Skoti atkal balso par Lielbritānijas nākotni
Tā sauktajā lielajā ceturtdienā vēlētāji visā Lielbritānijā, izņemot Ziemeļīriju, pie balsošanas urnām šonedēļ izraugās savu pārstāvniecību visdažādākajos līmeņos, sākot no grāfistu padomēm Anglijā un beidzot ar reģionālajiem parlamentiem Skotijā un Velsā. Taču visvarīgākās, šķiet, ir Skotijas parlamenta vēlēšanu, kurās Skotu nacionālā partija (SNP) cer izcīnīt mandātu jauna neatkarības referenduma sarīkošanai.
Arī Velsā šoreiz "konstitucionālajiem jautājumiem" pievērsta daudz lielāka vērība nekā visās iepriekšējās reģionālā parlamenta vēlēšanās. Tas daudzu britu laikrakstu slejās komentētājiem licis vaicāt, vai "lielā ceturtdiena" nav Apvienotās Karalistes gala prelūdija? Piemēram, tabloīds "The Daily Express" atzīst, ka uz spēles šajās vēlēšanās likta ne vairāk un ne mazāk kā Lielbritānijas turpmākā pastāvēšana un ka Nikolas Stērdženas vadītās SNP "dominējoša uzvara var iezvanīt Apvienotas Karalistes sabrukumu".
Nav šaubu, ka Skotijā vēlēšanās atkal uzvarēs SNP, iegūstot vislielāko pārstāvniecību Holirūdā. SNP veidos nākamo valdību, neatkarīgi no tā, vai tā būs līdzšinējā Nikolas Stērdženas vadītā mazākuma kabineta replika, kuru parlamentā atbalsta zaļie, vai arī tā būs oficiāla SNP un zaļo koalīcija. Skotijas vides aizstāvji cer, ka šajās vēlēšanās uz visas Eiropas "zaļā viļņa" rēķina arī viņi izcīnīs dažas papildu vietas. Šīs cerības varētu būt pamatotas, jo gados jaunāko nacionālistiski noskaņoto vēlētāju acīs zaļie arvien lielākā mērā kļūst par alternatīvu SNP. Taču SNP sprauž augstāku mērķi un vēlas izcīnīt absolūto vairākumu, lai varētu uzstāt uz savu prasību sarīkot atkārtotu neatkarības referendumu.
Tiesiskie šķēršļi SNP ceļā
Ņemot vērā arī Lielbritānijas parlamenta, Eiropas Parlamenta (EP) un pašvaldību vēlēšanas, šīs būs jau piektās vēlēšanas pēc kārtas kopš 2014.gadā notikušā neveiksmīgā neatkarības referenduma, kurās uzvaru gūst SNP. Tas, apgalvo skotu nacionālisti, apveltī tos ar morālām tiesībām nākamā parlamenta pilnvaru laikā līdz 2023.gada beigām sarīkot vēl vienu tiesiski saistošu referendumu par izstāšanos no Apvienotās Karalistes.
Tomēr, lai to īstenotu, SNP jāpārvar divi šķēršļi. Pirmkārt, tiesības dot atļauju tiesiski saistoša referenduma sarīkošanai atrodas Lielbritānijas valdības rokās, un pašreizējais premjerministrs Boriss Džonsons pret to kategoriski iebilst. Viņš norāda, ka 2014.gada referendumā, kuru paši skotu nacionālisti tobrīd raksturoja kā iespēju, kas tiek dota tikai reizi vienas paaudzes laikā, 55% skotu nobalsoja pret neatkarību. Tomēr Stērdžena vēl nedēļas sākumā uzsvēra, ka pārliecinoša SNP uzvara neatstās Džonsonam "nekādu demokrātisku, elektorālu vai morālu pamatojumu" referenduma bloķēšanai.
Ja Džonsons tomēr nepiekāpsies, Stērdženai ir arī rezerves plāns.
SNP var mēģināt izdabūt likumu par referenduma izsludināšanu caur Skotijas parlamentu, faktiski izaicinot Londonu to apstrīdēt tiesā. Ja Lielbritānijas valdība piekritīs iet šādu ceļu, Lielbritānijas Augstākajai tiesai būs jālemj, vai skotu likumdevēju pilnvarās ir lemt par secesijas referenduma izsludināšanu. Stērdženas problēma šajā gadījumā ir tāda, ka tiesas spriedums nav paredzams un gadījumā, ja viņa prāvā cietīs sakāvi, jautājums par Skotijas neatkarību līdz turpmākajam no politiskās dienaskārtības būs izslēgts.
