Lietuvas ārlietu ministrs uzskata, ka nostājai Astravjecas AES jautājumā nevajadzētu būt pārāk radikālai

"Mēs tiešām intensīvi strādājam ar ES institūcijām un vēlamies, lai mūsu nostāja būtu tāda, ka to saprastu mūsu sabiedrotie. Gribu uzsvērt - ja tā būs pārlieku radikāla, tad īstenot to praktiski nebūs lielu izredžu, mēs negūsim sabiedroto atbalstu, bet mēs taču vēlamies, lai viņi iesaistītos šai procesā, cik vien iespējams, un lai tas būtu reāli, ne tikai vārdos. Eiropas Savienībai jārūpējas par drošības lietām, par standartu un likumu ievērošanu. To mēs arī cenšamies darīt, un domāju, ka mums nemaz nesokas slikti," viņš sacījis intervijā Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas ziņu portālam "Lrt.lt".

"Cits jautājums, kādi tam būs rezultāti. Centīsimies to darīt, bet vienkārši tas nav. Objekts tiek celts citā valstī, kurā nav spēkā ne tikai Lietuvas likumi, bet, patiesību sakot, arī nekādi citi likumi, un arī starptautisko tiesību normas tiek piemērotas diezgan selektīvi," atzinis ministrs.

Kā viņš vēlāk sacījis ziņu aģentūrai BNS, pārlieku radikāla un ne īpaši reālistiska vēlme būtu pieprasīt spēkstacijas apturēšanu, kad tā jau būs sākusi darboties.

"Ja mēs pieprasām, lai spēkstaciju nedarbina, vai pieprasām to apturēt, kad tā jau būs sākusi darboties, - tas it diezgan radikāli. Šajā fāzē mums jāizvirza reālistiskas prasības, kas būtu saprotamas mūsu sabiedrotajiem," skaidrojis Linkevičs. "Vai arī, teiksim, ja tika prasīts, lai viņi to ceļ kaut kur citur, - viņi necels citur, jo ir jau uzcēluši šai vietā, lai gan būvlaukums ir izraudzīts aplam un mēs to vairākkārt esam uzsvēruši."

"Šai situācijā mums jāpieprasa, lai iesaistās institūcijas, lai uzrauga būvdarbu nobeiguma fāzi un pieprasa ievērot drošības standartus, jo pagaidām kontroli veic tikai [baltkrievi] paši," norādījis ministrs.

Vienlaikus Linkevičs noraidījis apgalvojumus, ka Lietuvai neizdodas pārliecināt kaimiņvalstis nepirkt elektroenerģiju, kas tiks saražota Astravjecas atomelektrostacijā.

"Mūsu kaimiņi poļi ir skaidri pateikuši, ka nepirks šo elektroenerģiju, ciktāl tas iespējams. Un arī mēs paši esam pieņēmuši likumus, un nedomājam tos mainīt," viņš uzsvēris.

Ministrs atzinīgi vērtējis prezidenta Gitana Nausēdas centienus veidot ar Baltkrieviju ciešākas un pragmatiskas attiecības, atzīdams, ka, sarunājoties ar šo valsti, Lietuva var panākt daudz labuma savai zemei no visiem viedokļiem.

"Tā [Astravjecas AES] jau ir uzcelta un, patiesību sakot, celta jau desmit gadu, tādēļ mums jāsaskata šī realitāte, [bet] gribu uzsvērt - nebūt nav jāsamierinās ar to, jo tas nozīmētu piekrist notikušajam. Un prezidents ne vienreiz vien uzsvēris, ka mēs nepiekrītam šai spēkstacijai un centīsimies panākt, lai tās nebūtu. Taču ir jāmazina iespējamais kaitējums, kas varētu būt, ja tā sāks darboties," viņš piebildis.

Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. No Latvijas robežas topošo kodolspēkstaciju šķir aptuveni 110 kilometri.

Minska apgalvo, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem, taču Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko iepriekš īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk. Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.

Astravjecas AES projektu īsteno Krievijas korporācija "Rosatom".