foto: EPA/Scanpix
Brazīlijas prezidents apsūdz Makronu "koloniālistiskā domāšanā"
Makrons izmanto Brazīlijas un citu reģiona valstu iekšējo problēmu savam personīgajam politiskajam labumam, paziņoja Bolsonaru.
Pasaulē
2019. gada 23. augusts, 09:10

Brazīlijas prezidents apsūdz Makronu "koloniālistiskā domāšanā"

Jauns.lv / LETA

Brazīlijas prezidents Žairs Bolsonaru kritizējis Francijas kolēģi Emanuelu Makronu par "koloniālistisku domāšanu", jo Makrons ierosinājis nedēļas nogalē gaidāmajā G7 valstu samitā runāt arī par Amazones lietus mežu ugunsgrēkiem.

"Francijas prezidenta ierosinājums par Amazones jautājumiem runāt G7 bez reģiona valstu līdzdalības ir koloniālistiska domāšana, kādai 21.gadsimtā nav vietas," tvītoja Brazīlijas prezidents.

Makrons izmanto Brazīlijas un citu reģiona valstu iekšējo problēmu savam personīgajam politiskajam labumam, paziņoja Bolsonaru, Makrona izteiksmes veidu raksturojot kā "sensācijas meklēšanu".

Francijas prezidents tvitera ierakstā Amazones lietus mežu ugunsgrēkus raksturoja kā starptautisku krīzi un aicināja to kā galveno prioritāti apspriest nedēļas nogalē Francijā gaidāmajā G7 valstu līderu samitā.

foto: EPA/Scanpix
Makrons izmanto Brazīlijas un citu reģiona valstu iekšējo problēmu savam personīgajam politiskajam labumam, paziņoja Bolsonaru.

"Mūsu nams deg. Burtiski. Amazones lietus mežs – plaušas, kas saražo 20% no mūsu planētas skābekļa – deg. Tā ir starptautiska krīze. G7 Samita dalībnieki, apspriedīsim šo ārkārtas situāciju pirmām kārtām pēc divām dienām!" Makrons ierakstīja tviterī franču un angļu valodā.

Bolsonaru norādīja, ka Makrona tvītam pievienotā ugunsgrēka Amazonē fotogrāfija ir vismaz 16 gadu sena un pēdējās dienās tā bieži izmantota medijos ugunsgrēku ilustrēšanai.

"Brazīlijas valdība ir atvērta dialogam, kas balstīts uz objektīviem datiem un savstarpēju cieņu," viņš rakstīja tviterī.

Arī pats Brazīlijas prezidents nonācis krustugunīs saistībā ar atteikšanos no starptautiskas palīdzības un paziņojumiem, ka šo savvaļas ugunsgrēku izraisīšanā var būt vainojamas nevalstiskās organizācijas (NVO). Viņš gan atzina, ka tās ir tikai aizdomas un pierādījumu viņam neesot.

Bolsonaru pieņēmumi par NVO izskan laikā, kad pieaug starptautiskie pārmetumi par to, ka viņš nav spējis nosargāt Amazones lietus mežus.

Brazīlijas valdība ir spērusi soļus, lai lietus mežu reģionus lielākā mērā atvērtu kalnrūpniecības un lauksaimniecības projektiem. Satelītu dati liecina, ka atmežošana notiek arvien straujāk.

Prokuratūra Brazīlijā ir sākusi izmeklēšanu par plašajiem mežu ugunsgrēkiem Amazonē, lai noskaidrotu, kādēļ reģiona lauksaimnieku izsludinātā "uguns diena" netika aizliegta Paras štatā.

Vietējie mediji vēstīja, ka Paras štatā, Brazīlijas dienvidrietumos, lauksaimnieki koordinētā iniciatīvā aizdedzināja zemi, lai atbrīvotu vietu no mežiem jaunām ganībām.

Nacionālo satelītu dati liecina, ka mežu ugunsgrēku skaits Brazīlijā šogad salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn ir pieaudzis par 83%.

Vides aktīvisti norāda, ka lietus meži ir apdraudēti, jo Brazīlija, īstenojot prezidenta, kurš amatā stājās šā gada sākumā, politiku paplašina lauksaimniecību un arvien vairāk mežu tiek izcirsti, lai iegūtu zemi sojas audzēšanai un lopkopībai.

Bolsonaru asi kritizē Brazīlijas vides regulējumu un tiesībsargājošās institūcijas, apsūdzot tās par aizspriedumiem pret lauksaimniecību un ekonomikas attīstību. Viņš kontroli pār indiāņu zemēm ir nodevis Lauksaimniecības ministrijai un solījis pārskatīt nacionālo parku un citu aizsargāto zonu teritorijas, jo, kā viņš apgalvo, tās palēnina Brazīlijas attīstību, vēstīja portāls "Sciencemag".