Itālija un Francija paraksta jaunu līgumu par sadarbības stiprināšanu
foto: Ekrānuzņēmums
Makrons (pa kreisi) un Dragi uzsvēra abu valstu tuvās attiecības.
Pasaulē

Itālija un Francija paraksta jaunu līgumu par sadarbības stiprināšanu

Jauns.lv / LETA

Itālija un Francija piektdien parakstījušas jaunu līgumu, nostiprinot saites starp abām Eiropas Savienības (ES) dibinātājvalstīm.

Itālija un Francija paraksta jaunu līgumu par sada...

Francijas prezidents Emanuels Makrons un Itālijas premjerministrs Mario Dragi parakstīja līgumu Itālijas prezidenta Serdžo Matarellas pilī Romā.

Līguma parakstīšanai sekoja abu valstu gaisa spēku šovs.

Preses konferencē Makrons un Dragi uzsvēra abu valstu tuvās attiecības, kā arī ticību ES projektam.

Dragi to nodēvēja par vēsturisku mirkli, kas sekmēs un paātrinās Eiropas integrācijas procesu.

Makrons sacīja, ka līgums nostiprina dziļu draudzību.

"Būdamas ES dinātājvalstis, (..) mēs aizstāvam daudz integrētāku, daudz demokrātiskāku, daudz suverēnāku Eiropu," sacīja Makrons.

Līgums parakstīts pāris nedēļas, pirms Francija uzņemsies ES rotējošo prezidentūru, un tam ir simboliska vērtība pārmaiņu laikā Eiropā.

Jaunais Francijas un Itālijas līgums aptver ekonomiku, tostarp rūpniecību, kultūru un izglītību, drošību, pārrobežu sadarbību un ārlietu jautājumus.

Makrons sacīja, ka abu valstu attiecībās bijuši grūti brīži, norādot uz diplomātisko krīzi 2019.gada sākumā, kad toreizējā Itālijas populistiskā valdība atklāti kritizēja Francijas prezidentu.

Līdz ar jaunas valdības izveidošanu Itālijā vēlāk togad abu valstu attiecības atkal uzlabojās un vēl spēcīgākas kļuvušas pēc tam, kad šogad Itālijas premjerministra krēslā sēdās bijušais Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Dragi.

Dragi pateicās Makronam par bijušo kreiso teroristu grupējuma "Sarkanās brigādes" biedru izdošanu Itālijai.

"Sarkanās brigādes" un citi galēji kreisie grupējumi vainojami vardarbībā, kas Itālijā tika pieredzēta tā dēvētajos svina gados no 60.gadu beigām līdz 80.gadu vidum.

Bijušais Francijas prezidents Fransuā Miterāns savulaik piedāvāja kreisajiem radikāļiem, kas bija atbēguši uz Franciju, aizsardzību pret izdošanu ar nosacījumu, ka viņi novēršas no vardarbības un ka viņi nav apsūdzēti asinsizliešanā. Šī tā dēvētā Miterāna doktrīna desmitgadēm ilgi radījusi spriedzi Francijas un Itālijas attiecībās.

Itālijā arī ilgstoši valdījusi pārliecība, ka tās Eiropas sabiedrotie ir pametuši to vienu cīņā ar nelegālo imigrāciju no Ziemeļāfrikas.

Dragi sacīja, ka abas puses vienojušās par nepieciešamību izveidot kopīgu ES migrācijas un patvēruma politiku.