Norvēģijā atsegs lielāko vikingu kuģi

Oslo fjorda reģionā netālu no Haldenes atrastais Jellestades kuģis nodēvēts tuvējās lauku saimniecības vārdā. To uzgāja nejauši  2018. gada rudenī, kad vietējais zemnieks meliorēšanas laikā saprata, ka kāds paugurs ir veidots mākslīgi. Ataicinātie speciālisti ar ģeoradara palīdzību atklāja, ka tikai apmēram pusmetra dziļumā zem paugura atrodas kuģis.

Vikingu laikmetā kuģus izmantoja arī kā sarkofāgus apbedīšanai. Kaut gan sākotnējā skenēšana neuzrādīja cilvēku mirstīgās atliekas, visdrīzāk tām jābūt. Norvēģijas Kultūras vēstures muzeja eksperts Kristians Lēksens-Rēdsruds norāda, ka apbedīšana lepnā kuģī un pakalna uzbēršana liecina par aizgājēja augsto stāvokli.

Arheologi ieguvuši ozolkoka ķīļa paraugus un secinājuši, ka koks cirsts pēc 732. gada. Apbedījums varētu būt tapis 9. un 10. gadsimta mijā, laikā, kad Ziemeļeiropā vēl nebija centralizētas valsts varas un dažādi valdnieki karoja par ietekmi.

No kuģa gan nekas daudz nav palicis pāri, ķīļa paraugi liecina, ka koka daļas gandrīz pilnībā saēdis augsnes mitrums un lauksaimniecības mēslojums. Muzejā nebūs nekā daudz ko izstādīt, taču arheologi rūpīgi fiksēs 3D skenējumos kuģa atstātos iespiedumus augsnē, rekonstruējot to datorgrafikā. Vēl saglabājušās daļas izcels un iekonservēs.

Ir arī cerības atrast mirušajam līdzi dotās mantas – ja vīrietis, ieročus, ja sieviete, rotaslietas, tāpat kausus un citus mājsaimniecības priekšmetus.

Kuģis ir ap 20 metru garš, tikpat liels, cik pirms 115 un vairāk gadiem atrastie slavenie Osebergas un Gokstades kuģi. Oslo Vikingu kuģu muzejā apskatāmais Osebergas kuģis atrasts 1905. gadā, un kopš tā laika līdzīgu atradumu Norvēģijā nav bijis.

Tie bija vikingu garie kuģi, būvēti tāliem braucieniem, karam un sirojumiem. Atrasti 15 šādi kuģi, un Jellestadē uzietais ir viens no senākajiem. Ģeoradars uzrādījis arī piecas garo māju vietas, garam šķūnim līdzīgas vientelpas būves.