Kāpēc Lielbritānijā trūkst kravas automašīnu šoferu?
Kravas automašīnu šoferu trūkums ir problēma vairākās Eiropas valstīs, taču Lielbritānijā tas nesen noveda pie tukšiem plauktiem lielveikalos, kravu sastrēgumiem ostās un degvielas trūkuma uzpildes stacijās. Iemesli šoferu deficītam ir dažādi, tostarp koronavīrusa pandēmijas negatīvā ietekme, novecojošs darbaspēks un ārvalstu strādnieku izceļošana pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES). Būtisks faktors ir arī sliktie darba apstākļi, zemās algas un profesijas zemais novērtējums sabiedrības acīs.
Lielbritānijas valdība cenšas risināt šo krīzi, taču nozares pārstāvji apšauba, vai valdības īstenotie pasākumi būs efektīvi, un tirgotāji bažījas, ka pirms Ziemassvētkiem atkal var sākt trūkt preču, tostarp rotaļlietu, un aicinājuši cilvēkus iegādāties dāvanas savlaicīgi.
Kravas automašīnu šoferu trūkums ir plašāka problēma
Kravas automašīnu šoferu trūkums ir jūtams daudzās ES valstīs, bet jo sevišķi Polijā, Lielbritānijā un Vācijā. Aplēsts, ka Eiropā trūkst aptuveni 400 000 šoferu. Tirgus izpētes kompānijas "Transport Intelligence" apkopotie dati liecina, ka Polijā trūkst aptuveni 124 000 kravas automašīnu šoferu, Vācijā 45 000 līdz 60 000, bet Francijā kopš 2019.gada trūkst aptuveni 43 000 šoferu. Aplēsts, ka Itālijā kopš 2019.gada pietrūkst 15 000 šoferu, bet Spānijā dati no 2020.gada liecina par 15 340 šoferu trūkumu. Mazākā mērā, bet šoferu trūkums jūtams arī Skandināvijā.
Iemesli šoferu deficītam ir līdzīgi, tostarp zemās algas, profesijas sliktais tēls jauniešu vidū un sliktie darba apstākļi, taču breksits un pandēmija Lielbritānijā šo problēmu ir saasinājusi līdz apmēriem, kādi citur ES nav pieredzēti. Kravas automašīnu šoferu skaits Lielbritānijā četros gados sarucis par 53 000, liecina oficiālie dati. Lielbritānijas Autopārvadājumu asociācija aplēsusi, ka pašreiz valstī trūkst aptuveni 100 000 kravas automašīnu šoferu. Pirms pandēmijas šoferu deficīts Lielbritānijā tika lēsts aptuveni 60 000.
Šoferi noveco, bet jaunieši negribīgi uzņemas šo amatu. Kravas automašīnu šoferu skaits kulmināciju Lielbritānijā sasniedza 2017.gadā, un kopš tā laika visstraujāk sarucis vecuma grupā no 46 līdz 55 gadiem, liecina Lielbritānijas Nacionālā statistikas biroja publiskotie dati. Šoferi dodas pensijā vai maina karjeru straujāk, nekā tiek noalgoti jauni autovadītāji. 2020. un 2021.gadā gandrīz trešā daļa no visiem kravas automašīnu šoferiem Lielbritānijā bija 56 gadus veci vai vecāki un mazāk par 30% bija vecumā no 19 līdz 30 gadiem.
Pandēmija un breksits
Pandēmijas dēļ pērn visā pasaulē tika ievērojami apgrūtināta ceļošana un pārvadājumi un tika noslēgta liela daļa ekonomikas. Lielbritānijā daudzi eiropiešu šoferi karantīnas režīma laikā devās mājās un pēc tam vairs neatgriezās. Lielbritānijas Autopārvadājumu asociācijas pārstāvis Rods Makenzijs raidorganizācijai BBC norādīja, ka daudzi britu šoferi karantīnas režīma laikā pārgāja uz citiem darbiem un daudzus gados vecākus autovadītājus atgriezties profesijā kavē nepieciešamība iziet papildu kursus.
