"Imunitātes pases": Eiropā parādās cerība par daudzu cilvēku iespēju ātrāk atgriezties dzīvē
foto: AP/Scanpix
Tā izskatās antivielu tests, kuru pēta vācu speciālisti.
Pasaulē

"Imunitātes pases": Eiropā parādās cerība par daudzu cilvēku iespēju ātrāk atgriezties dzīvē

Jauns.lv

Lielbritānija cer, ka ar “imunitātes pasēm” izdosies pakāpeniski ļaut valsts iedzīvotājiem atgriezties normālajā dzīvē.

"Imunitātes pases": Eiropā parādās cerība par daud...

Par šādiem plāniem preses konferencē Dauningstrītā paziņoja veselības ministrs Metjū Henkoks. Lielbritānija jau esot pasūtījusi miljoniem antivielu testu, taču valdībai vēl jāapstiprina to lietošana. 

“The Guardian” skaidro, ka imunitātes pasi varētu saņemt tie, kuriem vairs nav riska inficēties ar Covid-19, jo tas jau bijis izslimots. Šāds apliecinājums varētu ļaut cilvēkiem pārstāt ievērot vīrusa izplatības mazināšanai noteiktos ierobežojumus.

Cilvēki, kuri vīrusu ir izslimojuši, ieguvuši antivielas un imunitāti, varētu pēc iespējas ātrāk atgriezties pie normālas dzīves, skaidroja ministrs. Tiesa gan, šobrīd nav zināms, cik ilgi šī imunitāte varētu saglabāties.

Henkoks atzina, ka šādu testu pirmie rezultāti nav bijuši sevišķi labi, taču Lielbritānija cer, ka turpmākie testi būs pietiekami ticami, lai cilvēki tos droši varētu sākt izmantot. Ja tā būs, ik dienu varēs veikt simtiem tūkstošu testu uz antivielām pret Covid-19.

Jānorāda, ka testēšana Covid-19 pandēmijas laikā bijusi ar dalītiem panākumiem. Piemēram, Spānija nesen bija spiesta nosūtīt atpakaļ kādai Ķīnas kompānijai desmitiem tūkstošu testu, jo tie uzrādīja pretrunīgus rezultātus.

Tāpat zinātnieki vēl nav pārliecināti par to, kādā mērā infekcijas izslimošana varētu novērst atkārtotas inficēšanās gadījumus, kā arī īsti nav zināms, cik ilgi saglabājas imunitāte.

Līdzīgu scenāriju izskata arī Vācija, vēstī “Business Insider”. Ja projekts tiks apstiprināts, vācu pētnieki šomēnes testēs 100 000 cilvēku.

Ja tas izdotos, Lielbritānijā ātrāk no karantīnas varētu atgriezties medicīnas darbinieki. Turklāt mediķi, kuri būtu imūni, varētu tikt norīkoti darbam riskantākās vietās un tik ļoti netērēt trūkstošos individuālās aizsardzības līdzekļus. Darbā varētu atgriezties arī citi sabiedriski nozīmīgi darbinieki, piemēram, skolotāji.

Šobrīd šādus testus jau var nopirkt internetā, taču nav pārliecības par to uzticamību. 

Tā kā šis vīruss ir jauns, nav nekādu zināšanu par imunitātes ilgumu. Piemēram, SARS pārslimojušajiem ilgstošas imunitātes nebija – tā saglabājās līdz gadam.

Bažas rada arī fakts, ka, lai varētu pārliecināties par to, vai cilvēki ir imūni, varētu nākties likt lietā testēšanu mājās, taču tas pavērtu krāpšanas iespējas. Tāpat Austrumanglijas Universitātes medicīnas profesors Pols Hanters bažījas, ka gadījumā, ja antivielu testu neveiks tikai svarīgākajiem sabiedriskajiem darbiniekiem, cilvēki varētu mēģināt apzināti inficēties, lai ātrāk varētu izslimot un atgriezties darbā.

Lai arī šie testi vieš cerību, pārlieku lielam optimismam pamata nav, jo ir pārāk daudz nezināmo, kā arī risku, ko radītu mājas testu izmantošana plašākām sabiedrības grupām.