Tūristiem ļaus iekļūt Černobiļas 4. reaktora vadības telpā, kas ir pasaules postošākās kodolkatastrofas centrs

Bijusī atomelektrostacijas vadības telpa ir vieta, kur 1986. gadā inženieri testa ietvaros izslēdza dzesēšanas sūkņus, kā rezultātā notika sprādziens, nogalinot vairākus desmitus cilvēku un vēl simtiem tūkstošus pakļaujot radioaktīvam starojumam. 

Ukrainas valdība lēmusi sabiedrībai atvērt Černobiļas “durvis”, padarot šo objektu tūristiem draudzīgāku un pieejamāku. 

Līdz šim tūristi katastrofas vietu drīkstēja apskatīt tikai no ārpuses. Lielākās daļa ekskursantu apmeklējums beidzās ar pamestās spoku pilsētas – Pripjatas apskati. Tagad Ukrainas prezidents Vlodimirs Zelenskis piedāvā apmeklētājiem ieskatīties arī iekšpusē, proti, vietā, kur norisinājās traģiskie notikumi. 

Bijušās atomelektrostacijas 4. reaktors atrodas zem 36 000 tonnu smaga metāla kupola. Lai gan pēc katastrofas liela daļa vadības telpas aprīkojuma tika izņemta, tur joprojām var redzēt vecus vadības paneļus ar ekrāniem un pogām. 

Apmeklētājiem 4. reaktora vadības telpā būs ļauts uzturēties vien pāris minūtes. Lai novērstu saskarsmi ar radiāciju, tūristiem būs jālieto respiratori, ķiveres un aizsargapģērbs. 

Černobiļas AES katastrofa

1986. gada 26. aprīlī Černobiļas (Ukrainas PSR) atomelektrostacijā pēc kļūdaina eksperimenta ceturtajā energoblokā uzsprāga kodolreaktors, kas plašā apkārtnē izmeta lielu daudzumu radioaktīvo vielu, tā rezultātā piesārņojot tuvumā esošo Pripjatas pilsētu, kā arī desmitiem pilsētiņu un ciemu Ukrainā un netālajā Baltkrievijā. No šīm piesārņotajām teritorijām evakuēja vairāk nekā 336 000 iedzīvotāju, un lielākai daļai no tiem liegts atgriezties.

Černobiļas AES avārija tiek uzskatīta par lielāko katastrofu visā kodolenerģijas vēsturē. Pēc oficiālās informācijas, ar akūtu staru slimību saslima 237 cilvēki, no kuriem trīs mēnešu laikā nomira ap trīsdesmit, bet pavisam no gūtās radiācijas cietušo un mirušo skaits nav zināms – Ukrainas dati liecina, ka līdz 2018. gadam dzīvību zaudējuši vairāk nekā 25 000 avārijas seku likvidētāju.

Lai likvidētu avārijas sekas, tika piesaistīti ievērojami resursi – ap 800 000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa bija PSRS armijas rezervisti. No Latvijas tika mobilizēti vairāk nekā 6000 iedzīvotāju, un, kā liecina Latvijas biedrības "Černobiļa" dati, no tiem jau vairāk nekā 1500 miruši, bet vēl 3500 kļuvuši par invalīdiem.