Lukašenko bandīti izvaro un sakropļo. Kristīnas, kura vairs nezina, vai vispār kādreiz varēs kļūt par māti, stāsts
Baltkrievijā ir saglabāta rūpniecība, visbiežāk šo frāzi skandina Lukašenko režīma aizstāvji. Tikpat labi varētu slavēt ražošanu nacistu koncentrācijas nometnē – Kristīnas pārdzīvotais liecina, ka šis salīdzinājums nav pārspīlēts.
Pārdzīvotās šausmas jauno sievieti pavadīs visu turpmāko dzīvi – viņa nespēj vairs normāli nokārtoties, nezina, vai varēs kļūt par māti, viņai palikuši tikai pieci zobi. To visu pastrādājuši omonieši, un šāds zvēriskums plosās tepat mums kaimiņos.
Neticami, sirreāli, bet patiesi
Kristīna radusi spēku, lai dalītos pārdzīvotajā ar Zviedrijas izdevumu "Dagens ETC". Viņa ir viena no daudzajiem protestētājiem, kuru aizturēja omonieši. Stāstītais ir tik neticams, tik sirreāls, ka žurnālists Andreass Gustavsons lūdzis iedot medicīniskus dokumentus: "Tas viss ir patiesība."
Ginekologs, kas specializējas traumētu dzimumorgānu rekonstrukcijā, apliecina, ka Kristīnas savainojumi ir tipiski tiem, kas redzēti kara un nemieru plosītās vietās, kur seksuālā vardarbība ir viens no terora veidiem pret civiliedzīvotājiem, piemēram, Kongo Demokrātiskajā Republikā.
Kristīnai tagad nepieciešama augsta līmeņa ķirurģiskā palīdzība un ilgstoša rehabilitācija. Viņa katru dienu lieto pretsāpju līdzekļus un nespēj kontrolēt savas zarnas, viss vienkārši krīt ārā…
Viņa vēlas runāt, lai pavēstītu pasaulei, kas notiek Baltkrievijā, kaut arī tas nozīmē vēlreiz to visu pārdzīvot.
Viņi bija kā mašīnas
Kristīna daudz nedomāja, pirms iziet protestēt pret vēlēšanu viltošanu: "Es apzinājos risku, ka man var uzbrukt." Viņa runā lēnām, lai būtu saprasta – mutē vairs nav 25 zobu, tos omonieši izšķaidīja ar steku.
Kristīnu arestēja kopā ar vēl divām draudzenēm, viņu iesākumā iepļaukāja, pārējās spārdīja. Tobrīd, kaut nobijusies, viņa jutās kaut cik droši, jo līdzās bija citi aizturētie. Jau cietuma gaitenī pēc Kristīnas atnāca trīs omonieši. Viņi uzvedās mierīgi, ļāva viņai pārmīt dažus vārdus ar draudzenēm, bez īpašas agresijas aizveda uz kameru. "Es domāju, ka viņi grasās man tikai uzdot dažus rutīnas jautājumus."
Kamera vai varbūt pratināšanas telpa bija bez logiem, apmēram pieci reiz pieci metri. Durvis aizslēdza, un omonieši sāka sievieti metodiski izvarot. Visos veidos. Viņi paņēma stekus, šoreiz ne lai sistu, bet iegrūstu visur, kur vien var. Sāpēja nežēlīgi. Kristīna kliedza un lūdzās, izdvesa, kad dzimusi, kurā universitātē studējusi, kuru futbola komandu atbalstījusi, velti cerot atrast ko kopīgu ar kādu no šiem nezvēriem, uztaustīt neesošas cilvēcības stīgu.
Velti, viņi turpināja, nesakot ne vārda, pat ne cits citam. "Viņi bija kā mašīnas, nevis cilvēki," saka Kristīna, kura tobrīd jau gatavojās nāvei. Viņa tomēr vēl bija pie apziņas, kad bandīti pabeidza darāmo, ar steku izšķaidot muti. Kristīna redzēja savus zobus sarkanā peļķē uz grīdas.
Noteikti ne vienīgā
Tad viņu izmeta no cietuma. Sieviete mēģināja iet, taču sabruka, brīvprātīgie sagaidītāji aizveda viņu uz slimnīcu, kur viņa saņēma pirmo palīdzību un asins pārliešanu. Tad ieradās vecāki, un Kristīna joprojām ir pie viņiem.
Kristīna nav viņas īstais vārds: "Viņi diez vai spēs mani identificēt. Es noteikti neesmu vienīgā sieviete, kuru izvaroja OMON vai pat regulārā policija." Šie noziegumi piederas pie diktatūras nerakstītās taktikas, ir informācija, ka spēka struktūras par valsts naudu apgādātas ar prezervatīviem.
Arī starptautiskā cilvēktiesību organizācija "Human Rights Watch" Baltkrievijā dokumentējusi sistemātisku spīdzināšanu, tostarp izvarošanu, gan pret sievietēm, gan vīriešiem.
Izmisuma lūgums pasaulei
Kristīna saka, ka vēlas darīt visu, kas viņas spēkos, lai Lukašenko atkāptos. Viņa mīl savu valsti, sauc sevi par patrioti, taču vēlas būt pēc iespējas tālāk no Lukašenko, no Minskas, no tās kameras: "Man ir jātiek prom no valsts. Es nevaru saņemt to veselības aprūpi, kas man vajadzīga, un es baidos, ka viņi atnāks man pakaļ."
Kad žurnālists jautā, kā viņa vēlas noslēgt savu vēstījumu pasaulei, Kristīna atbild: "Palīdziet mums atbrīvoties no šā psihopāta, kurš izvaro savu tautu."
Novembra vidū Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska, piedaloties starptautiskajā drošības un politikas forumā Rīgas konference 2020, pauda, ka pēc vēlēšanām aizturēti 18 000 cilvēku, tūkstošiem spīdzināti, astoņi – nogalināti. Pret 850 cilvēku sāktas politiski motivētas krimināllietas, un 120 atzīti par politieslodzītajiem. "Diemžēl represijas Baltkrievijā ir tik lielas, ka šie skaitļi skan kā sausa statistika, bet aiz šiem skaitļiem ir īsti cilvēki ar īstiem stāstiem," atgādina Cihanouska.
Baltkrievijas Iekšlietu ministrija to oficiāli noliedz, par atbildi šādiem iesniegumiem nav pat ierosināta neviena krimināllieta. Situāciju traģikomisku padara Minskas lēmums iesaldēt dialogu ar Eiropas Savienību par cilvēktiesībām, kamēr Brisele neatjaunos finansējumu šīm programmām, no kurām labumu guvis tikai valsts aparāts.