Eiropas šoferu atgriešanos Lielbritānijā apgrūtināja arī šīs valsts izstāšanās no ES un jaunie imigrācijas noteikumi. Jaunā birokrātija un mārciņas vērtības kritums attiecībā pret eiro ir padarījis darbu Lielbritānijā mazāk pievilcīgu. Lielbritānija ir atlikusi kontroles piemērošanu ES precēm līdz nākamā gada sākumam un vidum. Ja kontroles pasākumi izrādīsies pārāk apgrūtinoši, tie var vēl vairāk atbaidīt Eiropas šoferus no strādāšanas Lielbritānijā, jo daudziem šoferiem tiek maksāts par kilometriem, nevis stundām, tāpēc jebkāda veida aizkavēšanās viņiem nav izdevīga.
Šoferu deficītā loma bijusi arī Lielbritānijas ģeogrāfiskajai situācijai. Valsts desmitgadēm ilgi ir no Eiropas vairāk importējusi nekā eksportējusi, kas nozīmē, ka pārvadātājiem nācies rēķināties ar tukšu maršrutu atceļā no Lielbritānijas, kas biznesam nav izdevīgi.
Pandēmija arī efektīvi nobremzēja kravas automašīnu šoferu kursus. 12 mēnešu laikā līdz 2021.gada martam Lielbritānijā attiecīgajā kategorijā tika kārtots mazākais skaits braukšanas testu pēdējo 10 gadu laikā. Taču šajā konkrētajā jomā līdz vasaras vidum situācija bija daudzmaz noregulējusies, un Lielbritānijas Nacionālā statistikas biroja dati liecina, ka jūnijā tika kārtoti 7252 braukšanas testi, kas ir lielākais skaits vienā mēnesī kopš 2017.gada marta. Lielbritānijā trūkst arī eksaminētāju, un nereti autoskolu studentiem, kas vēlas iegūt tiesības vadīt kravas auto, nākas ilgi gaidīt uz iespēju nokārtot eksāmenu. Ilgs ir arī tālākais dokumentu nokārtošanas process.
Par šķērsli kravas automašīnas šofera karjerai var kļūt arī lielās mācību izmaksas. Makenzijs intervijā "Radio London" norādīja, ka kravas automašīnas šofera apmācība var izmaksāt no 5000 līdz 7000 mārciņu, kas cilvēkiem, kas palikuši bez darba vai pametuši studijas, bieži vien nav pa kabatai. Tiesa, vairākas pārvadājumu kompānijas sākušas piedāvāt segt šoferu apmācības topošajiem darbiniekiem.
Lai gan breksits un pandēmija tiek uzsvērti kā būtiski faktori šajā krīzē, dati arī liecina par nozares lielo atkarību no britu autovadītājiem. 2017.gada jūnijā aptuveni 280 000 jeb 87% kravas automašīnu vadītāju bija Lielbritānijas pilsoņi, bet 40 000 bija citu ES valstu pilsoņi, kas veidoja tikai 13% no kopējā šoferu skaita. 2021.gada jūnijā šīs proporcijas nebija daudz mainījušās. Apvienotās Karalistes pilsoņi veidoja 88% no kravas automašīnu vadītājiem, bet ES pilsoņu skaits šajā nozarē bija samazinājies tikai par 2%.
Kāpēc briti nevēlas kļūt par kravas automašīnu šoferiem?
Izdevums "The Conversation", izanalizējot simtiem ziņu interneta forumos un intervējot šoferus, secinājis, ka galvenās problēmas, par ko sūdzas šoferi, ir zemās algas, garās darba stundas, kas liedz normāli sabalansēt darbu ar personisko dzīvi, spiediens no priekšniecības, sliktie darba apstākļi un noziedzība uz ceļiem. Daudzi šoferi uzskata, ka algas apzināti tiek turētas zemas, lai samazinātu kopējās izmaksas.
