Zjuganovs: Molotova-Ribentropa pakta parakstīšana bija Staļina lielākais sasniegums

 "Lai ko arī teiktu, Molotova-Ribentropa pakts - tā bija ģeniāla Staļina izlaušanās ģeopolitikā," pēc ziedu nolikšanas pie Staļina krūšutēla Maskavas Sarkanajā laukumā par godu viņa 130.dzimšanas dienai žurnālistiem sacīja Zjuganovs.

Viņš uzsvēra, ka šis dokuments uz diviem gadiem padarīja nekaitīgu nacistisko Vāciju, ļaujot Padomju Savienībai šajā laikā radīt tanku "T-34", iznīcinātājlidmašīnu "Il-2" un raķetes "Katjuša".

"Ja karš būtu sācies uz Igaunijas robežas, līdz Ļeņingradai būtu bijuši tikai 140 kilometru, un fašisti jau pēc piecām dienām būtu pie tās mūriem. Taisnā līnijā līdz Maskavai būtu 600 kilometru, taču tur nebūtu Brestas cietokšņa, Podoļskas kursantu, un viņi [fašisti] ierastos mēnesi agrāk," sacīja komunistu līderis, piebilstot, ka tādā gadījumā PSRS valdība nebūtu paspējusi pārcelt no Sibīrijas un Tālajiem Austrumiem sešas kaujas divīzijas, kas aizstāvēja Maskavu.

"[Molotova-Ribentropa pakts] mums ļāva atbīdīt robežu par 300 kilometriem uz rietumiem, pārmest kara daļas no Tālajiem Austrumiem, paralizēt Japānu un nepieļaut Turcijas iesaistīšanos karā," klāstīja Zjuganovs.

"Tādēļ Staļina lēmums noslēgt šo līgumu bija pilnīgi nevainojams un ārkārtīgi efektīvs," uzsvēra Komunistiskās partijas līderis.

1939.gada 23.augustā Maskavā staļiniskās Padomju Savienības ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs un nacistiskās Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops parakstīja Neuzbrukšanas līgumu jeb tā dēvēto Molotova-Ribentropa paktu.

Kaut gan oficiāli tas bija savstarpējas neuzbrukšanas līgums, pakts saturēja slepenu papildprotokolu, kas sadalīja Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Rumāniju PSRS un Vācijas interešu sfērās. Saskaņā ar protokolu šajās valstīs iebruka abu lielvalstu karaspēki - Latviju, Lietuvu un Igauniju okupēja PSRS, Polija tika sadalīta starp PSRS un Vāciju, savukārt Somija un Rumānija bija spiestas atdot PSRS daļu savas teritorijas.