Vairums eiropiešu vēlas, lai ES lēmumu pieņemšanā vairāk ņem vērā viņu viedokli
92% Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņu vēlas, lai lēmumos, kas saistīti ar Eiropas nākotni, vairāk tiktu ņemts vērā viņu viedoklis, tas secināts Eirobarometra aptaujā, kuru publicēja Eiropas Parlaments (EP) un Eiropas Komisija (EK) un kas tapusi pirms konferences par Eiropas nākotni.
EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš informēja, ka pilsoņu iesaiste lēmumu pieņemšanā esot konferences par Eiropas nākotni mērķis. Tiek cerēts, ka tā izveidos jaunu publisku forumu "atklātām, iekļaujošām, pārredzamām un strukturētām debatēm ar eiropiešiem".
Pēc respondentu domām, lēmumu pieņemšanā būtu aktīvi jāiesaista cilvēki no visiem sabiedrības slāņiem. Tā norādījis 51% aptaujas dalībnieku. Savukārt 47% uzskata, ka vajadzētu daudz vairāk iesaistīt jauniešus, kā arī valstu valdības un akadēmisko sabiedrību, ekspertus, inteliģenci un zinātniekus.
51% jeb mazliet vairāk nekā puse eiropiešu vēlētos iesaistīties paši, un visvairāk respondentu šādu vēlmi pauduši Īrijā, kur tādu vēlmi norādījis 81% aptaujas dalībnieku, tad ar 64% seko Beļģija, ar 63% - Luksemburga un Slovēnija.
Krastiņš vērsa uzmanību, lai gan balsošana Eiropas vēlēšanās izteikti tiek uzskatīta par visefektīvāko veidu, kā nodrošināt, ka lēmumu pieņēmēji ES līmenī uzklausa iedzīvotāju viedokli, esot "jūtams ļoti spēcīgs atbalsts" tam, lai ES pilsoņiem būtu lielāka ietekme uz to lēmumu pieņemšanu, kuri attiecas uz Eiropas nākotni. No 92% respondentu, kuri uzskata, ka vairāk būtu jāņem vērā ES pilsoņu viedoklis, 55% tam "pilnībā piekrīt" un 37% "drīzāk piekrīt". Tikai 6% nepiekrīt šim apgalvojumam.
Seši no desmit eiropiešiem piekrīt apgalvojumam, ka jaunā koronavīrusa krīze viņos raisījusi apceri par ES nākotni - 19% tam "pilnībā piekrīt" un 41% "drīzāk piekrīt", savukārt 39% tam nepiekrīt.
Respondentiem bija jāizvēlas no vairākām iespējām, kas, viņuprāt, Eiropai nākotnē būtu jāsasniedz. Divas visvairāk minētās iespējas bija sasniegt salīdzināmu dzīves līmeni - tā atbildējuši 35% respondentu - un lielāku solidaritāti starp dalībvalstīm, uz ko norādījuši 30% aptaujas dalībnieki. Eiropieši par prioritāti nosauc arī kopējas veselības politikas un salīdzināmu izglītības standartu izstrādi.
Kā liecina dati, eiropieši uzskata, ka ES galvenie ieguvumi ir demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošana un tās ekonomiskā, rūpnieciskā un tirdzniecības ietekme. 14 valstīs par otru vissvarīgāko ieguvumu tiek atzīts tas, ka ES ievēro demokrātiju, cilvēktiesības un tiesiskumu, un šis viedoklis ir īpaši izteikts Zviedrijā, kur 58% to uzskata par galveno ieguvumu.
Deviņās valstīs - ar Somiju (45%) un Igauniju (44%) priekšgalā - par vissvarīgāko ieguvumu tiek uzskatīta ES ekonomiskā, rūpnieciskā un tirdzniecības ietekme.
Savukārt par galveno globālo problēmu, kas ietekmē ES nākotni, izteikti tiek uzskatītas klimata pārmaiņas, kuras 45% eiropiešu nosauc par galveno problēmu. Otrajā un trešajā vietā līdzīga aptaujāto eiropiešu daļa ir ierindojusi terorismu un ar veselību saistītos riskus. Ceturtā visbiežāk minētā problēma, ko norādījusi mazliet vairāk nekā ceturtā daļa eiropiešu, ir iedzīvotāju piespiedu migrācija un pārvietošana.
76% respondentu to saista ar ievērojamu progresu demokrātijas jomā ES - tam "pilnībā piekrīt" 25% un "drīzāk piekrīt" 51%, un katrā ES dalībvalstī šo viedokli atbalsta izteikts vairākums.
Šī Eirobarometra speciālaptauja no 2020.gada 22.oktobra līdz 20.novembrim tika veikta 27 ES dalībvalstīs pēc EK un EP kopīga pasūtījuma. Aptauja tika veikta klātienē un pandēmijas dēļ vajadzības gadījumā papildināta ar tiešsaistes intervijām. Pavisam tika aptaujāti aptuveni 27 034 cilvēki.
