusies vidusšķira, apmēram 70% iedzīvotāju drīzāk var uzskatīt par nabadzīgiem. Daudzi atrodas kredītu atkarībā. Viens miljons bērnu dzīvo trūcīgās ģimenēs. Sociālekonomiskā ziņā tā ir izgāšanās. Protams, ka cilvēki sāka sev uzdot jautājumu - kā var būt, ka tik bagātā valstī iedzīvotāji dzīvo slikti? Pieskaitiet tam vēl politisko tiesību neesamību. Un, Tokajevam kļūstot par prezidentu, nekas nemainījās. Nursultans Nazarbajevs, viņa ģimenes locekļi, viņa oligarhi joprojām vada valsti. Vara un bizness ir cieši saistīti," stāsta Satpajevs.

Viņš norāda, ka valsts rietumos, kur atrodas Kazahstānas lielākās naftas atradnes un kur sākās protesti, valda neapmierinātība, ka par naftu iegūtā nauda netiek izmantota reģiona attīstībai.

"Bet vēl ir sociālās netaisnības faktors - visi labi saprot, ka valsts rietumi ir galvenais donors Kazahstānas budžetam. Taču cilvēki redz pastāvīgus daudzmiljardu korupcijas skandālus, redz, ka nauda tiek tērēta galvaspilsētai, bet citi Kazahstānas reģioni ir kā nabaga radinieki. Turklāt Kazahstānas rietumi kultūras un sociālajā ziņā ir ne pārāk attīstīti. Jā, cilvēki strādā, pelna - bet ne visi strādā naftas nozarē, daudziem ir darbs zemu atalgotās jomās, turklāt cenas valsts rietumos ir augstākas -, taču viņiem nav tādas piekļuves kultūras, izglītības, izklaides centriem kā Almati un galvaspilsētā. Bet arī tas ir komfortablas dzīves faktors. Tāpēc runa ir ne tikai par algu, bet par tā dēvēto tautas attīstības indeksu. Un tas rada zināmu protesta noskaņojuma līmeni vietējos iedzīvotājos - rietumu apgabali baro visu valsti, tomēr no centra saņem maz uz cilvēku orientētas pilnvērtīgas infrastruktūras ziņā," norāda politologs.

Viņš piebilst, ka būtiska cenu paaugstināšana sašķidrinātajai gāzei, kas darbina lielāko daļu automobiļu valsts rietumos, bija tikai nejaušs faktors, lai sāktos protesti un tiktu izvirzītas arī politiskas prasības.

"Man šķiet, ka daudziem cilvēkiem notikusi apziņas maiņa. Pirmkārt, tie, kuri bija apolitiski, sākuši saprast, ka bez politiskām pārmaiņām viņu problēmas netiks atrisinātas. Otrkārt, cilvēki pārstājuši baidīties no varas, viņi sākuši saprast, ka visa pasaule virzās uz priekšu, bet Kazahstāna ar savu lielo potenciālu un resursiem nez kāpēc mīņājas uz vietas," saka Satpajevs.

"Īstenībā ar šo protesta noskaņojumu ir saistīts ļoti daudz dažādu faktoru - bailes no nākotnes, bailes par saviem bērniem, neapmierinātība ar savu pašreizējo stāvokli, vilšanās par neizpildītajiem solījumiem. Atceros - deviņdesmitajos gados Nazarbajevs teica, ka Kazahstāna kļūs par otru Bahreinu, ka visi dzīvos bagāti, bet tas nav noticis. Un vēl visi labi saprot, kurš oligarhs ko kontrolē, ka aiz tiem vai citiem ekonomiskajiem lēmumiem var būt ar varu saistīto biznesa grupu privātās intereses," stāsta politologs.