"Mums netrūkst 50 000 šoferu. Mums patiesībā trūkst 50 000 cilvēku, kas grib strādāt par minimālo algu," norādīja viens no šoferiem, paužot uzskatu, ka Lielbritānijā ir gana daudz cilvēku ar tiesībām vadīt kravas auto, bet viņi vienkārši nevēlas strādāt šajā sektorā. Daudzi šoferi arī sūdzas par stingro kontroli un uzraudzību no priekšniecības, kas pārbauda izvēlētos maršrutus, un par videokamerām mašīnās. Lai gan šīs ierīces var nodrošināt atļauto braukšanas stundu nepārsniegšanu un ceļu satiksmes negadījumu reģistrēšanu, daudzi šoferi uzskata, ka tās tiek izmantotas šoferu kontrolei, radot pastāvīgas uzraudzības sajūtu. Šoferi arī norādījuši, ka Lielbritānijā trūkst drošu stāvlaukumu ar tīrām tualetēm, dušām un citām labierīcībām, kur kravas automašīnu šoferi varētu atpūsties, nemaksājot par to lielu naudu.
"Kopumā stāvvietas visur ir ļoti sliktā stāvoklī, mēs jau vismaz 10 gadus cenšamies panākt pārmaiņas," laikrakstam "i" sacīja Eiropas Transporta darbinieku federācijas ģenerālsekretāre Līvija Spera. Lai gan stāvlaukumu trūkst visā Eiropā un tie bieži ir sliktā stāvoklī, britu šoferi uzskata, ka Lielbritānijā situācija ir daudz, daudz sliktāka nekā citur Eiropā. Esošie stāvlaukumi bieži ir pārpildīti, un šoferiem nereti nākas apstāties un nakšņot ceļmalās, kur zādzību gadījumā zaudēto kravu apdrošināšana nesedz, tualešu vietā jāizlīdzas ar tukšām plastmasas pudelēm, bet dušas jāaizstāj ar mitrajām salvetēm.
Telekanāla "ITV News" iegūtie dati liecina, ka šoferi pamatoti satraucas par drošību uz ceļiem. Šogad reģistrēti 2992 noziegumi, kas radījuši zaudējumus kopumā par 296 miljoniem mārciņu (351 miljonu eiro). Šoferi sūdzas arī par nevērīgo attieksmi un ilgo gaidīšanu kravu savākšanas un izkraušanas vietās.
Nepievilcīgāku šo profesiju padarījušas arī izmaiņas nodokļu noteikumos pašnodarbinātajiem. Lielbritānijas valdība aprīlī nolēma mainīt noteikumus, kas nosaka, vai persona, kas strādā uzņēmumā, uzskatāma par līgumdarbinieku vai darbinieku. Līdz tam noteikumi, kas tiek dēvēti par IR35, atļāva šoferiem pašiem izlemt, kurā kategorijā iekļauties, un daudzi izvēlējās būt līgumdarbinieki, kas atstāja viņus bez priekšrocībām un garantijām, ko bauda darbinieki, bet arī nozīmēja mazākus nodokļus. Pēc izmaiņām noteikumos darba devējs lemj, kurā kategorijā šoferi iekļaujami, un riskē ar sodanaudām, ja Ieņēmumu un muitas dienesta skatījumā viņi pieļāvuši kļūdu. Rezultātā daudzi šoferi, tostarp eiropieši, pametuši nozari, jo vairs nespēj tik daudz nopelnīt.
"Es strādāju uzņēmumā, kas nodokļu izmaiņu dēļ zaudēja vismaz 250 šoferu. Ja jūs esat pašnodarbinātais, jūs pelnāt 1300 mārciņas nedēļā, kad jūs tiekat klasificēts kā darbinieks, jūs pelnāt vairs tikai 600 līdz 700 mārciņas nedēļā, kas ir milzīgs samazinājums," laikrakstam "i" sacīja šoferis Deivids Fosters. Uzreiz pēc izmaiņām IR35 vakanču skaits transporta sektorā strauji pieauga. Tam bija tendence pieaugt arī pirms tam, ar neilgu lejupslīdi pandēmijas kulminācijas brīdī, bet pēc izmaiņām IR35 kāpums bija izteikts.
