Nobela balva fizikā piešķirta zinātnieku trijotnei par klimata modelēšanas un sarežģītu fizikālo sistēmu pētījumiem
Šī gada Nobela balva fizikā piešķirta ASV-Japānas zinātniekam Sjukoro Manabem, vācietim Klausam Haselmanam un itālim Džordžo Parizi par viņu darbu pie klimata modelēšanas un sarežģītām fizikālām sistēmām, otrdien paziņoja Zviedrijas Zinātņu akadēmija.
90 gadus vecajam Manabem un 89 gadus vecajam Haselmanam balva piešķirta par Zemes klimata modelēšanu un ticamām globālās sasilšanas prognozēm.
Otrā balvas daļa piešķirta 73 gadus vecajam Parizi par traucējumu un svārstību mijiedarbības atklāšanu fiziskās sistēmās, sākot no atoma līdz planētām.
"Sjukoro Manabe un Klauss Haselmans lika pamatus mūsu zināšanām par Zemes klimatu un kā cilvēce to ietekmē. Džordžo Parizi apbalvots par viņa revolucionāro ieguldījumu teorijā par materiāliem ar nesakārtotu struktūru un nejaušiem procesiem," paziņoja akadēmija.
Parizi radīja fizikas un matemātikas modeli, kas ļāva izprast sarežģītas sistēmas tādās jomās kā matemātika, bioloģija, neirozinātne un mašīnmācība.
Sākot ar pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem, Manabe parādīja, kā oglekļa dioksīda daudzuma palielināšanās atmosfērā paaugstinātu globālo temperatūru, liekot pamatus pašreizējiem klimata modeļiem.
Aptuveni desmitgadi vēlāk Haselmans radīja modeli, kas sasaistīja laikapstākļus un klimatu, palīdzot izskaidrot, kāpēc uz klimata modeļiem iespējams paļauties, neskatoties uz šķietami haotisko laikapstākļu dabu.
Viņš arī izstrādāja veidus, kā meklēt īpašas pazīmes, kas liecina par cilvēka ietekmi uz klimatu.
Līdz ar balvu zinātnieku trijotne saņems desmit miljonus kronu (988 200 eiro) lielu naudas prēmiju.
Uzzinot par balvas saņemšanu, Parizi uzsvēra, ka cīņā ar klimata pārmaiņām steidzami jāpieņem stingri lēmumi un ātri jāvirzās uz priekšu.
Pērn Nobela balva fizikā piešķirta britam Rodžeram Penrouzam, vācietim Reinhardam Gencelam un amerikānietei Andreai Gezai par melno caurumu pētījumiem.