"Šis juridiskais jautājums ir patiesi strīdīgs, taču es nekādā ziņā neesmu gatava apgalvot, ka tas nozīmētu iepriekš paredzamu slēdzienu par Skotijas valdības uzvaru šādā prāvā,"
izdevumam "Politico" atzinusi Daremas Universitātes publisko tiesību profesore Eilīna Makharga.
Vēlēšanu aritmētika
Otrkārt, SNP cerības uz absolūtā vairākuma iegūšanu, izcīnot vismaz 65 deputātu vietas, mazina Skotijā spēkā esošā jauktā vēlēšanu sistēma, kas veidota tā, lai apgrūtinātu vienai partijai izcīnīt absolūto vairākumu. 129 deputātu vietas reģionālajā parlamentā tiek aizpildītas, izmantojot divas vēlēšanu sistēmas, un katram vēlētājam Skotijā ir divas balsis. Viena tiek izmantota, lai ievēlētu vienu no tiem 73 deputātiem, kuru vietas tiek izcīnītas vienmandāta vēlēšanu apgabalos saskaņā ar mažoritāro sistēmu. Nav šaubu, ka vairumu no šīm vietām parlamentā iegūs SNP.
Atlikušie 56 deputāti tiek ievēlēti astoņos daudzmandātu vēlēšanu apgabalos, kuros vēlētāji izmanto otro balsi, atdodot to kādam no partiju sarakstiem. Tas vairo izredzes tādām mazākām partijām kā zaļie un mūsdienās arī savulaik varenie skotu leiboristi. Šoreiz, izmantojot proporcionālo sistēmu, parlamentā mēģina iekļūt arī bijušā SNP līdera Aleksa Salmonda jaundibinātā Albas partija.
Alba ir Skotijas nosaukums gēlu valodā, un jaunās partijas mērķis ir izveidot "veiksmīgu, sociāli taisnīgu, pret vidi atbildīgu, neatkarīgu valsti". Salmonds par savu mērķi pasludinājis nodrošināt neatkarības atbalstītājiem parlamentā "supervairākumu", un, lai tieši nekonkurētu ar SNP, Albas partija nevienā no vienmandātu apgabaliem nav izvirzījusi savu kandidātu. Lai gan aptaujas liecina par visai niecīgu atbalstu jaunajai skotu nacionālistu partijai, tā varētu pamanīties tomēr iegūt vismaz divus vai trīs mandātus.
Tas šķietami varētu nodrošināt neatkarības atbalstītāju vairākumu parlamentā, taču patiesībā tas radītu neērtības Stērdžanai, īpaši gadījumā, ja parlamentā iekļūst pats Salmonds, jo nesenais personīgais konflikts starp neatkarības kustības pašreizējo līderi un viņas kādreizējo politisko mentoru atstājis, domājams, neizlīdzināmu plaisu abu starpā. Starp abām nacionālistu partijām iezīmējušās arī taktiskas domstarpības. Kamēr Stērdžena pagājušajā nedēļā paziņojusi, ka negrasās ķerties pie referenduma rosināšanas uzreiz pēc vēlēšanām, jo vispirms jātiek galā ar pandēmiju, Salmonds uzstāj uz tūlītēju rīcību. Turklāt saskaņā ar sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma "YouGov" aptauju, kamēr 72% SNP vēlētāju atbalsta koalīciju ar zaļajiem, kuri arī iestājas par Skotijas neatkarību, 55% noraida sadarbību ar Albas partiju.
Lai nodrošinātu sev absolūto vairākumu, SNP salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām, kas notika 2016.gadā, papildus jāiegūst vēl vismaz sešas vietas. Lai gan vairums aptauju nacionālistiem sola tikai divas līdz piecas papildu vietas, taču tas iekļaujas statiskās kļūdas robežās, un pēdējās nedēļas laikā SNP pielikusi īpašas pūles, lai vairotu savas izredzes daudzmandātu apgabalos. Tādējādi par galīgo vēlēšanu iznākumu spriest ir pāragri.
Tajā pašā laikā, ja arī SNP absolūto vairākumu neiegūs, ņemot vērā zaļos un Albas partiju, Skotijas neatkarības atbalstītāji kopumā nākamajā parlamenta sasaukumā kontrolēs līdz pat 60% vietu, liecina "Panelbase" aptauja, kuras rezultātus publicējis laikraksts "The Times".
