Arktiskā ledus kušana pastiprina politiskos un kara riskus, paziņo eksperts

"Klimatiskās pārmaiņas Arktikā notiek divas vai trīs reizes atrāk nekā uz planētas kopumā. Turklāt klimata pārmaiņu sekas Arktikā attiecas ne tikai uz Arktiku, bet arī uz visu pārējo pasauli," ceturtdien starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Arktika kā valsts politikas objekts" atzina eksperts.

Pēc viņa teiktā, Arktikas atklāšana no ledus rada "arktisko haipu" pasaulē. "Visa pasaules pieejamība un atkarība no klimatiskajiem procesiem, kas notiek Arktikā, izmanto nearktiskas valstis, lai paātrinātu iesaistīšanos arktiskajās lietās, turklāt ne tikai no viņu līdzdalības viedokļa konkrētos projektos, bet arī no tā, ka viņi pretendē uz līdzdalību Arktikas pārvaldīšanā," sacīja Suslovs.

Pēc viņa domām, šīs valstis pozicionē Arktiku kā visas cilvēces mantojumu un cenšas tur vairot savu klātbūtni. Arktikai jau pievēršot uzmanību gan Ķīna, gan Indija.

Ķīnas aktivizācija izraisījusi konfrontējošu pieeju Arktikas padomes darbam (starptautiska organizācija, kurā ietilpst astoņas arktiskās valstis - Kanāda, Dānija, Somija, Islande, Norvēģija, Krievija, Zviedrija un ASV), lai gan šis institūts aicināts palikt nepolitisks, atzīmēja Suslovs.

Pēc viņa vārdiem, ASV pastiprina Ķīnas pretdarbību, tostarp arktiskos jautājumos. Turklāt ASV pēdējo trīs gadu laikā ir pieņēmušas trīs arktiskās stratēģijas. "Un visas kara," piebilda Suslovs.

Tā esot aizsardzības ministrijas, gaisa spēku un sauszemes karaspēka stratēģija. "Ziemeļu Ledus okeāns pārstāj būt par buferi un kļūst pieejams militārajai klātbūtnei," paskaidroja eksperts. 

Pēc speciālistu novērtējuma, Arktikā atrodas 25 procenti no visas pasaules ogļūdeņraža krājumiem. Krievijas arktiskais ogļūdeņraža potenciāls ir 100 miljardi tonnu naftas ekvivalentā.

Pie tā visa Krievija katru gadu izstrādā aptuveni 500 miljonus tonnu naftas. Tātad Krievija var izstrādāt naftu vēl 100 līdz 150 gadus, atzīmēja eksperts.