“Mēs slīkstam” - Tuvalu ārlietu ministrs uzstājas ANO klimata konferencē, stāvot līdz ceļiem ūdenī
“Klimata pārmaiņas un jūras līmeņa celšanās ir nāvējošs un eksistenciāls drauds Tuvalu,” tā ANO klimata konferences (COP 26) apmeklētājiem Glāzgovā video ierakstā sacīja Tuvalu ārlietu ministrs Simons Kofe, tērpies uzvalkā, stāvot līdz ceļiem ūdenī.
Tuvalu, kur dzīvo vien 12 tūkstoši iedzīvotāju, atrodas Klusā okeāna dienvidrietumu daļā starp Havaju salām un Austrāliju. Mazo valsti veido astoņas salas, kuru pastāvēšana klimata pārmaiņu dēļ ir apdraudēta.
Salu nācijas pastāvēšanu apraud ne tikai jūras līmeņa izmaiņas, katru gadu tam ceļoties par vairāk nekā pieciem milimetriem. Satraukumu izraisa arī koraļļu izbalēšana, biežāki plūdi, intensīvāki cikloni un sausuma periodi.
“Mēs slīkstam, un arī visi pārējie slīkst,” sacīja ministrs. “Nav svarīgi, vai mēs jūtam šausmīgo ietekmi šodien, kā Tuvalu iedzīvotāji, vai pēc simts gadiem.”
Savā runā, kas soctīklos strauji guva plašu rezonansi, Kofe uzsvēra, ka salām ir svēta nozīme to nācijai.
“Tās bija mājas mūsu priekštečiem, un nu tās ir mājas mums. Mēs gribam, lai tās būtu mājas arī mūsu cilvēkiem nākotnē.”
Tomēr saprotot situācijas nopietnību, Tuvalu gatavojas arī sliktākajam scenārijam, visām astoņām salām pazūdot zem ūdens. Valsts meklē likumīgus veidus, kā saglabāt suverēnu valsti pat tad, ja tai nav savas zemes. Ministrs izcēla digitālo platformu nozīmi šādas situācijas gadījumā.
“Mēs negaidīsim, līdz pasaule saņemas. Mēs jau šobrīd gatavojamies sliktākajam scenārijam, kad mūsu salas izzustu un cilvēkiem nāktos pamest mājas. Mēs nevaram mierīgi stāvēt, kamēr ūdens ap mums ceļas.”
Vaicāts par Tuvalu iedzīvotāju sajūtām par sliktāko scenāriju, ministrs atbildēja, ka reakcijas ir dažādas. “Manuprāt, runājot ar vecāko paaudzi, daudzi no viņiem teiktu, ka viņi vēlētos palikt pat tad, ja salas izzūd. Tomēr citi emigrētu. Bet skaidrs ir tas, ka mums ir ļoti dziļas saiknes ar šo zemi.”
COP 26, kas norisinās no 31. oktobra līdz 12. novembrim, ir sadalīta tematiskās dienās aptverot finanšu, enerģētikas, jaunatnes un sabiedrības iesaisti, dabas, transporta un citu tēmu pārrunāšanu. Konferencē piedalās 197 valstis, kas ir ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām līgumslēdzējas puses.
2015. gadā ANO klimata konferencē Parīzē valstis apņēmās ierobežot globālās temperatūras kāpumu vismaz divu grādu robežās, cenšoties to ierobežot 1,5 grādu robežās, salīdzinot ar līmeni pirms rūpnieciskās rezolūcijas.
