Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Cilvēki Tokijā bauda ziedošos ķiršu kokus (Foto: EPA/Scanpix)

Kādēļ Japānai koronavīruss iet secen? 12

Ārzemēs
26. martā 17:25 2020. gada 26. martā 17:25
  lsm.lv
Lai gan viena no pirmajām valstīm, uz kurieni no Ķīnas aizceļoja jaunais koronavīruss, bija Japāna, pēc diviem mēnešiem šī zeme joprojām ir to valstu vidū, kas no Covid-19 pandēmijas ir cietušas vismazāk. Iemesli šai noturībai tiek minēti visdažādākie, tomēr neviens no tiem epidemiologus līdz galam neapmierina, raksta lsm.lv.

Mīklaini ir arī tas, ka atšķirībā no Ķīnas un Eiropas, kur ir pieņemti drakoniski noteikumi un ieviesta visaptveroša karantīna, Japānā nekādu īpašu ierobežojumu nav. Skolu slēgšana ir radījusi zināmas neērtības, tomēr japāņu dzīve kopš gada sākuma īpaši nav mainījusies. Tokijas vilcieni sastrēgumstundās joprojām ir pilni, savukārt restorāni gaida viesus, secina izdevums "Japan Times".

Nesteidzīga reakcija

Valdība uzsver, ka jau pašā epidēmijas sākumā tika veikti adekvāti ierobežošanas pasākumi, kas ļāva izvairīties no plašas inficēšanās. Savukārt kritiķi uzskata, ka Covid-19 testēšana bija un joprojām ir nepietiekama. Japānai tika pārmests, ka šāda politika tiekot īstenota mērķtiecīgi, lai noturētu inficēšanās rādītājus maksimāli zemus, kas ļautu sarīkot jūlijā paredzētās olimpiskās spēles.

Tomēr 24. martā Tokijas olimpisko spēļu organizatori panāca vienošanos par sporta foruma pārcelšanu uz 2021. gadu globālās koronavīrusa pandēmijas dēļ. Pārcelšana uz 2021. gadu attiecas arī uz Tokijas paralimpiskajām spēlēm.

Pirmā Japānas reakcija, sākoties Covid-19 uzplaiksnījumam, bija nesteidzīga. Varasiestādes pat neuzskatīja, ka nepieciešams ierobežot iedzīvotāju braucienus uz blakus esošo Ķīnu, kur tajās dienās katastrofāli auga saslimušo skaits. Japānā slēdza skolas un atcēla lielos sarīkojumus, tomēr uz citu valstu fona šie pasākumi izskatījās diezgan maigi.

"Worldometer" 24. marta dati liecina, ka Japānas Covid-19 statistikā ir fiksēti vien 1128 saslimšanas gadījumi, no kuriem 42 ir beigušies letāli.

235 cilvēki ir atveseļojušies pilnībā, bet slimot turpina 851. No tiem par kritiskiem atzīti 49 gadījumi. Salīdzinājumam: Dienvidkorejā saslimuši ir 9037 cilvēki, no tiem miruši 120; Itālijā fiksēti 63 927 infekcijas gadījumi, 6077 slimnieki miruši.

Pat Tokijā, kas ir viena no visblīvāk apdzīvotajām pasaules megapolēm, Covid-19 saslimušo skaits ir niecīgs - 0,0008%. Visvairāk no koronavīrusa ir cietusi Hokaido prefektūra, bet arī tur ārkārtas stāvoklis ir jau atcelts, jo saslimušo pieauguma skaits ir manāmi piebremzējies.

Infekcijas perēkļi tiek atklāti laikus

Londonas Karaliskās koledžas profesors Kendži Sibuja piedāvā divus iespējamos skaidrojumus šim fenomenam. Japāna ir apturējusi epidēmiju, apslāpējot infekciju perēkļus, pirms slimība sākusi izplatīties, vai arī šādi infekcijas perēkļi gluži vienkārši joprojām nav fiksēti. Viņaprāt, Covid-19 testēšana Japānā nenotiek pietiekamā apmērā un Japāna joprojām ir epidēmijas uzplaiksnījuma gaidās.