"Pandēmija parādīja krīzes menedžmenta neesamību un visas sistēmas rīcībnespēju. Faktoru kopums radīja pulvera mucas efektu. Jau Nazarbajeva prezidentūras laikā notika protesti. To skaits palielinās, bet intervāli starp tiem kļūst īsāki. Bet pašreizējie protesti ir vismasveidīgākie, un tā ir ļoti satraucoša zīme varai. Ne ar kādām kosmētiskām izmaiņām situāciju labot nevarēs. Vajadzīgas kardinālas reformas, sistēmiski priekšlikumi. Nazarbajevam jāaiziet no politikas, viņa ģimenes locekļiem un oligarhiem vairs nav jābūt dzīves saimniekiem," uzsver Satpajevs.

"Pusprezidents" un "nācijas līderis"

Tikmēr "Radio Brīvība / Radio Brīvā Eiropa" (RFE/ RL) žurnālists Brūss Paniers savā komentārā konstatē, ka protesti un nekārtības tagad paliek otrajā plānā un "epicentrā aizvien vairāk ir cīņa par varu starp prezidenta Kasima Žomarta Tokajeva administrāciju un valsts pirmā prezidenta Nursultana Nazarbajeva atbalstītājiem".

"8.janvāra ziņa, ka aizturēts bijušais Nacionālās drošības komitejas vadītājs Karims Masimovs, ir pats spilgtākais apliecinājums tam, ka laikā, kad spēka struktūru pārstāvji turpina "pretterorisma" operācijas, starp pašām varenākajām Kazahstānas politikas figūrām notiek savs karš," raksta Paniers.

81 gadu vecais Nazarbajevs, kurš vadīja Kazahstānu kopš neatkarības iegūšanas, arī pēc aiziešanas no prezidenta amata 2019.gadā ieņēma svarīgus posteņus, saglabājot lielu ietekmi valsts politikā un, kā daudzi uzskata, vismaz līdz šim bija Kazahstānas reālais vadītājs, savukārt Tokajevs izpelnījās iesauku "pusprezidents". Nazarbajevam ir piešķirts tituls "nācijas līderis". Likumā par Drošības padomi ir teikts, ka valsts pirmais prezidents ir tās priekšsēdētājs uz mūžu, kā arī Nazarbajevs bija valdošās partijas "Nur Otan" ("Tēvzemes gaisma") līderis līdz pagājušā gada novembrim, kad partijas vadību pārņēma Tokajevs.

"Notikumi politiskajā arēnā pēc masu protestu sākuma - Nazarbajeva aiziešana no Drošības padomes priekšsēdētāja amata 5.janvārī un sekojošā Masimova aizturēšana - kļuva par pirmajām pazīmēm tam, ka Tokajevs īsteno "mājas tīrīšanu"," raksta RFE/RL žurnālists.

Viņš atgādina, ka viens no Nazarbajeva tuvākajiem sabiedrotajiem Masimovs, kuru Tokajevs no Nacionālās drošības komitejas vadītāja amata atlaida 5.janvārī, "vairāk nekā 20 gadu bija ietekmīga persona. Nazarbajeva [prezidentūras] laikā viņš divreiz ieņēmis premjerministra amatu. Bijis satiksmes un sakaru ministrs, ekonomikas un budžeta plānošanas ministrs, prezidenta Nazarbajeva administrācijas vadītājs, bet no 2016.gada vadīja Nacionālās drošības komiteju".

"Fakts, ka Masimovs ir aizturēts un tiek turēts aizdomās par smagiem noziegumiem, šķiet, nesola neko labu ne Nazarbajevam, ne arī bagātajiem un ietekmīgajiem viņa ģimenes locekļiem, kuri kopš protestu sākuma nav publiski redzēti," spriež Paniers.

"20 000 teroristu" un kirgīzu džezmenis

RFE/RL žurnālists arī norāda, ka līdz šim nav skaidrs, kas stāv aiz protestu laikā notikušās vardarbības un grautiņiem - par to ir ne viena vien versija-, un ka Tokajeva apgalvojums par 20 000 teroristu uzbrukumu Almati ir maz ticams.

"Ļoti grūti saprast, kā Kazahstānā gadījies tāds "teroristu" skaits, nepievēršot drošības dienestu uzmanību, lai gan tie ne reizi vien demonstrējuši ļoti lielu efektivitāti, izjaucot nelielu opozīcijas grupu vissīkākos pūliņus," raksta Paniers.

