Mūras-Gilbertes atbrīvošana Irānā: izskan, ka viņa apmainīta pret trim spridzinātājiem
Austrālijas premjers Skots Morisons neapstiprināja izskanējušas ziņas, ka apmaiņā pret pētnieces un Melburnas universitātes pasniedzējas Kailijas Mūras-Gilbertes atbrīvošanu Irānai nodoti trīs spridzinātāji, kuri centās nogalināt Izraēlas diplomātus.
Austrālija neprecizēja, vai tā bija iesaistīta ieslodzīto apmaiņas procedūrā, lai atbrīvotu Mūru-Gilberti, dodot islāma republikai pretī trīs irāņus, kuri 2012. gadā bija iesaistīti mēģinājumā nogalināt trīs izraēļu diplomātus Taizemē.
Taizemes ģenerālprokurora vietnieks Čatčoms Akapins sacīja, ka Taizemes varasiestādes apstiprināja ieslodzīto pārvietošanu saskaņā ar vienošanos, kas panākta ar Irānu, tomēr neatklāja, vai Austrālijai bija kāda loma šajā procesā.
"Šāda veida [ieslodzīto] pārvietošanas nav nekas neparasts. Mēs šādu vienošanos ietvaros visu laiku pārvietojam ieslodzītos uz citām valstīm un vienlaikus saņemam atpakaļ tajiešus," viņš sacīja.
Savukārt Taizemes Ārlietu ministrijas pārstāvis Tanī Sangrats uzsvēra, ka lēmumam atbrīvot trīs vīriešus nav nekāda sakara ar austrāliešu akadēmiķes atbrīvošanu Irānā. Viņš norādīja, ka divi no vīriešiem atbrīvoti divpusējas vienošanās ietvaros par notiesāto personu izdošanu, bet trešais savu sodu jau bija izcietis.
Izraēlas premjers ieslodzīto apmaiņu nekomentēja, bet Austrālijas premjers Morisons atteicās komentēt spekulācijas, ka Mūra-Gilberte atbrīvota šādā veidā. Viņš nedz apstiprināja, nedz noliedza, ka viņas atbrīvošana notika ieslodzīto apmaiņas ietvaros.
"Mēs neapstiprinām un nekomentējam nekādus apgalvojumus saistībā ar viņas atbrīvošanu... šāda prakse pastāv pamatotu iemeslu dēļ un tas ir tāpēc, ka Austrālija caur diplomātiskajiem kanāliem strādā, lai risinātu šāda veida jautājumus," viņš sacīja.
Vaicāta, vai Austrālija konsultējās ar Izraēlu vai Taizemi, Austrālijas ārlietu ministre Marīze Peina atbildēja strupi: "Es nekomentēšu diplomātiskās sarunas ar citām valdībām."
Irānas valsts telekanāli šajās dienās pārraidījuši videoierakstu ar trim vīriešiem - Saīdu Moradi, Mohamedu Karzeju un Masūdu Sedagacadehu, kuriem ap kaklu uzliktas ziedu virtenes un Irānas karogs - šādā veidā trijotne sagaidīta dzimtenē. Viņi tika apsūdzēti par neveiksmīgu spridzināšanu Taizemes galvaspilsētā Bangkokā 2012. gada februārī. Tās mērķis bija nogalināt trīs izraēļu diplomātus, taču beidzās ar to, ka trijotne uzspridzināja pašu īrēto dzīvokli, kā rezultātā cieta pieci cilvēki.
Moardi arī ar granātu metis policistam, taču tā atsitās pret koku un uzkrita viņam atpakaļ, kā rezultātā vīrietis zaudēja abas kājas. Vēlāk viņam tika piespriests mūža ieslodzījums.
Karzeju savukārt aizturēja Bangkokas lidostā, kad viņš centās bēgt no valsts. Viņam piesprieda 15 gadus cietumā. Savukārt Sedagacadehu aizturēja Malaizijā, kad viņš centās nokļūt Irānā. 2017. gadā viņš tika izdots Taizemei.
Irānas valsts mediji vēstīja, ka valsts izkaldinājusi ieslodzīto apmaiņu, lai atgūtu trīs Irānas "ekonomiskos aktīvistus, kuri tika aizturēti par mēģinājumiem apiet Irānai noteiktās sankcijas". Telekanāls "Irib" pārraidīja īsu sižetu, kura kadrus pavadīja dramatiska mūzika un gaismas efekti, rādot, kā Mūra-Gilberte dodas prom no Teherānas.
Pēc divu gadu ieslodzījuma atbrīvo Mūru-Gilberti
No cietuma Irānā atbrīvota Tuvo Austrumu pētniece Kailija Mūra-Gilberte, kuru pirms diviem gadiem pēkšņi aizturēja lidostā Teherānā un piesprieda 10 gadus ieslodzījumā apsūdzībās par spiegošanu. Austrālijas un britu dubultpilsone apmainīta pret trim ārvalstīs ieslodzītiem irāņiem, vēstī "The Guardian".
