Arhangeļskas militārās bāzes sprādzienā mirušie gājuši bojā no radiācijas, žurnālam pauž mediķis

“Pēc pacientu operācijas viņi bija jānosūta uz Maskavu.” Divi no trim pacientiem bija miruši pa ceļam uz lidostu - nevis no traumām, bet gan no apstarošanas. Es speciāli jautāju par šo ārstējošajiem ārstiem,” pastāstīja mediķis, kurš vēlējās saglabāt anonimitāti.

Turklāt vienam no pacientiem esot bijuši 25 000 leikocītu asins mikrolitrā: “šis ir liels skaitlis”, norādīja žurnāla sarunu biedrs. Maksimāli pieļaujamais daudzums esot 10 000.

Speciāliste izmēra radiāciju un aizbēg prom

Ārsts arī pastāstījis, ka visi trīs cietušie bijuši ap 30 gadu vecumā vai jaunāki. Vīrieši bija kaili un pārklāti ar foliju, viņu apģērbs - sabāzts polietilēna maisos. Vienam bija mugurkaula lūzums, bet otram iegurņa lūzums. Traumas bija smagas, bet draudus dzīvībai neesot radījušas, apgalvoja ārsts.

Viņš atkārtoja citu mediķu stāstus par to, ka, apskatot ievainotos, nav tikuši piemēroti nekādi aizsardzības līdzekļi, un nekādu tiešu brīdinājumu par to, ka pacienti ir saņēmuši radiācijas devu, neviens neizteica.

Turklāt ārsts, kurš bija kopā ar glābšanas dienestu avārijas vietā, norādījis augstākstāvošajiem uz šādu iespēju, bet informācija neesot nodota tālāk.

Video, kurā, kā lēš atsevišķi rietumvalstu speciālisti, varētu būt redzama apstaroto, sprādzienā cietušo personu transportēšana:

Pirms operācijas operāciju zālē ieradušies dozimetristi. Viena no speciālistēm uzreiz izskrējusi, kad ieraudzījusi ciparus.

Vienam no pacientiem tika fiksēts 25 tūkstošu mikrorentgenu stundā beta starojums, pastāstījis ārsts. No operāciju zāles pacienti aizvesti atpakaļ uz pieņemšanas telpu un pēc kārtas mazgāti vannasistabā. Pēc tam militāristi to demontējuši.

Trīs citi cietušie nogādāti Semaško slimnīcā, iepriekš veicot dezaktivēšanu. Ar Arhangeļskas apgabala slimnīcas pacientiem tā nebija.

"Mūs interesē tikai viens: atrast cilvēkus, kuri slēpj no mums informāciju par radiāciju un ir atbildīgi par cietušo nogādāšanu mūsu slimnīcā. Runā, ka šis lēmums ticis pieņemts ļoti augstā līmenī - iespējams, aizsardzības ministra vietniekam sarunājoties ar gubernatoru, slimnīcas galveno ārstu," paudis "Der Spiegel" avots.

Avots: “Notiekošais atgādināja man Černobiļu”

Pēc viņa vārdiem, pēc notikušā 20 ārsti tika nosūtīti uz izmeklēšanu Maskavā, bet pēc tam, kad vienam no viņiem organismā tika atrasts cēzijs-137, turpmākas apskates tika veiktas jau Arhangeļskā. "Bet, pēc mūsu domām, tas bija farss. Šeit nav nepieciešamās aparatūras, lai atrastu radionuklīdus. Mums paņēma tikai asins un urīna analīzes un pārbaudīja vairogdziedzeri. [...] Tas, kā ar mums apgājās, viss notiekošais atgādināja man Černobiļu," sacīja mediķis.

Kā raksta krievu medijs Newsru.com, oficiālais varasiestāžu skaidrojums cēzija-137 nokļūšanai ārsta organismā ir – mediķis to uzņēmis ar pārtiku.

Saskaņā ar varasiestāžu pausto, Cēzijam-137 ir īpašība uzkrāties zivīs, sēnēs, ķērpjos, aļģēs utt. Tieši šādi paziņoja Arhangeļskas apgabala gubernatora preses dienests.

Tāpat Newsru.com ziņo, ka Arhangeļskā izvietotā mobilā laboratorija strādājusi “ar to pašu aprīkojumu un izmantojot tās pašas metodes, kuras tika izmantotas izmeklēšanās Maskavā”.

