Vai tiešām Vācijas zemniekiem atņem kūtsmēslus?

Dažs Latvijas politiķis "Facebook" dalījies ar video, kurā no drona lidojuma redzamas neskaitāmu kopā sabraukušu traktoru gaismas, jūsmīgi piebilstot, ka mūsu mediķiem no tā būtu jāpamācās.

Mistiskas korporācijas

Pat biologu aprindās ir tādi, kas pavelkas uz protestu romantismu. Par Vāczemes zemnieku nemieru aculiecinieku kļuvis vaboļu pētnieks, profesors, Daugavpils universitātes zinātņu  prorektors Arvīds Barševskis, kurš "Facebook" izteicies, ka viņu galvenā sāpe nav subsīdijas: “Ne tikai! Vairāk par aizliegumu turpmāk lietot kūtsmēslus (kas lieku reizi parāda, ka aiz cīņas pret klimata izmaiņām stāv lielo korporāciju intereses)...”

Nav gan skaidrs, kas ir šīs mītiskās korporācijas, varenākas par pesticīdu un zāļu ražotāju "Bayer" un naftas nozares lielfirmām.

Bez glifosāta un vircas nekādi

Kā tad ir īstenībā? Tūkstošiem zemnieku 26. novembrī ar traktoriem devās uz Berlīni, lai protestētu pret Vācijas valdības īstenoto lauksaimniecības politiku.

Cita starpā sašutuma iemesls ir ierosinājums samazināt gadā izmantoto organiskā mēslojuma apmēru par 20 procentiem. Papildus tam septembrī nolemts, ka nezāļu indi glifosātu pamazām aizliegs ar pārejas periodu līdz 2023. gadam.
Valdība vēlas samazināt nitrātu saturu gruntsūdeņos, aizliedzot konkrēta veida mēslojumu un šķidros kūtsmēslus jeb vircu. Vācijā nitrātu saturs gruntsūdeņos ir tik augsts, ka 2016. gadā pēc brīdinājumiem vairāku mēnešu garumā Eiropas Savienība ar šo jautājumu vērsās pret Vāciju tiesā.

Tiek pieņemts, ka iemesls piesārņotībai ir tieši apjomi, kādos darbojas Vācijas lauksaimniecība. Taču zemnieki, kuri vienojušies vērienīgajos protestos, uzskata, ka šāda nostāja neesot balstīta leģitīmu (vai viņiem tīkamu) ekspertu sacītajā.
Protestētāji iebilst, ka par lielu daļu nitrātu atbildīgi ir senākas pagātnes saimniekošanas paradumi, no laikiem, kad lauksaimnieku ietekme uz vidi nebija ne tuvu tik liela prioritāte kā mūsdienās.

Zemnieki ir dažādi

Par situāciju Vācijā interesējas arī Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija. Tās vadītājs, bioloģiskās zemnieku saimniecības Salenieki saimnieks Gustavs Norkārklis "Kas Jauns Avīzei" teic: “Sekoju līdzi tam, kas notiek Vācijā. Jāsaka, ka lauksaimnieki tur mēdz protestēt par visu. Taču pieaug arī sabiedrības neapmierinātība ar vides piesārņojuma apmēriem, kas arī dara šo konfliktu skaļāku. Manuprāt, ja tiek protestēts pilnīgi pret visu, tad jāsāk uz to raudzīties ar zināmu skepsi.”
Plānotās prasības un ierobežojumi Norkārkļa skatījumā ir normāli un izpildāmi: “Runājot par zemnieku bažām saistībā ar spēju izdzīvot pārmaiņas – tas viss, manuprāt, protesta ietvaros tiek pasniegts pārspīlēti.”