Tāpat iespējams, ka Ķīnas piemērs ir palīdzējis celt Japānas iedzīvotāju apzinīgumu laikā, kad slimība joprojām bija kontrolējama. Janvāra beigās, īsi pēc tam, kad Japānā bija fiksēts pirmais vietējās inficēšanās gadījums, birojos un veikalos uzreiz sāka parādīties dezinfekcijas līdzekļi rokām, kā arī strauji pieauga aizsargmasku pārdošanas apjomi. Iedzīvotāji kopumā paši sāka pievērst lielu uzmanību sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem.

Tas ļāva nogludināt Covid-19 statistikas līkni pašā tās sākumā.

Japānas valdības komisijas 9. marta atskaitē minēts, ka ap 80% inficēto slimību tālāk citiem nav nodevuši. Atskaitē teikts, ka daudzi inficēšanās gadījumi ir tikuši apzināti salīdzinoši agrīnās stadijās. Premjers Sindzo Abe minēja šos secinājumus kā argumentu, ka pagaidām valstī ieviest ārkārtas stāvokli nav nepieciešams.

Tīrība un ieturētība

Tāpat iespējams, ka savu lomu šai fenomenā spēlē japāņu kultūras īpatnības - Japānā rokas spiedieni, apkampšanās vai skūpsti satiekoties ir krietni mazāk izplatīti kā citās valstīs. Arī rokas šeit tradicionāli mazgā krietni biežāk, kā, piemēram, Eiropā. Tāpat arī sezonas gripas epidēmija Japānā pēc koronavīrusa epidēmijas sākuma sāka jūtami samazināties. Iespējams, arī šīs izmaiņas parāda, ka japāņi sāka pievērst lielu uzmanību infekcijas izplatības apkarošanai.

Tokijas infekcijas slimību novērošanas centra dati atspoguļo, ka arī saslimstība ar gripu šogad Japānā ir zemāka kā citus gadus.

Pagaidām Japāna, neraugoties uz plašajām iespējam, ir veikusi koronavīrusa testus vien 5% iedzīvotāju. Veselības aizsardzības ierēdņi uzskata, ka šāds testēšanas temps ir pietiekams. "Mēs neredzam lielu nepieciešamību likt lietā visas mūsu iespējas vien tādēļ, ka tās mums ir," nesenajā preses brīfingā skaidroja Japānas Veselības ministrijas pārstāvis Jasjuki Sahara. "Tāpat mēs neuzskatām, ka Covid-19 testi iedzīvotājiem jāveic tikai tādēļ, ka viņi ir norūpējušies," atzina Sahara.

Vai Japāna ir gatava sliktākajam scenārijam? Ja šo valsti tiešām gaida liels Covid-19 uzliesmojums, tad Japāna ir sagatavojusies labi. Uz tūkstoti valsts iedzīvotāju pieejamas 13 slimnīcas gultas, un tas ir augstākais rādītājs G7 valstu vidū, vairāk nekā trīs reizes pārspējot Itāliju, ASV, Lielbritāniju un Kanādu.

Citi šobrīd lasa

Vācijā dzīvojošs krievs: "Pirmo reizi sajutu, kas ir valsts" - kā valdība tur krīzē palīdz cilvēkiem 34
Lūk, kurš maksās Harija un Meganas 2,5 miljonu dolāru drošības izdevumus! Te nu bija “finansiālā neatkarība” 7
Latvijas noslēpumi: neuzbūvētais Rīgas metro 6
Skatīt visus komentārus

"Нет входов никому": на новом забавном видео дочь Максима Галкина запретила отцу снимать ее

"Ты же вообще латышка, кто тебе будет тут помогать?": Муцениеце рассказала о словах Прилучного после решения о разводе