Viņš atgādina, ka no tvitera pēc vairākām stundām izdzēsti Tokajeva ieraksti, kuros bija teikts: "Ļoti labi apmācīti, organizēti gangsteri un teroristi, kurus komandē īpašais centrs. Daži no viņiem runā valodās, kuras nav kazahu valoda. Bija vismaz seši teroristu uzbrukumu viļņi Almati, un viņu kopējais skaits bija 20 000. Viņi sita un nogalināja policistus un gados jaunus karavīrus, aizdedzināja administratīvās ēkas, izlaupīja privātās telpas un veikalus, nogalināja sekulāros pilsoņus, izvaroja jaunas sievietes. Mans pamatuzskats ir - nekādu sarunu ar teroristiem, mums viņi jānogalina."

9.janvārī Kazahstānas valsts televīzija parādīja videomateriālu, kurā kāds vīrietis, kurš sevi nosauc par Kirgizstānas pilsoni, stāsta, ka esot piekritis piedāvājumam par apmēram 180 eiro vērtu naudas summu piedalīties protesta mītiņā Almati un viņam nopirkta lidmašīnas biļete uz Kazahstānu. Ierodoties Almati, viņš esot aizvests uz dzīvokli, kurā esot bijuši arī Uzbekistānas un Tadžikistānas pilsoņi. Vīrieša vārds videoierakstā netika minēts, taču viņa seja bija uztūkusi un uz tās bija redzamas sitienu pēdas. Šis videoieraksts tika pamanīts Kirgizstānā, kur atpazina, ka vīrietis ir šajā valstī populārais džeza mūziķis Vikrams Ruzahunovs, kurš bija ieradies Almati, lai uzstātos Jaungada koncertos. Kirgizstāna iesniedza Kazahstānai diplomātisko notu, un jau dienu vēlāk Ruzahunovs atgriezās dzimtenē.

Parāds Putinam

Maskavas vadītā militārā bloka - Kolektīvās drošības līguma organizācijas (ODKB) - spēku ievešana Kazahstānā Tokajevam varēja šķist izdevīga vismaz divu iemeslu dēļ, spriež nevalstiskās organizācijas "Kazahstānas Cilvēktiesību birojs" vadītājs Jevgeņijs Žovtiss.

"Pirmkārt, viņš varbūt kaut kādā mērā šaubījās par specdienestu lojalitāti vai spēju kontrolēt situāciju, īpaši virknē reģionu. Otrkārt, ja ņem vērā, ka šie notikumi atspoguļoja konfliktu starp elitēm, tad ievešana demonstrēja to, ka Tokajevam ir pietiekami daudz resursu un lielākā vai mazākā mērā arī [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina atbalsts, lai tiktu galā. Spēka demonstrēšana," saka Žovtiss intervijā RFE/RL.

Savukārt Krievijas politologs Ivans Preobraženskis komentārā raidorganizācijas "Deutsche Welle" portālā brīdina, ka Tokajevs tagad ir parādnieks Maskavai un Kremlis no viņa varēs pieprasīt "pakalpojumus un piekāpšanos". "Variantu var būt daudz," raksta Preobraženskis un uzskaita - Krimas pievienošanas Krievijai atzīšana, Krievijas piedalīšanās Kazahstānas dienvidu robežu apsargāšanā, autonomija Kazahstānas ziemeļu apgabaliem, kur dzīvo daudz krievu, lielāka Krievijas uzņēmumu iesaistīšanās Kazahstānas naftas un gāzes ieguvē un līdzdalība urāna ieguvē.

"30 gadu Nazarbajeva pa ķieģelītim būvēto Kazahstānas suverenitāti atjaunot nebūs viegli. Drīzāk tas tagad ir darbs Tokajeva pēctecim," rezumē politologs.

Avoti: RFE/RL, "24.kg", "Eurasianet", "Deutsche Welle".