Tā kā visa informācija par sprādziena un cietušo apstākļiem ir slepena, un medicīniskie dokumenti ir izņemti, mediju avoti neriskē atklāti nosaukt savus vārdus.

Pagaidām tikai viens ārsts ir uzdrošinājies rakstīt par notikumiem slimnīcā ar savu vārdu.

Kremlī anonīmiem avotiem neuzticas, bet liecības no mediķa, kurš atklāja savu identitāti ir solīts pārbaudīt.

Pagaidām varasiestāžu oficiālajā komentārā pausts, ka sprādziens nav radījis draudus.

Kas nogāja greizi Arhangeļskas bāzē?

Rietumvalstīs bāzētie Krievijas iekšlietu eksperti pieļauj, ka traģiskajā izmēģinājumā 8. augustā varētu būt testēta “9M730 Burevestnik” raķete, kuras kodoldzinējs teorētiski nozīmē neierobežotu ieroča darbības rādiusu.

Konkrētāka informācija no Krievijas varasiestādēm pagaidām gan izpaliek. Vērts arī piebilst, ka īsi pēc traģēdijas valsts atbildīgo iestāžu oficiālajos ziņojumos minēti vien divi mirušie un izmēģinātā sistēma aprakstīta kā šķidrās degvielas dzinējs, nevis kodoldzinējs, ziņo BBC.

Bažīgas paralēles ar 1986. gada “Černobiļas AES” traģēdiju atklājas arī ziņās, ka īsi pēc incidenta Severodvinskas pilsētas iedzīvotāji aptiekās izpirkuši pret radiāciju zināmā mērā sargājošās joda tabletes, gluži tāpat kā tas darīts PSRS kodolkatastrofas gadījumā.

Arhangeļskas negadījums ir viens no vairākiem pēdējā laikā fiksētajiem incidentiem Krievijas militārajos objektos. Pagājušajā mēnesī Krievijas armija atklāja, ka ugunsgrēkā uz kodolzemūdenes Barenca jūrā gājuši bojā 14 cilvēki.

Citā incidentā šonedēļ militārajā objektā Sibīrijā dzīvību zaudēja vismaz viens cilvēks un vairāki tika ievainoti. Munīcijas noliktavā izcēlās ugunsgrēks un sākās nekontrolēti šāviņu sprādzieni. Izmeklētāji pieļauj, ka cēlonis varētu būt neatbilstoša munīcijas glabāšana.

Latvijā radiāciju uzrauga nepārtraukti

Ņemot vērā spekulācijas par iespējamu radioaktīvo piesārņojumu, dēļ notikumiem Krievijā, Jauns.lv vērsās Valsts vides dienestā (VVD), lai noskaidrotu, vai Latvijas atbildīgās iestādes aktīvi monitorē notiekošo un nepieciešamības gadījumā būtu spējīgas laicīgi saņemt informāciju par iespējamu bīstamību.

“Atbildot uz jautāto, informēju, ka Latvijā radiācijas līmenis tiek monitorēts nepārtraukti – radiācijas līmeņa nepārtrauktu novērošanu Latvijā tiešsaistes režīmā veic 20 stacionāras spektrometriskās monitoringa stacijas, kas izvietotas pa visu Latvijas teritoriju. Mērījumi tiek veikti ar 10 minūšu intervālu. Dati automātiski tiek apkopoti un analizēti datu bāzē, nosakot gamma starojuma dozas jaudu. Mērījumu rezultāti ir pieejami VVD mājaslapā,” pauda VVD Sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.

VVD pauž, ka informācija par gamma starojuma dozas jaudu regulāri tiek nosūtīta Eiropas Komisijas datu bāzei, kurā pieejami arī citu valstu Eiropas valstu gamma monitoringa dati.

Radiācijas avāriju gadījumos valstis sniedz informāciju par notikušo Starptautiskās atomenerģijas aģentūrai un attiecīgi šo informāciju aģentūra sniedz pārējām dalībvalstīm.

Šobrīd Latvija oficiālu informāciju par Krievijā notikušo neesot saņēmusi un šajā periodā Latvijas monitoringa stacijas nav konstatējušas paaugstinātu jonizējošā starojuma līmeni.