Covid-19 eksperts no Zviedrijas: pasaule joprojām nesaprot

Cīņā ar Covid-19 ierobežošanu Tegnels ieteica Zviedrijā neieviest karantīnu, un šajā valstī ir viens no lielākajiem mirstības rādītājiem no Covid-19. Taču pats Tegnels apgalvo, ka Zviedrijas stratēģija joprojām pasaulē nav pareizi saprasta, raksta Bloomberg.

Jūnija beigās epidemiologs ne reizi vien iekļuva mediju virsrakstos, kritizēdams Pasaules Veselības organizāciju un saukdams par "neprātīgām" tās valstis, kuras ir izvēlējušās stingru karantīnu. Visu šo laiku Tegnels nenogurstoši ir apgalvojis, ka pasaule joprojām ir cīņas ar Covid-19 pašā sākotnējā stadijā. Un šī cīņa būs ilga, un tajā ir ļoti daudz neskaidru, nezināmu lietu. Tāpēc Zviedrijas stratēģija - atļaut lielākajai sabiedrības daļai ierasti brīvu dzīvi, bez būtiskiem ierobežojumiem, taču mācīt cilvēkus ievērot distancēšanos - ir vienīgais reālais veids, kā sadzīvot ar koronavīrusu, saka Tegnels.

"Es gaidu mūsu darba nopietnu izvērtējumu. Daudz nopietnāku, nekā tas bijis līdz šim," Tegnels sacīja Zviedrijas radio. "Nav iespējams paredzēt, kā šis viss beigsies." 

Zviedrijā infekcijas rādītāji patiesībā ir "stabili", atzīst PVO

Jūnija pašās beigās Tegnels izcīnīja publisku uzvaru pret Pasaules Veselības organizāciju (PVO), kuru nežēlīgi kritizēja par to, ka PVO ir izdarījusi "absolūtu kļūdu", atgādina Bloomberg. Sākotnēji PVO iekļāva Zviedriju to 11 valstu sarakstā, kurās, pēc organizācijas apgalvotā, "paātrināta transmisija ir izraisījusi ļoti nozīmīgu vīrusa atjaunošanos, kas, ja netiks kontrolēta, novedīs veselības aprūpes sistēmu līdz sabrukumam". 

Taču pēc tam Pasaules Veselības organizācija savu vērtējumu mainīja un paziņoja, ka Zviedrijā infekcijas rādītāji patiesībā ir "stabili". Pieaugušais atklāto Covid-19 gadījumu skaits esot skaidrojams ar pārbaužu skaita pieaugumu.

Bostonas Hārvarda sabiedrības veselības skolas epidemiologs Viljams Hanadžs (William Hanage) atzīst, ka “Zviedrijas politika ir neparasta ar to, ka izvēlējusies daudz mazāk stingru pieeju, lai novērstu transmisiju. Taču interesanti, ka tā īstenoja šos pasākumus ļoti agrīnā pandēmijas stadijā, kamēr vīruss vēl nebija izplatījies sabiedrībā”.

“Zviedrijas pieeja var izrādīties ilgtspējīgāka nekā citām valstīm,” spriež Hanadžs, uzsverot, ka galīgā atbilde uz šo jautājumu būs iespējama tikai pēc pandēmijas.

Taču Zviedrijas pieejai ir sava cena. Saskaņā ar Džonsa Hopkinsa universitātes datiem, nāves gadījumu skaits Zviedrijā uz 100 000 iedzīvotājiem te ir piecas reizes lielāks nekā kaimiņos esošajā Dānijā. Marta vidū Dānijā tika ieviesta stingra karantīna, kas tika atcelta pēc tam, kad vīruss bija, pēc visa spriežot, savaldīts.

Savukārt par Zviedriju joprojām nav skaidrs, kā viņi cer nosargāt neaizsargātās sabiedrības grupas, saka epidemiologs Hanadžs. “Kad vienā vecuma grupā sākas ļoti liels uzliesmojums, kļūst grūtāk aizsargāt citus,” viņš atgādina.

Tieši šāds scenārijs ar ļoti drūmu rezultātu piepildījies Zviedrijas pansionātos, kur nāves gadījumu skaits ir bijis nežēlīgi augsts, un tas novedis pat pie situācijas, ka sākta kriminālizmeklēšana.

Arī karantīnai ir blaknes - tāpat kā jebkurām zālēm 

Tegnela galvenās bažas ir par to, ka stingrā karantīna var īslaicīgi apturēt Covid-19, bet beigu beigās vīruss tāpat atgriezīsies. Viņš arī apgalvo, ka arī karantīnai ir sava cena, un tās var izvairīties.

“Tāpat kā visām zālēm ir blaknes, arī pasākumiem pret pandēmiju ir negatīva ietekme,” viņš teica. “Tādā iestādē kā mūsējā, kura strādā ar plašu sabiedrības veselības jautājumu spektru, ir dabiski ņemt vērā šos aspektus.” Kā piemērus Tegnels nosauca vardarbību ģimenē, vientulību un masveida bezdarbu.

Jūnija beigās e-pastā nosūtītā komentārā presei Pasaules Veselības organizācija atzīst, ka “Zviedrijā ir vairākas ļoti pozitīvas tendences, pirmkārt, samazinājies jauno smago saslimšanas gadījumu skaits, kopš aprīļa pakāpeniski samazinās to pacientu skaits, kuri saņem intensīvo aprūpi, un turpinās jaunu Covid-19 nāves gadījumu skaita samazināšanās”, raksta Bloomberg.

“Zviedrijas atbilde ir sabiedrības iesaistīšana, un šī valsts ir spējusi saglabāt Covid-19 pārnesi tādā līmenī, kādu spēj pārvaldīt Zviedrijas veselības sistēma,” atzina PVO.

Vēl ir daudzi nezināmie, kura stratēģija beigās izrādīsies vispareizākā

Patlaban vēl ir pāragri spriest, kurš modelis izrādīsies visgudrākais, cenšoties ierobežot Covid-19 pandēmiju.

“Zviedrijas pieeja ir tikusi nepareizi interpretēta un uzskatīta par nekā nedarīšanu. Tā nav," saka epidemiologs Hanadžs.

“Atgriežoties sākuma punktā, kad tika konstatēts, ka uzliesmojums ir neizbēgams, jautājums bija par to, kā to mazināt un pasargāt veselības aprūpes sistēmu. Jo agrāk uzliesmojuma laikā jūs rīkojaties, lai palēninātu pārnesi, jo mazāk intensīvai darbībai ir jābūt - sākotnēji.”

“Zviedrijas stratēģija šajā ziņā ir bijusi gudrāka nekā tām valstīm, kuras pieļāva vīrusa izplatīšanos tik ilgi, līdz bija nepieciešama karantīna,” sacīja Hanadžs. "Tomēr par to ir maksāta ļoti augsta cena - lielā mirstība neaizsargātajās sabiedrības grupās."

“Attiecībā uz kopējo rezultātu - laiks rādīs," savu vērtējumu noslēdz Hārvarda sabiedrības veselības skolas epidemiologs Viljams Hanadžs.