Lukašenko pretinieks nesagaida palīdzīgu roku no Latvijas
Pleskavas viesnīcā Rižskaja Krievijas specdienestu pārstāvji 21. augustā aizturēja justīcijas kapteini, Baltkrievijas izmeklēšanas komitejas darbinieku Andreju Ostapoviču. Viņa noziegums – atlūgums un patiesība. Ostapovičs cerēja rast patvērumu Latvijā...
16. augustā viņš savai priekšniecībai iesniedza atlūgumu ar garu pamatojumu, kāpēc vairs nevar turpināt darbu valsts represīvo iestāžu sistēmā.
Gods pāri meliem
Savā iesniegumā Ostapovičs arī uzskaita vairākas konkrētas protestētāju apspiešanas un piekaušanas epizodes, kuru izmeklēšanā viņa kolēģi falsificējuši pierādījumus, lai notiesātu nevainīgus cilvēkus.
Viņš rakstīja: “Par izsistām acīm, norautiem papēžiem un citām ķermeņa daļām, par mūsu meiteņu izvarošanām un seksuālu darbību pielietošanu pret vīriešiem, par salauztiem kauliem, bērniem komā ar lauztiem žokļiem, par spīdzināšanu un ņirgāšanos izolatoros, par visām šīm asinīm, mocībām un asarām nav ierosināta neviena krimināllieta. Kur tādā gadījumā ir vienlīdzība likuma priekšā, kur ir pilsoņu likumīgo tiesību un interešu aizsardzība?”
Iesniegumu Ostapovičs publiskoja internetā, aicinot nu jau bijušos kolēģus glābt savu reputāciju un nostāties protestētāju pusē.
Devās uz Latvijas vēstniecību
Bija skaidrs, ka labākajā gadījumā Ostapoviču gaida ilgs cietumsods, tāpēc, kā intervijās vairākās ziņu vietnēs stāstījusi viņa paziņa no Maskavas Jūlija Raima, viņš nolēmis lūgt politisko patvērumu Latvijā.
Jau 16. augustā Ostapovičs devies uz Maskavu, kur, pēc viņa paziņas vārdiem, sazinājies ar Latvijas vēstniecību par iespējamo patvērumu. Vēstniecībā viņam esot teikuši, ka galvenais ir nokļūt līdz Latvijas robežai, kur jautājumu varēs atrisināt uz vietas, pat bez vīzas.
Negribējām, nevarējām vai nepaspējām?
19. augusta vakarā vairāku cilvēku pavadībā Ostapovičs ieradies robežkontroles punktā Burački, taču pēc divu stundu pārrunām Krievijas robežsargi viņu no valsts tomēr nav izlaiduši. Tad visi devušies uz Pleskavu, kur, pēc Raimas teiktā, viņš jau piektdien, 20. augustā, vērsies Latvijas konsulātā pēc vīzas – to it kā solījuši nokārtot pirmdien, jo priekšā bija brīvdienas.
Tomēr represīvās iestādes strādā bez brīvdienām, un 21. augusta vakarā Ostapoviču viesnīcas numurā aizturēja un nogādāja vietējā policijas nodaļā. Teorētiski viņš gan nekādus Krievijas likumus pārkāpis nebija, tāpēc viņa advokāts Vjačeslavs Golovins uzskata, ka Ostapoviču varēja turēt apcietinājumā 48 stundas, lai Baltkrievija paspētu sagatavot dokumentus par izdošanu, uzrādot viņu kā valsts noziedznieku.
Tomēr izskatās, ka situācijā iejaukušies kādi augstāki Krievijas specdienestu pārstāvji, un Ostapovičs, pat neinformējot advokātu, pēkšņi izvests no kameras, iesēdināts automašīnā un aizvests atpakaļ līdz Baltkrievijas robežai. Tur viņš atbrīvots un palaists pāri robežai ar noteikumu, lai Krievijā vairs nedomājot rādīties.
Slēpjas laukos
Gan pēc advokāta rīcībā esošās informācijas, gan no citu avotu teiktā ir noprotams, ka Ostapovičs tomēr nav nokļuvis Lukašenko specdienestu rokās un ir noslēpies kādā lauku ciemā. Jautājums, cik ilgi tas izdosies, jo nav šaubu, ka viņu meklēs – ņemot vērā viņa darbavietu, Ostapoviča liecības varētu būt pašreizējai valsts varai visai bīstamas.
Tikai solījumi
No Latvijas Ārlietu ministrijas Kas Jauns Avīze saņēma vien strupu komentāru: “Šādos gadījumos, kad runa ir par konsulāro palīdzību un procesu, Ārlietu ministrija konkrētos apstākļus nevar komentēt un plašākas ziņas neizpauž.”
Būtu gan interesanti uzzināt, kāpēc Lietuva jautājumu ar opozicionāres Svetlanas Tihanovskas uzņemšanu varēja atrisināt dažu stundu laikā, bet Latvija šajā gadījumā to nespēja izdarīt pat piecās dienās.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs 17. augustā pēc valdības sēdes klāstīja, ka Latvija ir gatava uzņemt patvēruma meklētājus no Baltkrievijas: “Ceru, ka plašas represijas nesekos, bet esam gatavi uzņemt politiskos bēgļus, negaidot gan, ka tie būs ļoti lieli skaitļi.”
Visi lūgumi noraidīti
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē 2018. gadā saņemti patvēruma iesniegumi no diviem Baltkrievijas valstspiederīgajiem, pērn – no trim, šogad līdz 13. augustam – no viena. Rezultāts – pārvalde visus noraidījusi, vienīgi pēdējais ir izskatīšanā.
Pērn jūlijā administratīvā rajona tiesa uzdeva piešķirt patvērumu uzņēmējam no Baltkrievijas, kurš bija kritizējis Lukašenko – pret viņu bija sākta kriminālvajāšana. Tomēr īsi pirms tiesas sprieduma pasludināšanas bēglis nomira.