Somijā radikālas pārmaiņas izglītības sistēmā - pazūd matemātika, fizika un citi priekšmeti
Somija ir viena no līderiem izglītības sistēmas kvalitātē pasaules mērogā, turklāt nesen valsts spērusi īpaši drosmīgu soli izglītības iespēju uzlabošanā – tiek pateikts „jā” mācību priekšmetu nomaiņai pret kaut ko pavisam citādāku.
Somija savu izglītības kvalitātes paraugvalsts statusu jau ilgus gadus notur dēļ augstajiem rezultātiem Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmā (PISA). Ar šo skalu tiek izvērtēts izglītības līmenis Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīs. Jaunākie, dati liecina, ka Somija šīs programmas atsevišķās skalās iepaliek vien absolūtajiem līderiem izglītības jomā – Ķīnai un Japānai. Piemēram, 2012.gadā Somija pēc PISA zinātņu skalas novērtēta ar 545.4 punktiem, Japāna ar 546.7 punktiem, savukārt Ķīna ar 580.1 punktu.
Mācību priekšmetus aizstās ar mācību tematiem
Kā ziņo portāls Independemt.co.uk, Somu radikālās idejas pamatā ir mācību priekšmetu, piemēram, matemātikas, fizikas, bioloģijas aizvietošana ar mācību tematiem. Jaunā metode, kura jau tiek piekopta kādā Helsinku sākumskolā, praksē izskatās šādi – ir angļu valodas stunda, taču uz tāfeles karājas karte, kurā skolēni angļu valodā runā par dažādiem laika apstākļiem konkrētās valstīs. Tiek nosaukta valsts, to atrod kartē un apraksta šī brīža laika apstākļus. Tādējādi tiek apvienota angļu valodas mācīšanās ar ģeogrāfijas zinību paplašināšanu.
Bērnus jāgatavo rītdienas pasaulei
Helsinu izglītības direktors Marjo Killonens skaidro, ka šīs izmaiņas pavisam noteikti tiks ieviestas arī citviet Somijā, turklāt pēc iespējas ātrāk: „Ir patiesi nepieciešams pārdomāt tagadējo izglītības sistēmu un ieviest izmaiņas, lai bērnus sagatavotu atbilstoši šodienas un rītdienas prasībām. Patreizējā sistēma bija noderīga 20.gadsimta sākumā, taču patlaban ir 21.gadsimts un prasības ir pavisam citas.”
Somu skolām ir uzdots atvēlēt vismaz vienu periodu gadā, kad vairākas nedēļas tiek izmēģināta tā dēvētā „fenomenu bāzes mācīšanas” sistēma.
Ne visi ir apmierināti
Drastiskajām izmaiņām tomēr ir arī oponenti – tie ir vecās raudzes skolotāji, kuru pūrs, proti, izkoptās zinībās kādā no priekšmetiem, šķiet, neatbilst izglītības speciālistu nākotnes vīzijai. Taču izmaiņu autori sola vecmodīgos pedagogus atbilstoši sagatavot, procesā piedāvājot maksāt arī bonusus. Tiek prognozēts, ka jauno sistēmu varētu ieviest visā valstī ap 2020.gadu.
Latvija apsteidz Lietuvu, iepaliek Igauņiem
Minētajā PISA programmas zinātņu skalā, pēc jaunākajiem datiem, Latvija ieguvusi 502.2 punktus tādējādi apsteidzot Lietuvu, kurai doti vien 495.7 punkti, kas ir nedaudz zem vidējā līmeņa. Interesanti, ka Igaunija vien nedaudz iepaliek no Somijas ar 541.4 punktiem.
