Černobiļas katastrofas zonu atkal izmantos lauksaimniecībā
Baltkrievijas valdība izstrādājusi programmu, kas paredz savulaik Černobiļas atomelektrostacijas (AES) katastrofā piesārņotās zemes platības atkal izmantot lauksaimniecībā, teikts valdības interneta vietnē.
Valdība jau apstiprinājusi pasākumu kompleksu avārijas seku likvidēšanai laika posmam līdz 2020.gadam.
Līdztekus tradicionālajai radiācijas kontrolei avārijas skartajā zonā un cietušo pilsoņu rehabilitācijai jaunajā dokumentā plānots "nodrošināt arī šo teritoriju sociālo un ekonomisko attīstību", atkal iekļaujot daļu zemju lauksaimniecības apritē, pastāstījis Baltkrievijas Ārkārtējo situāciju ministrs Envers Barijevs.
Kā skaidro aģentūra "Ukranews", lauksaimniecībā iecerēts izmantot īpašas tehnoloģijas, kas "minimizē radionuklīdu uzkrāšanos un ļauj, nosacīti runājot, netīrā zemē iegūt tīru ražu".
Tādējādi Baltkrievijas valdība cer sākt ražot produktus, kuri atbilstu "republikas un starptautiskajiem normatīviem attiecībā uz radionuklīdu saturu".
Tiesa gan, nav minētas konkrētas teritorijas, ko turpmāk paredzēts izmantot lauksaimniecībā.
Pēc Barijeva teiktā, programmas īstenošanai laikā no 2011. līdz 2015.gadam būs vajadzīgi 6,6 triljoni Baltkrievijas rubļu (aptuveni 1,2 miljardi latu).
1986.gada 26.aprīlī, avarējot Černobiļas AES ceturtajam energoblokam, radioaktīvais piesārņojums skāra plašu Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas teritoriju, kā arī vairākas Eiropas valstis.
Baltkrievijas piesārņoto teritoriju statusu nosaka 1991.gadā pieņemts likums. Černobiļas zonā iekļauto teritoriju sarakstu apstiprina valdība. Šā gada sarakstā ietvertas apdzīvotās vietas Brestas, Vitebskas, Gomeļas, Grodņas, Minskas un Mogiļevas apgabalos.
Aprit 24 gadi kopš avārijas Černobiļas atomelektrostacijā Ukrainā
Kasjauns.lv/LETA/Foto:Bulls Press