Balsojums par SNP ir balsojums par neatkarību
SNP jau reiz vēsturē ir izcīnījusi absolūto vairākumu. Tas notika 2011.gadā, un tieši šī uzvara bija tas apstāklis, kas beidzot spieda toreizējam Lielbritānijas premjerministram Deividam Kemeronam apmierināt prasību pēc referenduma sarīkošanas. Tādējādi tas rada precedentu, kam ir tik liela nozīme Vestminsteras pārvaldības sistēmā. Tāpēc nav nekāds noslēpums, ka balsojums par SNP ir vienlaikus balsojums par jauna neatkarības referenduma sarīkošanu.
Tas arī ir iemesls, kāpēc priekšvēlēšanu kampaņā dominējuši ar referendumu saistītie jautājumi - dalība Eiropas Savienībā (ES), ES fiskālie noteikumi, kopīgais tirgus un stingras robežās izveidošana starp Skotiju un Angliju, kur šobrīd nonāk 60% skotu eksporta, neatkarīgā Skotijā lietojamā valūta un atgriešanās pie ES Kopīgās zvejniecības politikas. Daudzi no kampaņas laikā izskanējušajiem argumentiem atgādina tos, kurus pirms referenduma par aiziešanu no ES savstarpējās diskusijās izmantoja breksita piekritēji un pretinieki.
Neatkarības atbalstītāji gan apgalvo, ka berksita referendums esot radikāli mainījis situāciju. 2016.gadā nedaudz vairāk nekā 60% skotu nobalsoja par palikšanu ES sastāvā, kamēr Lielbritānijā kopumā vairums vēlētāju atbalstīja aiziešanu no bloka.
Tādējādi SNP uzstāj, ka 2014.gadā skoti esot izdarījuši izvēli par palikšanu tādas Lielbritānijas sastāvā, kas ir ES dalībvalsts, un ka tagad ir pamats dot tiem iespēju atkārtoti paust savu viedokli.
Tomēr Apvienotās Karalistes lojālistiem parādījies arī jauns arguments - Covid-19 vakcīnas. Viņi norāda, ka gadījumā, ja Skotija būtu ES sastāvā, pateicoties vairāk nekā gausajai bloka birokrātijas darbībai, arī SNP vadītajai valdībai nāktos novilcināt savu potēšanas kampaņu.
Stērdženas personīgais šarms
Lai gan Stērdženas kritiķi norāda, ka Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaits Skotijā ir tikai nedaudz zemāks, nekā Anglijā, tas nav mazinājis premjerministres personīgo popularitāti. Saskaņā ar neseno britu sabiedriskās raidsabiedrības BBC veikto aptauju 74% skotu uzskata, ka Stērdžena labi tikusi galā ar pandēmijas apkarošanu, kamēr salīdzinājumam Džonsona veikumu pozitīvi novērtējuši tikai 19% aptaujāto. Līdzīga aina paveras, vērtējot valdību darbu kopumā. Kamēr Skotijas reģionālās valdības veikumu pozitīvi vērtē 72%, Lielbritānijas valdība izpelnījusies pozitīvu vērtējumu tikai 25% skotu acīs. Tas gan daļēji skaidrojams ar Covid-19 veltītajām ikdienas preses konferencēm Edinburgā, no kurām vairumā uzstājās pati premjerministre personīgi.
Stērdžena neapšaubāmi ir apdāvināta oratore, un premjerei noteikti nāk par labu spēja demonstrēt, ka viņa ikdienā kontrolē valdības darbu. Eksperti turklāt norāda, ka viņai piemīt spēja nevilcinoties atvainoties, ja, kā izrādās, pieļauta kļūda. Šobrīd SNP līdere, tāpat kā visi citi politiķi citviet pasaulē, tiek vērtēta pēc viņas šķietamā snieguma Covid-19 apkarošanā, un šis vērtējums Stērdženai ir labvēlīgs.
Vēlreiz piebiedēt skotiem Apvienoto Karalisti
Daudzi kritiķi pārmet SNP, ka tā nav piedāvājusi skaidru un ticamu plānu, kā atdalīties no Lielbritānijas, kā atkal pievienoties ES, ko darīt ar Skotijas un Anglijas robežu, kādu valūtu lietot un kā kompensēt no Lielbritānijas saņemtos transferta maksājumus. Stērdžena visus šos argumentus noraida, uzsverot, ka ceturtdien notiek vēlēšanas, nevis referendums, pirms kura SNP tad arī piedāvāšot detalizētas atbildes.