Ko dara valdība, lai novērstu šoferu deficītu?
Reaģējot uz pārtikas, degvielas un preču trūkumu pagājušajā mēnesī, britu valdība paziņoja, ka kravas automašīnu šoferiem tiks izsniegti 5000 pagaidu vīzu līdz februārim. Laikraksts "The Guardian" 13.oktobrī vēstīja, ka uz šīm vīzām pieteikušies aptuveni 300 šoferi, no kuriem tikai 20 tās saņēmuši. Valdība sagaida, ka interese par vīzām pieaugs, taču kritiķi uzskata, ka šis risinājums ir neadekvāts attiecībā pret krīzes apmēriem.
Valdība arī paziņojusi par atbalstu šoferu kursiem un piedāvās iespēju bezmaksas kursos aptuveni 5000 cilvēku iegūt tiesības vadīt kravas automašīnas, un vēl 1000 cilvēki tiks apmācīti šoferu kursos, kas tiks finansēti no pieaugušo izglītības budžeta. Valdība arī sākusi izsūtīt vēstules aptuveni miljonam cilvēku, kuriem ir kravas automašīnas vadītāja tiesības, aicinot viņus atgriezties šajā nozarē. Valdība arī nedaudz atvieglojusi noteikumus attiecībā uz atļautajām braukšanas stundām, proti, kravas automašīnu šoferiem divreiz nedēļā līdzšinējo deviņu stundu vietā būs ļauts braukt 11 stundas diennaktī. Valdība arī atvēlējusi finansējumu kravas automašīnu šoferu mācekļu programmai un apsver atvieglot noteikumus ārvalstu pārvadātājiem, proti, atļaut ārvalstu šoferiem pēc preču nogādāšanas Lielbritānijā uzņemties tur vēl citus darbus 14 dienu laikā līdz aizbraukšanai.
Šoferu deficītam Lielbritānijā ir dažādi cēloņi. Neviens no tiem nav bijis izšķirošais, bet tie visi veicinājuši šīs problēmas sabriešanu. Lielbritānijā šoferu trūkums ir novedis pie algu palielināšanās sektorā un, pateicoties valdības atbalstam, audzis šoferu kursu apmeklētāju skaits. Valdība cer, ka tas ļaus piesaistīt vairāk Lielbritānijas pilsoņu šai nozarei, taču paši šoferi apšauba šo pasākumu efektivitāti. Viņuprāt, pārmaiņām jābūt pamatīgākām gan algu sektorā, gan darba apstākļu uzlabošanā. Britu šoferi arī kritizējuši pagaidu vīzu izsniegšanu un darbības noteikumu atvieglošanu ārvalstu šoferiem.
"Valdība runā par augstu algu, augstas kvalifikācijas ekonomiku, nevis "nekontrolētas imigrācijas" sviras paraušanu, (..) bet viņiem tas izskatās tieši tā," komentējot šoferu reakciju, norādīja Lielbritānijas Autopārvadājumu asociācijas pārstāvis Rods Makenzijs. Valdības pieņemtos pasākumus kritizējusi arī opozīcija, cieši saistot notiekošo ar breksitu. "Valdība mētājas no vienas aizkavētas reakcijas pie otras, kas ir tiešs rezultāts viņu nespējai pareizi plānot breksitu. Tikmēr par viņu nekompetenci maksā Lielbritānijas iedzīvotāji, un viņus potenciāli sagaida vēl vieni izpostīti Ziemassvētki, pateicoties [premjerministra] Borisa Džonsona atteikumam atzīt tuvojošās ziemas krīzes apmērus," laikrakstam "The Guardian" šomēnes norādīja Lielbritānijas ēnu kabineta transporta ministrsDžims Makmahons.
Lielbritānijas transporta ministrs Grānts Šapss savukārt uzsvēris, ka valdības pieņemtie pasākumi cīņā ar šoferu deficītu dod rezultātus, un norādījis, ka šo krīzi nevajadzētu pārspīlēt.
Avoti: BBC, "inews.co.uk", "The Conversation", "ITV News", "BusinessLive", "The Guardian".