Rosina veidot ES līmeņa dabas katastrofu reaģēšanas sistēmu
Eiropas Savienībai (ES) vajadzētu izveidot visu bloku aptverošas spējas cīņā ar dabas katastrofām, ceturtdien ierosināja Eiropas Komisija (EK).
ES līmeņa civilās aizsardzības spējas dabas katastrofu gadījumā kalpos kā rezerve dalībvalstu individuālajiem centieniem.
Šogad dabas katastrofās ES dzīvību zaudējuši jau 200 cilvēki.
"Klimata pārmaiņas ir izmainījušas spēli," paziņoja ES humānās palīdzības un krīžu pārvaldības komisārs Krists Stiljanidis.
"Pastāvošā sistēma bija radīta citā laikā citam laikam," piebilda komisārs.
Pašreizējā sistēma dod iespēju valstīm brīvprātīgi piedāvāt palīdzību, un šos centienus koordinē Brisele, kad dalībvalsts ir lūgusi palīdzību pēc dabas katastrofas piedzīvošanas.
EK rosinājums paredz veidot ES līmeņa spējas, tostarp lidmašīnas un ūdenssūkņus mežu ugunsgrēku dzēšanai, meklēšanas un glābšanas spējas, lauka hospitāļus un ārkārtas situāciju mediķu brigādes.
Šīs spējas varētu izmantot brūžos, kad ar dalībvalstu pašu spēkiem būs par maz.
Stiljanidis uzsvēra, ka galvenā atbildība par reaģēšanu dabas katastrofu gadījumos joprojām būs dalībvalstu rokās.
ES līmeņa sistēma arī sadarbotos ar dalībvalstīm katastrofu novēršanai un gatavībai, piemēram, izvērtējot nacionālos glābšanas plānus.
Komisārs pavēstīja, ka šādi rezerves spēki ES izmaksātu apmēram 100 miljonus eiro gadā.
EK priekšlikumam vēl jāgūst Eiropas Parlamenta (EP) un dalībvalstu atbalsts.
