Ungārija un preses "brīvība". Propaganda par nodokļu maksātāju naudu
Aukstā kara gados "Amerikas balss", "Brīvā Eiropa", "Deutsche Welle", BBC raidīja padomju zonā mītošajiem, kas centās saklausīt brīvās pasaules balsis cauri slāpētāju zāģim. Tagad situācija sāk atkārtoties, un paradoksālā kārtā Eiropas Savienības robežās.
Radio "Svoboda" un "Deutsche Welle" atjauno savus Ungārijas dienestus, reaģējot uz situāciju ar preses brīvību šajā valstī, kas premjera Viktora Orbāna vadībā aizvien pasliktinās. Viņa partija "Fidesz" valda Ungārijā jau 11 gadu, un šajā laikā varas iestādes un Orbānam tuvie biznesa magnāti pārņēmuši kontrolē lielu daļu plašsaziņas līdzekļu.
Priekšpēdējā vieta Eiropas Savienībā
"Valdības politika izpaužas nevis cenzūrā, bet radot (ar miljardiem forintu palīdzību no nodokļu maksātāju naudas) spēcīgu dominējošu provalstisku mediju bloku, kas neļauj materiāliem ar valdības kritiku izvērsties skandālos, bet kritiski noskaņotiem izdevumiem – gūt ietekmi," BBC teic neatkarīgā žurnālistiskās izmeklēšanas izdevuma "Atlatszo" redaktors Tamašs Bodoki.
Citas valstis un Eiropas Komisija ne reizi vien kritizējušas Orbāna valdību par vēršanos pret presi, līdzīgas pretenzijas izteiktas arī pret Poliju. Organizācijas "Reportieri bez robežām" preses brīvības reitingā Ungārija pastāvīgi slīd lejā, nu jau nokrītot līdz 89. vietai 180 valstu vidū, atpaliekot no Namībijas (23.), Papua-Jaungvinejas (46.), Madagaskaras (54.). No Eiropas Savienības vēl zemāk ir tikai Bulgārija, pirmajā vietā pasaulē ir Norvēģija, bet Latvija ieņem 22. vietu.
Kritiku aizstāj ar premjera runām
Desmitiem kritisku laikrakstu, radiostaciju un TV kanālu ir negaidot pārpirkti, un solījumi neiejaukties redakcijas darbā ātri aizmirsti. Piemēram, ziņu kanālā "Hir TV" no vakara raidlaika ne tikai pazuda no ētera politisks sarunu šovs – tā vietā ielika Orbāna viena aktiera teātri.
Aizvadītajā vasarā Ungārijas ziņu portāla "Index" īpašnieks atlaida galveno redaktoru, pieliekot punktu redakcionālajai neatkarībai. Nelīdzēja ne darbinieku protests, ne lasītāju demonstrācija uz ielas, un aptuveni 70 žurnālistu uzrakstīja atlūgumus.
Februārī Budapešta atņēma raidīšanas licenci Ungārijā pēdējai neatkarīgajai sabiedriski politiskajai raidstacijai "Klubradio".
Formālais iemesls – divreiz par vēlu iesniegti dokumenti, un mediju uzraudzības iestāde NMHH atteicās pagarināt licenci, kas bijusi spēkā septiņus gadus. Radio vadītājs Andrašs Arasto tiesā norādīja, ka uz valdību atbalstošo radio līdzīgiem pārkāpumiem uzraugi piever acis. "Klubradio" tagad pārgājis uz platformu internetā.
Propaganda par valsts naudu
Valsts televīzijā, radio un ziņu aģentūrā jau sen paklausīgi izpilda valdības rīkojumus, atsakoties no pretenzijām uz objektivitāti, saka BBC korespondents Budapeštā Niks Torps.
Lai uzturētu savu propagandu, valdība tērē nodokļu maksātāju naudu. Piemēram, portāls "Origo" pārstāv valdības intereses jau kopš 2014. gada, un pēdējos trīs gados tas guvis ap 80% valsts finansējuma interneta reklāmām.
Kopš septembra ungāru redakciju atjaunojis ASV finansētais "Radio Brīvība", kas izveidojis ziņu vietni ungāru valodā. Vācu vilnis pagaidām aprobežosies tikai ar kanālu "YouTube", kas sāks darboties marta beigās.
Budapešta neuzstāda slāpētājus pret naidīgajām radiobalsīm, taču oficiālajos izteikumos neslēpj sašutumu. ""Deutsche Welle" ir dziļi neobjektīva un gadiem ilgi kurina iracionālu orbanofobiju," aģentūrai "Reuters" paudis valdības preses sekretārs Zoltans Kovačs. "Ja tas ir sabiedriskais medijs, tad mēs esam ļoti satraukti, kas notiek ar preses plurālismu Vācijā."
"Atlatszo" redaktors Bodoki gan vērtē, ka ietekme būs maza, jo ziņas internetā aktīvi pārlūko tikai 10% ungāru un valdības kontrolētie izdevumi neko nepārpublicēs. Tomēr redaktors norāda, ka tas vairos daudzveidību un ziņu avotu izvēli. Orbāna valdība visus pārmetumus noraida un ierasti vaino kreisos liberāļus un miljardieri Džordžu Sorosu.
