Kāpēc Japāna tik vēlu uzsāka savu vakcinēšanas kampaņu? Pie vainas nelāga pieredze
Atšķirībā no citām valstīm, kur imunizācija sākusies ap šī gada sākumu, Japāna, kurā dzīvo vairāk nekā 126 miljoni cilvēku, vakcinēšanu pret Covid-19 sākusi tikai pagājušajā nedēļā. Viens no iemesliem, kāpēc Japānai cilvēkus vajadzētu sapotēt pēc iespējas ātrāk, ir jūlijā gaidāmās olimpiskās spēles, tomēr izskatās, ka valsts nebūt nesteidzas. Kāpēc tā, pēta CNN.
Lai gan Japānā Covid-19 gadījumu kopskaits nav tik liels, kā, piemēram, ASV un Lielbritānijā, janvārī valsts piedzīvoja spēcīgu infekcijas uzliesmojuma vilni. Vissliktākajās dienās tika reģistrēti pat pie 5000 jaunu Covid-19 gadījumu. Šobrīd katru dienu reģistrē ap 1000 jaunu infekcijas nēsātāju.
Kamēr ASV kopš decembra, kad tika uzsākta vakcinēšanas programma, ievadīti jau vairāk nekā 68 miljoni vakcīnu devu, Japānā ievadīti tikai aptuveni 18 000 devu.
Tāpat kā ASV, arī Japāna izmanto "Pfizer-BioNTech" vakcīnu. Galvenais iemesls, kāpēc notiek šāda kavēšanās - Japānas regulatoriem vajadzēja vēl divus mēnešus, lai apstiprinātu vakcīnas izmantošanu.
Veic paši savu vietējo vakcīnu pētījumu
Japānas valdība stāsta, ka piesardzība bijusi apzināta. Pirms aptuveni 50 gadiem noticis vakcīnu skandāls, kura dēļ Japānā nu ir viens no zemākajiem vakcīnu uzticības rādītājiem pasaulē. Tāpēc īpaši svarīgi šajā valstī ir iekarot iedzīvotāju uzticību vakcīnai.
Neskatoties uz to, daudzi eksperti kritizē Japānas lēno reakciju, sakot, ka šāda stratēģija maksās dzīvības.
Šaurā lokā Japānā sagaida olimpisko lāpu
Olimpisko spēļu lāpas sagaidīšanas ceremonija Covid-19 vīrusa piesardzības pasākumu dēļ notika bez skatītājiem. Svinīgo uguni iededza divi trīskārtējie olimpiskie čempioni ...
Zināms, ka "Pfizer-BioNTech" pagājušā gada beigās vairākus mēnešus strādāja pie savas vakcīnas trešās fāzes klīniskās izpētes, izmēģinot to uz cilvēkiem aptuveni 150 vietās ASV, Vācijā, Turcijā, Dienvidāfrikā, Brazīlijā un Argentīnā.
19. novembrī uzņēmums paziņoja, ka vakcīnas efektivitāte ir 95%. Pēc divām nedēļām Lielbritānija kļuva par pirmo rietumu valsti, kas apstiprināja vakcīnu ārkārtas lietošanai. Britiem 11.decembrī sekoja arī ASV, bet Pasaules Veselības organizācija (PVO) vakcīnu ārkārtas lietošanai apstiprināja 31. decembrī.
Neskatoties uz to, Japāna izlēma, ka veiks savu pētījumu.
Japāna vakcīnu apstiprināja tikai šī gada 14. februārī, pēc tam, kad veica nelielu vakcīnas pārbaudi uz 160 valsts iedzīvotājiem.
Rezultāti uzrādīja to pašu, ko starptautiskie izmēģinājumi. Saskaņā ar Japānas standartiem, šīs vakcīnas apstiprināšana notika ātri - parasti process var ilgt no viena līdz diviem gadiem. Bet kritiķi apgalvo, ka arī šī kavēšanās valdībai izmaksāja dārgo laiku.
"Tā kā izlases lielums ir 160 cilvēki, tas nedod nekādus zinātniskus pierādījumus par vakcīnas efektivitāti vai drošumu," saka Londonas Kinga koledžas profesors Kendži Šibuja, liekot noprast, ka šāda kavēšanās bijusi bezjēdzīga.
Taro Kono, ministrs, kurš ir atbildīgs par koronavīrusa vakcīnas ieviešanu Japānā, sacīja, ka valsts klīniskais pētījums tika veikts, lai raisītu sabiedrības uzticību programmai.