Zināms, ka Mūra-Gilberte atbrīvota trešdienas rītā. Dodoties prom no Irānas, kur viņa ieslodzījumā pavadīja 804 dienas, pētniece uzslavēja vietējos cilvēkus. "Es izjūtu dziļu cieņu, mīlestību un apbrīnu pret Irānas diženo tautu un tās sirsnību, dāsnumu un drosmi. No jūsu valsts aizbraucu ar saldsērīgām sajūtām, neraugoties uz netaisnībām, kādām biju pakļauta," viņa sacīja.
Vienlaikus "The Guardian" norāda, ka daži šo ieslodzīto apmaiņas procesu uztver kā Irānas uzvaru ķīlnieku sagrābšanā, kamēr citiem šķiet, ka notikušais ir humāns solis.
Mūra-Gilberte, par kuras liktenis radās aizvien lielākas bažas, jo viņu pēkšņi pārvietoja uz ļoti sliktu slavu ieguvušo nomaļo cietumu Karčakā, nonākot brīvībā, sacīja: "Irānā es ierados kā draugs un mani nodomi bija draudzīgi, un arī aizbraucu no Irānas ar šīm izjūtām, kas ne tikai nav iedragātas, bet pat stiprinātas."
Pētniece arī pateicās Austrālijas valdībai un jo īpaši Austrālijas diplomātiem Teherānā, kuri pēdējo divu gadu laikā smagi strādāja, lai cīnītos par atbrīvošanu.
Irānas ziņu aģentūra "Fars" tikmēr vēstīja, ka Mūra-Gilberte apmainīta pret trim irāņiem, pret kuriem tika "safabricētas apsūdzības" par mēģinājumu apiet ekonomiskās sankcijas, kas šai Tuvo Austrumu valstij tika noteiktas tās slepenās kodolprogrammas dēļ.
Par ko aizturēja pētnieci
Jauns.lv jau vēstīja, ka Kembridžā skolotā Mūra-Gilberte divus gadus izcietusi Teherānas Evinas cietumā, taču pēkšņi pārvietota uz Karčaku, izraisot starptautiskās sabiedrības bažas, jo Karčakas cietums, kas atrodas nomaļā vietā un ir pārpildīts, ir bēdīgi slavens kā viena no drūmākajām ieslodzījuma vietām šajā valstī. Drīz vien viņa gan pārvietota atpakaļ uz cietumu Teherānā.
Šogad jūnijā ASV valsts departaments šo vietu nosauca kā iestādi, kurā ir veiktas “prettiesiskas slepkavības, spīdzināšanas un citi rupji starptautiski atzītu cilvēktiesību pārkāpumi”. Cilvēktiesību aktīvistu organizācijas arī iepriekš norādījušas, ka tur notikušas spīdzināšanas, izvarošanas, kā arī ieslodzītajiem trūkst pieejas medicīnas pakalpojumiem.
Avoti medijiem tolaik paskaidrojuši, ka Karčakas cietumā nereti nonāk tie ieslodzītie, kuru lietas tiek uzskatītas par sarežģītām vai sensitīvām, savukārt citi avoti uzsvēra, ka pārvietošana, iespējams, liecina par virzību aizturētās lietā, un to nav obligāti jāuzlūko kā sodu.
Mūra-Gilberte ir Melburnas universitātes Islāma studiju lektore. Viņa tika aizturēta 2018. gadā pēc tam, kad Kumas pilsētā piedalījās starptautiskajā konferencē, kurā viņa tika uzaicināta uzstāties. Vairāki konferences delegāti un viņas akadēmiskā darba intervējamā persona kā aizdomīgu viņu norādīja Irānas Revolucionārajai gvardei, kas īstenoja pētnieces aizturēšanu brīdī, kad viņa Teherānas lidostā grasījās doties prom no Irānas.
Mūra-Gilberte tika notiesāta noslepenota procesa laikā, viņai izvirzītas apsūdzības spiegošanā un piespriesti 10 gadi cietumā, tomēr nekādi pierādījumi, kas pamatotu apsūdzības, publiski netika uzrādīti. Pati apsūdzētā ir noliegusi savu vainu viņai inkriminētajos nodarījumos, savukārt Austrālijas valdība notiesāšanu nosauca par nepamatotu un politiski motivētu.
Mūra-Gilberte ir Lielbritānijas un Austrālijas dubultpilsone. Iepriekš viņai izdevās nodot ārpasaulei dažas vēstules, kur viņa sīki aprakstījusi apstākļus ieslodzījumā, kā arī vairākus mēnešus, kurus pavadīja kamerā viena pati, piedzīvojot pārtikas, zāļu un naudas trūkumu personisko lietu iegādei.
“Es jūtos pamesta un aizmirsta… esmu nevainīgs upuris,” viņa rakstīja. Tāpat viņa atklāja, ka atteikusies spiegot Irānas valdības labā, kas būtu viņas iespēja tikt brīvībā.
“Es neesmu spiegs. Es nekad neesmu bijusi spiegs un man nav intereses strādāt jebkuras valsts spiegošanas organizācijas labā. Kad es pametīšu Irānu, vēlos būt brīva sieviete un dzīvot brīvu dzīvi, bez šantāžas un draudiem,” viņa vēstīja.