"Kad mēs prasīsim ļaudīm izdarīt izvēli, kā to darījām 2014.gadā, mēs sniegsim izvērstu perspektīvu (..). Neļausim "projektam bailes" numur divi sākt pārņemt dienaskārtību vēl pirms referenduma kampaņas sākuma,"
BBC Skotijas svētdienas vakara raidījumā uzsvēra Stērdžena.
Neskatoties uz to, "projektam bailes" ir sava nozīme arī vēlēšanās, un ekonomiskie argumenti par labu Apvienotās Karalistes saglabāšanai šobrīd, pateicoties Covid-19 pandēmijai, var izrādīties pat efektīvāki nekā 2014.gadā, mazinot atbalstu nacionālistiem. Lai gan vēl pagājušā gada vasarā neatkarības atbalstītāju skaits bija pieaudzis lūdz aptuveni 55%, saskaņā ar uzņēmuma "Savanta ComRes" veikto aptauju, kuras rezultāti tika publicēti nedēļas sākumā, ja referendums notiktu šobrīd, 49% skotu atbalstītu Lielbritānijas vienotības saglabāšanu, kamēr Skotijas neatkarībai "jā" teiktu tikai 42%. Tiesa gan, saskaņā ar citām aptaujām spēku samērs starp abām nometnēm joprojām ir aptuveni 50 pret 50.
"Es principā atbalstu neatkarību, taču nedomāju, ka šis ir īstais laiks, īpaši ņemot vērā pandēmiju,"
sarunā ar aģentūru AFP atzinis kāds skotu vēlētājs.
Šobrīd vislielākās rūpes vēlētājiem sagādā pandēmijas radītie ekonomiskie zaudējumi, kas tikai vairo breksita izsaukto ligu nodarīto postu. Tas argumentus, ka neatkarība var būt vēl postošāka, padara tikai ticamākus un, šķiet, var atturēt dažu vēlētāju no nešaubīgas iestāšanās par neatkarību, vismaz vēl šajās vēlēšanās.
Skotijas vēlēšanu pēcgrūdieni
Tajā pašā laikā brīdī, kad iespējamais atkārtotais neatkarības referendums tomēr notiks, ekonomiskajiem argumentiem, kam bija vērā ņemama nozīme pandēmijas apstākļos, varētu vairs nebūt tāda svara, brīdina laikraksts "The Sunday Times". Laikraksts vienlaikus pauž bažas, ka pēc vēlēšanām Skotijā turpinās augt spiediens arī Ziemeļīrijā sarīkot referendumu par apvienošanos ar Īriju.
Arī BBC atzīst, ka gadījumā, ja skotiem tiks dota atļauja rīkot atkārtotu neatkarības referendumu, īru nacionālisti to var uztvert kā signālu aktivizēt savu nesen uzsākto kampaņu par apvienošanās referenduma sarīkošanu, ko paredz tā dēvētais Lielās piektdienas miera līgums gadījumā, ja tas baudītu vairākuma atbalstu.
Kā liecina aptauja, kuru pēc BBC pasūtījuma nesen veicis Ziemeļīrijas sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums "Lucid Talk", šobrīd par izstāšanos no Apvienotās Karalistes un pievienošanos Īrijai balsotu 43% no provinces vēlētājiem, kamēr 49% balsotu par palikšanu Lielbritānijas sastāvā, bet astoņi procenti aptaujāto nav varējuši izšķirties par savu nostāju. Tajā pašā laikā 51% respondentu paudis pārliecību, ka 25 gadu laikā Ziemeļīrija vairs nebūs Apvienotās Karalistes sastāvdaļa, kamēr pretējās domās bijuši tikai 37%.
Tikmēr Velsā, kur vēlēšanās joprojām uzvara tik solīta leiboristiem, kas ilgstoši te baudījuši dominējošās pozīcijas, ievērojami audzis atbalsts velsiešu nacionālistu partijai "Plaid Cymru". Lai gan tā vēl nevar cerēt uz tādu triumfu, kādu piedzīvo SNP, velsiešu nacionālisti var iegūt vērā ņemamu pārstāvniecību, kas tiem ļaus neatkarības ideju iekļaut politiskajā dienaskārtībā.
Avoti: RTE, AFP, "The Daily Express", "The Sunday Times", BBC, "Politico", "Reuters", MSN.