"Es uzskatu, ka Japānas valdībai ir svarīgi parādīt Japānas iedzīvotājiem, ka mēs esam darījuši visu iespējamo, lai pierādītu vakcīnas efektivitāti un drošību - lai mudinātu Japānas iedzīvotājus lietot vakcīnu," sacīja Kono. "Mēs, iespējams, esam sākuši lēnāk, bet domājam, ka tas būs efektīvāk."
Sabiedrība vairākkārt vīlusies vakcīnās
Saskaņā ar laika posmā no 2015. līdz 2019. gadam veiktu pētījumu, kas publicēts medicīnas žurnālā "The Lancet", mazāk nekā 30% cilvēku Japānā pilnībā piekrita apgalvojumam, ka vakcīnas ir drošas, svarīgas un efektīvas - salīdzinājumā, piemēram, ar 50% ASV.
Skeptisms pret vakcīnām Japānā aizsākās pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, kad pēc kombinētās difterijas, stingumkrampju un garā klepus potes 24 stundu laikā nomira divi zīdaiņi.
Šis notikums satricināja Japānas sabiedrību. Ar gadiem zīdaiņu vakcināciju līmenis pazeminājās, valstī izraisot garā klepus gadījumu skaita pieaugumu.
Astoņdesmito gadu beigās negatīvā pieredze ar vakcīnām atkārtojās, kad Japānā tika ieviesta vietējā ražojuma masalu, cūciņu un masaliņu vakcīna. Agrīno vakcīnas versiju saistīja ar aseptisku meningītu vai membrānu pietūkumu ap smadzenēm un muguras smadzenēm.
Nacionālais veselības zinātnes institūts 1993. gadā pārtrauca izmantot šo kombinēto vakcīnu, aizstājot to ar atsevišķām vakcīnām.
Pēc šī skandāla nacionālā vakcinācijas programma Japānā kļuva brīvprātīga.
Pēdējais gadījums, kas pastiprinājis vakcīnu neuzticību Japānā, noticis pavisam nesen. 2013. gadā Japānas sabiedrībā izplatījās apšaubāmi video, kuros it kā redzamas pošu pret cilvēka papilomas vīrusa (CPV) negatīvās sekas.
Lai gan nekādi pierādījumi, ka būtu vainojamas potes, netika gūti, strauji samazinājās pret CPV vakcinēto meiteņu skaits - no vairāk nekā 70% 2010. gadā uz pat mazāk nekā 1%.
Šis zemais rādītājs nākamajos 50 gados Japānā varētu izraisīt gandrīz 11 000 dzemdes kakla vēža izraisītu nāves gadījumu, liecina "The Lancet" pētījums.
Ārsti uzsāk savu kampaņu
Tieši japāņu attieksme pret vakcīnām ir galvenā problēma, kas jārisina pašreizējai valdībai. Pirmie pret Covid-19 tiks vakcinēti 3,7 miljoni veselības darbinieku, savukārt aprīlī uzstādīts mērķis vakcinēt seniorus.
Covid-19 pacienti intensīvajā aprūpē slimnīcās 2021. gadā
Covid-19 pandēmija šķiet negrasās atkāpties. Visā pasaulē slimnīcās intensīvajā aprūpē par savu dzīvību cīnās liels skaits Covid-19 pacientu.
Japānas valdība ir lūgusi ārstiem un medmāsām pierakstīt savus novērojumus pēc tam, kad saņemta Covid-19 pote, lai uzraudzītu tās izraisītās blaknes. Atsevišķas ārstu grupas pat uzsākušas savu kampaņu, lai mudinātu un iedrošinātu cilvēkus vakcinēties.
Viena no idejām bijusi izveidot īpašu aplikāciju, kurā kariķēts suns atbild uz iedzīvotāju jautājumiem par vakcīnu. Līdz šim lietotnē ir reģistrējušies jau vairāk nekā 55 000 cilvēku, no kuriem 70% ir sievietes.
Kā norāda profesors Šibuja, valdībai jādara arī vairāk, lai ierobežotu vīrusa izplatību. "Viņu galvenā motivācija un stimuls ir ekonomikas atjaunošana. Ja viņi patiešām vēlas rīkot olimpiskās spēles, viņiem ir jāpārrauj transmisija," viņš saka.
Japānā līdz šim apstiprināti vairāk nekā 430 tūkstoši Covid-19 gadījumu un ar infekciju miruši 7 859 cilvēki.
