Tikai bagātie varēs izbēgt no karstuma: klimata pārmaiņas, kas ir tuva nākotne mums visiem, bet citviet jau tagadne
Irākas galvaspilsētā Bagdādē jau tagad iedzīvotāji izcieš to, ko, ļoti iespējams, klimata pārmaiņu rezultātā nākotnē izcietīs visa pasaule. “Tā ir nāve!” - saka 17 gadus vecais Muhameds kurš strādā veikalā Bagdādes centrā. Gaisa temperatūra ik dienas sasniedz +48 grādus un no karstuma aizbēgt nav iespējams.
Elektrība Muhameda darba vietas apkaimē ir pārtrūkusi, bet naudas ģeneratora iegādei, lai varētu iedarbināt gaisa kondicionieri, nevienam nepietiek. Tāda pat situācija ir vairumā nabadzīgo un vidējā slāņa iedzīvotāju mājās.
Lai gan Irāka ir pieradusi pie vasaras svelmes, nedaudzie līdzekļi, ko iedzīvotāji varētu izmantot, lai kaut nedaudz atvēsinātos, lielai daļai ir nepieejami.
Laikā, kad daudzas Eiropas valstis piedzīvojušas rekordkarstu vasaru, temperatūrām sasniedzot +43 un vairāk grādus, Bagdāde piedāvā satraucošu ieskatu nākotnē, kāda mūs visus sagaida, ja klimata pārmaiņas netiks apturētas.
Apvienoto Nāciju Organizācija pagājušajā mēnesī brīdināja, ka pasaule gatavojas “klimata aparteīda” scenārijam, kur turīgie maksā, lai izvairītos no klimata pārmaiņu sekām, kamēr pārējā pasaule cieš.
Bagdādē tā nav pat tuva nākotne, bet gan realitāte. 48 grādu karstumā gaisa kondicionieri ir teju vienīgā iespēja, kā atvēsināties, taču valstī valdošā elektroenerģijas krīze padara pat šo būtisko preci nepieejamu cilvēkiem ar zemāku ienākumu līmeni.
Lai gan Irākas elektroenerģijas krīze ir vietējo problēma, nevienlīdzība attiecībā uz vēsuma saglabāšanu ir globāls jautājums, kas, iespējams, pacelsies brīdī, kad temperatūra paaugstināsies Eiropā un ASV.
Gandrīz 2,8 miljardi cilvēku dzīvo valstīs, kur vidējā diennakts temperatūra pārsniedz +25 grādus, liecina Starptautiskās Enerģētikas aģentūras dati. Mazāk nekā 10% no viņiem pieder gaisa kondicionieri. Aģentūra lēš, ka līdz 2050. gadam 1,9 miljardiem cilvēku, kas dzīvo karstajās zemēs, nebūs pieejas gaisa kondicionieriem.
Profesors Filips Alstons, ANO pārstāvis cilvēktiesību jautājumos, uzskata, ka pasaules nabadzīgo cilvēku dzīvības līdz ar klimata krīzi tiks apdraudētas. Alstons arī piebildis, ka Irākas iedzīvotājiem, atšķirībā no eiropiešiem, ir vairākas priekšrocības, lai izturētu lielu karstumu, piemēram, dzīvojamās mājas jau senatnē būvētas, ņemot vērā spēcīgo karstumu, proti, šaurās ieliņas garantē vēja plūsmu uz māju logiem, tāpat izbūvētie pagrabi dod savu daļu aukstuma.
Kā liecina nesenie karstuma viļņi Parīzē, Londonā un Berlīnē, Eiropas valstis ir ievērojami mazāk gatavas augstām gaisa temperatūrām.
Pagājušā mēneša rekordaugstā temperatūra Lielbritānijā (+38 grādi), izraisīja transporta haosu, valdības brīdinājumus par ietekmi uz veselību un apokaliptiskus virsrakstus medijos. Profesors Filips Alstons lēš - tas ir tikai sākums.
