Eksperts: Krievijas centieni militarizēt Arktiku ir izaicinājums Ziemeļvalstīm
Ziemeļvalstīm jāapvieno pūliņi, lai tiktu galā ar drošības izaicinājumiem, kas izriet no Krievijas centieniem militarizēt Arktiku, intervijā ziņu aģentūrai BNS teicis Oslo Miera pētniecības institūta (PRIO) profesors Pāvels Bajevs.
"Ziemeļvalstis, neraugoties uz kopības izjūtu, ir atšķirīgā mērā atkarīgas no Krievijas radītajiem drošības apdraudējumiem, un ļoti atšķiras arī to izvēles iespējas, kā uz šiem draudiem atbildēt," sacīja Bajevs, kas gatavojas piedalīties ikgadējā Lennarta Meri konferencē, kura 31.maijā sāksies Igaunijā.
Pēc viņa teiktā, Norvēģija liek galveno uzsvaru uz NATO solidaritātes mobilizēšanu un cenšas palielināt savu ieguldījumu dažādās transatlantiskajās militārajās iniciatīvās, kamēr Dānija var atļauties relaksētāku attieksmi.
"Runājot par Somiju un Zviedriju, tām abām ir līdzīgs jautājumu loks attiecībā uz saišu paplašināšanu ar NATO, tomēr pastāv daudzas atšķirīgas nianses, piemēram, unikālā Somijas dilemma - kā stiprināt savu totālo aizsardzību, vienlaikus neprovocējot Krieviju," izteicies eksperts.
Kā uzsvēris Bajevs, Ziemeļvalstīm ir jāapvieno spēki, lai tiktu galā ar tiem drošības izaicinājumiem, ko rada Krievijas īstenotā Arktikas militarizācija. Tomēr vienlaikus šīs valstis cenšas izmantot iespējas saglabāt esošās sadarbības tradīcijas ar Krieviju Tālajos Ziemeļos.
12.Lennarta Meri konference "Nākamā simtgade" maija beigās un jūnija sākumā pulcēs Igaunijā pazīstamus politikas ekspertus un politiķus no Eiropas un visas pasaules. Atskatoties uz simt gadiem Igaunijas valsts vēsturē, tajā iecerēts caur pagātnes prizmu paraudzīties uz nākotni.
Konferences dalībnieku skaitā būs Austrijas prezidents Aleksandrs van der Bellens, kura vecāki cēlušies no Igaunijas, un Somijas ārlietu ministrs Timo Soini.
Konferenci ievadīs publiska paneļdiskusija, kas 31.maijā norisināsies Tartu universitātē.
"Lai labāk apgūtu pārmaiņas un veidotu tehnoloģiski attīstītajai cilvēcei labāko iespējamo nākotni, mums ir jāmācās no pagātnes un jāprot šīs zināšanas pareizi likt lietā. Igaunijas simtā dzimšanas diena ir īsti piemērots brīdis, lai pārdomātu pagātnes mācībstundas tiklab reģionālajā, kā globālajā kontekstā," uzsvērusi konferences rīkotāja Rīna Kaljuranda.
Konferences galvenie pasākumi sāksies 1.jūnija pēcpusdienā Tallinas viesnīcā "Radisson Blu Sky" un turpināsies līdz 3.jūnija pusdienlaikam.
Lennarta Meri konference ir starptautisks diskusiju forums par aktuāliem globāliem ārējās un drošības politikas jautājumiem un viens no nozīmīgākajiem šāda veida pasākumiem Ziemeļeiropā. Konferenci organizē Tallinas Starptautiskais Drošības un aizsardzības pētījumu centrs sadarbībā ar Lennarta Meri fondu.
Pirmo reizi šī konference notika 2007.gadā, Lennarta Meri nāves pirmajā gadadienā, tādējādi atzīmējot bijušā Igaunijas prezidenta, ārlietu ministra, diplomāta un aktīva sabiedriskā darbinieka ieguldījumu mūsdienu Eiropas politikā.
Meri (1929-2006) bija Igaunijas ārlietu ministrs no 1990. līdz 1992.gadam un prezidents no 1992. līdz 2001.gadam.