Vācijā steidzamā kārtā stājas spēkā stingrāki patvēruma piešķiršanas noteikumi
Vācija no sestdienas pastiprina patvēruma piešķiršanas noteikumus, kas spēkā stājušies nedēļu ātrāk nekā bija iepriekš plānots saistībā ar līdz šim nepieredzēta migrantu skaita ierašanos no Sīrijas un citām kara un nabadzības novārdzinātām valstīm.
Tika gaidīts, ka Vācijas parlamenta ārkārtīgi lielā tempā pieņemtais likums spēkā stāsies 1.novembrī.
Tomēr piektdien tas tika publicēts valsts oficiālajā vēstnesī, kas nozīmē, ka sestdien likums stājas spēkā.
Ministrs Peters Altmaiers, kurš koordinē Vācijas valdības patvēruma politiku, televīzijas kanālam ARD sacīja, ka lēmums ir signāls iespējamiem patvēruma meklētājiem.
Vācija ir kļuvusi par bēgļu, kas ierodas galvenokārt caur Turciju un Balkānu valstīm, galveno galamērķi Eiropā.
Tiek prognozēts, ka šogad Vācijā ieradīsies apmēram miljons migrantu pēc tam, kad pērn Eiropas lielākajā ekonomikā ieradās ap 200 tūkstošiem migrantu.
Vācijas kanclere Angela Merkele ir mēģinājusi mudināt Vācijas iedzīvotājus uzņemt simtiem tūkstošus cilvēku, kas bēg no kara un vajāšanas, tomēr viņas atvērtā politika ir izpelnījusies nosodījumu un viņas reitings ir sarucis.
Jaunais likums ierobežo tiesības saņemt politisko patvērumu Albānijas, Melnkalnes un Kosovas pilsoņiem, nosakot dažus izņēmuma gadījumos.
Šīs trīs Balkānu valstis tiek pievienotas tā dēvēto drošo valstu sarakstam, kas nozīmē, ka to pilsoņi parastā kārtībā nav tiesīgi saņemt politisko patvērumu.
Tāpat vairāki naudas pabalsti, kas pieejami patvēruma meklētājiem viņu iesnieguma izskatīšanas laikā, tiks aizstāti ar praktisku palīdzību, lai tādā veidā panāktu, ka Vācija kļūst mazāk pievilcīgs migrantu galamērķis.
Jaunais likums arī paredz paātrinātu izraidīšanas procesu tiem, kam atteikts patvērums.
"Runājot pat patvēruma meklētāju, kuriem nav tiesību šeit palikt, izraidīšanu, mēs vēlamies situāciju uzlabot, un mēs vēlamies to uzlabot ātri - jau šogad - ," teica Altmaiers.
Vienlaikus, šķiet, Merkeles koalīcijas valdībā ir panākta vienošanas par "tranzīta zonu" izveidi uz Vācijas robežas, lai potenciālos bēgļus, kas neatbilst patvēruma piešķiršanas kritērijiem, piemēram, ekonomiskos migrantus, ļautu no valsts izraidīt ātri un viegli.
Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs runājis par "principiālu vienošanos" par tādu ideju, vienlaikus uzsverot, ka vēl ir jāprecizē detaļas.
Merkeles kreiso un labējo spēku veidotajā koalīcijā ietilpstošā Sociāldemokrātiska partija (SPD) ilgstoši ir iebildusi pret "bēgļu nometņu" ideju, tomēr beigās ir piekritusi plānam, vienlaikus uzsverot, ka migranti ir jāizvieto jau esošās ēkās.
SPD bija jāņem vērā pieaugošie nemieri saistībā ar migrantu pieplūdumu, kas ir vairojis ksenofobiju un noziegumus pret bēgļu apmetnēm, tostarp ļaunprātīgu dedzināšanu.
Drošības eksperti saskaras ar pieaugošiem nemieriem, bet iekšējās izlūkošanas dienesta vadītājs Hanss Georgs Māzens septembra beigās brīdināja par labējo grupējumu radikalizāciju un visu ekstrēmistu grupējumu "lielāku vēlmi izmantot vardarbību".
Svētdien Ķelne Vācijas rietumos gaidāma galēji labējo ekstrēmistu un futbola huligānu demonstrācija, tādēļ tiks izvietoti tūkstošiem policistu, lai novērstu to, ka atkārtojas pērn notikušās sadursmes, kurās tika ievainoti 44 policisti.
BNS/Foto: Reuters