Asociācijas vadītājs atgādina, ka lauksaimnieki ir dažādi – ir mazas, vidējas un lielas saimniecības, pēdējās izjustu pārmaiņas tiešāk, taču tas nenozīmē, ka būtu jāatmet ar roku. “Medijos bieži runā par tādu vienu nabaga sarūgtināto zemnieku. Realitātē izskatās, ka šos protestus organizē tieši ļoti lielās saimniecības,” piebilst Norkārklis.

Aizdomas par agroķīmijas lobiju

Biškopis Ainars Millers neslēpj sašutumu, ka vienā čupā tiek samesti Vācijas, Francijas un citu valstu protestējošie zemnieki, nemaz neiedziļinoties katrā atsevišķā situācijā.

“Šo tēmu lieliski ekspluatē baronzemnieku un agroķīmijas lobiji (..), kuri popularizē mītus, ka bez ķīmijas visi nomirsim badā un neko mainīt nedrīkst. Pat izplatot nepatiesību, ka Vācijā gatavojas aizliegt kūtsmēslus, kas, protams, tā nav, bet, ja tā būtu, tas kompromitētu vides aizstāvjus un parādītu tos kā nenopietnus sapņotājus. Tā tiek veidota Latvijas sabiedriskā doma,” savā Facebook profilā raksta Millers.

Vācija jau 2017. gadā ierobežojusi mēslu lietošanu, bet ar to bijis par maz, lai vides piesārņojumus novērstu.

“Lauksaimniecībai ir jāmainās, bet izmaiņas vienmēr ir sāpīgas un neērtas. Ir jāsamazina milzīgais lopu skaits vienā vietā. Tas visvairāk skar lielos uzņēmumus, nevis mazās un vidējās saimniecības,” skaidro Millers.

Gandrīz 1,8 miljoni domā citādi

Protams, 10 000 protestējošu zemnieku ar traktoriem izskatās iespaidīgi, bet Millers pretim liek iniciatīvu Volksbegehren Artenvielfalt, kuru parakstīja gandrīz 1,8 miljoni bavāriešu, lai aizsargātu bites un citus apputeksnētājus, samazinātu pesticīdu lietošanu lauksaimniecībā.

Mērķis ir panākt, lai līdz 2025. gadam 20% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes Bavārijā atbilst bioloģiskās lauksaimniecības standartiem un līdz 2030. gadam palielināt šo proporciju līdz 30 procentiem. Iniciatīva arī paredz pastiprināt upju un strautu aizsardzību no pesticīdiem un organiskā mēslojuma.

“Tam tagad ir likuma spēks! Kā to realizēs, tas jau ir cits jautājums, un tur ir liela pretdarbība no agroindustrijas milžiem,” norāda biškopis.

Inde vidē par nodokļu naudu

Millers gan saprot vācu un arī latviešu zemnieku bailes par savu izdzīvošanu, kas politiķiem jāņem vērā un jānodrošina, lai lauksaimniecība būtu konkurētspējīga.

“Bet jāsaprot, ka tālāk tā nevar – ir jāmainās. Lauksaimnieki saņem lielus maksājumus, un tā ir nodokļu maksātāju nauda (turklāt lielāko daļu šo maksājumu saņem tie, kuri indē visvairāk – baronzemnieki, miljonāri). Par šo naudu nedrīkst indēt vidi un cilvēkus, šī nauda jāsaņem tiem, kuri saimnieko vidi saudzējošā veidā, tā nodrošinot ilgtspēju un cilvēkiem veselīgu pārtiku,” piebilst Millers.

Bites izmirst

Vācijas entomologu pētījums atklājis lidojošo kukaiņu populāciju samazināšanos par vairāk nekā 75% kopš 1989. gada. Tas sevišķi attiecas uz savvaļas bitēm, skudrām, lapsenēm, mušām, vabolēm un tauriņiem. Dati pat no dabas aizsardzības rajoniem liecina, ka izmiršana skārusi 52% savvaļas bišu sugu.

„Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”. “Par "Modernie meli" saturu atbild SIA "Izdevniecība "Rīgas Viļņi""