Ārlietu eksperts: Latvijas pozīcija Baltkrievijas jautājumā bijusi aktīva

Lektors uzsvēra, ka vēl pirms vēlēšanām - jūlija beigās - notika Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) un Baltkrievijas ārlietu ministra Vladimira Makeja tikšanās, kurā Latvijas politiķis devis skaidru vēstījumu - Baltkrievijas tautai vēlēšanās jābūt iespējai brīvi un atklāti paust savu viedokli.

Vidzemes Augstskolas mācībspēks uzsvēra, ka bijuši gan Baltijas valstu kopīgie paziņojumi, gan tādi, kas tapuši pēc konsultācijām starp Baltijas valstīm un Poliju, kā arī ar Ziemeļvalstīm. "Kopīgajos paziņojumos lielas pretrunas mēs neredzam. Valstu prezidenti, Ministru prezidenti un ārlietu ministri aicina Baltkrieviju uz līdzīgām darbībām - sarīkot jaunas un godīgas vēlēšanas," norādīja Kapustāns.

Savukārt, ja salīdzina Latvijas un Lietuvas publiskos paziņojumus, kaimiņvalstij tie ir skaļāki. Pēc Kapustāna sacītā, Lietuvas diplomātijai tas zināmā mērā ir tradicionāls stils, savukārt Latvijas diplomātijā nav pieņemts rīkoties līdzīgā veidā, lai gan Latvija arī nosoda un neatbalsta to, ko dara Lukašenko režīms.

Ārlietu eksperts aicināja ņemt vērā arī Latvijas un Baltkrievijas ekonomiskās intereses. Viņaprāt, lietuviešiem izdodas spēcīgi konkurēt ar Latviju, un, no tāda viedokļa raugoties, Latvijai nevajadzētu nodedzināt visus tiltus.

Kā piemēru viņš minēja Latvijas ekonomiskās attiecības ar Krieviju. Tad, kad abu valstu savstarpējās attiecības politiski iegāja sarežģītā gultnē, nevienu brīdi ekonomiskās attiecības netika pilnībā pārtrauktas. Kapustāna ieskatā, līdzīgi varētu notikt arī ar Latviju un Baltkrieviju. Kapustāns atzīmēja, ka no Baltkrievijas, pretēji Krievijai, nav nākuši skaļi regulāri pārmetumi Latvijai par it kā pārkāpumiem pret krievvalodīgo minoritāti Latvijā.

Vidzemes Augstskolas lektors uzsvēra, ka, salīdzinot Latviju ar Lietuvu, abām valstīm ne vienmēr viedokļi pilnībā sakrīt. Piemēram, Lietuvas un Baltkrievijas attiecībās būtisku lomu spēlē arī Astravjecas atomelektrostacija (AES).

"Lietuviešiem tas ir principiāls jautājums un to var saprast. Savukārt Latvijai šajā jautājumā līdz pēdējo dienu premjera Krišjāņa Kariņa (JV) paziņojumam par Astravjecas AES bija atšķirīga pozīcija. Ļoti iespējams, ka mums elektroenerģiju no Baltkrievijas vajadzēs un Latvija sadarbībai šajā jomā ir ieinteresēta," skaidroja Kapustāns.

Viņš atzīmēja, ka Lietuvas arguments par AES atrašanos pārāk tuvu Viļņai - tie ir 50 kilometri, ir saprotams, bet laikā, kad darbojās Ignalīnas AES, tā atradās 11 kilometrus no Demenes pagasta un 30 kilometrus no Daugavpils un toreiz šis arguments lietuviešiem nešķita svarīgs.

Eksperta ieskatā, runājot par "lielo politiku", tai ir svarīgi sekot līdzi, lai Baltkrievijā pilnīgu politisko un militāro kontroli nepārņem Krievija un, lai tā neievestu valsts teritorijā lielas armijas daļas, jo tas būtiski mainītu drošības situāciju reģionā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc pārējām kaimiņvalstīm diplomātijā nākas manevrēt.

"Manuprāt, nav jau tik svarīgi, kurš izteiks skaļākus paziņojumus. Būtiska ir konkrēta rīcība. Latvijas valdība paziņojusi, ka plāno apturēt kopējā hokeja čempionāta rīkošanu nākamajā gadā. Pagaidām par to vēl nav detalizētāka informācija, tomēr, ja tas tiešām tā būs, tad tas būs daudz spēcīgāks solis, nekā Lietuvas dažādu politiķu skaļie paziņojumi," uzsvēra Vidzemes Augstskolas lektors.

Kapustāns norādīja, ka jāpatur prātā arī cits aspekts - Lietuvas robeža ar Baltkrieviju ir garāka un Lietuvas pusē nonāk arī baltkrievu politiskie emigranti un bēgļi. Eksperts pieļāva, ka arī tas var "uzkarsēt skaļāku gaisotni" Lietuvā.

Atgādinām, ka Baltkrievijā  turpinās masu protesti pret 9.augustā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem pašreizējais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%.

Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti. Vēlēšanu rezultātus atteikusies atzīt arī Eiropas Savienība (ES) un citas rietumvalstis.

Varasiestādes sākotnēji mēģināja demonstrācijas apslāpēt, pielietojot brutālu spēku, un aizturēja tūkstošiem protestētāju, kas milicijas aizturēšanas izolatoros pakļauti necilvēcīgiem apstākļiem un vardarbībai.

Tas izsaucis faktiski visas sabiedrības sašutumu, un varasiestādes bija spiestas aizvākt no ielām drošības spēkus, kā arī sākt atbrīvot aizturētos.

Tomēr liels skaits aizturēto joprojām atrodas milicijas izolatoros, bet vairāk nekā pussimts skaitās pazuduši bez vēsts.