Putins uz Kremli uzaicinājis Armēnijas un Azerbaidžānas pārstāvjus
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien uzaicināja Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministrus piektdien apmeklēt Maskavu, lai piedalītos miera sarunās, un paziņoja, ka karadarbību Kalnu Karabahā vajadzētu apturēt humānu iemeslu dēļ.
Putins izteica šo uzaicinājumu laikā, kad Kalnu Karabahas konfliktā kopš intensīvu kauju atsākšanās 27.septembrī dzīvību zaudējuši vismaz 300 cilvēku, arī 48 civilisti.
"Azerbaidžānas un Armēnijas ārlietu ministri teik uzaicināti uz Maskavu 9.oktobrī," teikts Putina paziņojumā, kuru publicējis Kremlis.
Artilērijas postījumi Kalnu Karabahas konfliktā
"Krievijas prezidents pauž aicinājumu apturēt kaujas Kalnu Karabahā humānu iemeslu dēļ, lai veiktu līķu un gūstekņu apmaiņu," piebilda Kremlis.
Erevāna līdz šim ir noraidījusi jebkādas sarunas starp abu valstu galvenajiem diplomātiem, kamēr turpinās bruņotas sadursmes.
Iepriekš sarunas tika rīkotas Ženēvā, bet tās notika aiz slēgtām durvīm bez Armēnijas piedalīšanās.
Azerbaidžānas ārlietu ministrs Džeihuns Bairamovs tiksies ar diplomātiem no Francijas, Krievijas un ASV - valstīm, kuras sastāda "Minskas grupu", kas kopš 20.gadsimta deviņdesmitajiem gadiem mēģinājusi rast risinājumu Kalnu Karabahas konfliktam.
Armēnija ceturtdien apsūdzēja Azerbaidžānu Svētā Pestītāja katedrāles apšaudīšanā Šušas pilsētā Kalnu Karabahā. Armēnija paziņoja, ka šajā apšaudē katedrāle smagi cietusi, kā arī ievainoti vairāki žurnālisti.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.
Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
