Pasaulē

Pasaules labāko universitāšu vidū joprojām dominē ASV

Jauns.lv

Lai gan to Eiropas universitāšu skaits, kas iekļautas 100 pasaules labāko sarakstā, šogad pieaudzis, dominējošās pozīcijas joprojām saglabā ASV augstākās mācību iestādes.

Pasaules labāko universitāšu vidū joprojām dominē ...

Šogad sarakstā iekļautas 27 Eiropas Savienības (ES) universitātes, bet Eiropu kopumā, tostarp Šveici, Norvēģiju un Krieviju pārstāv 32 augstākās mācību iestādes. Pērn sarakstā bija atrodamas 26 ES mācību iestādes, tādējādi Eiropa ierindojusies otrajā vietā, vērtējot pēc iespējām iegūt labu izglītību.

Taču ASV joprojām pārspēj visus konkurentu un 100 labāko universitāšu vidū atrodamas 54 amerikāņu augstskolas, bet starp labākajām desmit ir astoņas ASV augstākās mācību iestādes.

Par labāko pasaules augstskolu atzīta Hārvarda universitāte.

Starp desmit labākajām ir tikai divas Eiropas universitātes - Kembridaža un Okforda, un tās abas ir Lielbritānijas mācību iestādes.

Taču nākamā Eiropas universitāte atrodama tikai 21.pozīcijā, kurā ierindojusies Londonas Universitātes koledža. Savukārt pirmā Eiropas augstākā mācību iestāde, kas neatrodas Lielbritānijā, meklējama tikai 39.vietā, un tā ir Parīzes Pjēra un Marijas Kirī universitāte.

Lielbritānija starp ES valstīm ierindojusies pirmajā vietā - starp 100 pasaules labākajām universitātēm iekļautas 11 britu augstskolas. Lielbritānijai ar piecām universitātēm seko Vācija. Ar trīs augstākajām mācību iestādēm sarakstā pārstāvētas Francija un Zviedrija, bet ar divām - Dānija un Nīderlande. Vēl sarakstā iekļauta pa vienai Somijas un Beļģijas universitātei.

Ar trīs mācību iestādēm sarakstā pārstāvēta Šveice, bet Krievija - tikai ar vienu - Maskavas Valsts universitāti, kas ierindota 74.vietā. Ārpus ASV un Eiropas labas izglītošanās iespējas meklējamas arī Japānā un Kanādā un Austrālijā, kuras attiecīgi pārstāvētas ar piecām, četrām un trim universitātēm.

Vienu no respektablākajiem pasaules augstskolu novērtējumiem (ARWU) sagatavojis Šanhajas Dzjao Tuna universitātes Augstākās izglītības institūts, izmantojot sešus kritērijus, tostarp Nobela prēmijas ieguvēju skaitu un publikāciju skaitu žurnālos "Nature" un "Science".

ARWU regulāri tiek sastādīts kopš 2003.gada, un ASV žurnāls "Chronicle of Higher Education" to uzskata par "visietekmīgāko starptautisko ranžējumu".

DESMIT PASAULES LABĀKĀS UNIVERSITĀTES:

1. Hārvarda universitāte;

2. Kalifornijas universitāte (Bērklija);

3. Stenforda universitāte;

4. Masačūsetsas Tehnoloģiskais institūts;

5. Kembridžas universitāte;

6. Kalifornijas Tehnoloģiskais institūts;

7. Prinstonas universitāte;

8. Kolumbijas universitāte;

9. Čikāgas universitāte;

10. Oksfordas universitāte.

LABĀKĀS EIROPAS AUGSTSKOLAS:

5. Kembridžas universitāte;

10. Oksfordas universitāte;

21. Londonas Universitātes koledža;

23. Šveices Federālais Tehnoloģiskais institūts (Cīrihe);

26. Londonas Impēriskā koledža;

39. Pjēra un Marijas Kirī universitāte (Parīze 6);

40. Kopenhāgenas universitāte;

42. Zviedrijas Kārļa institūts;

44. Mančestras universitāte;

45. Parīzes Dienvidu universitāte (Parīze 11);

46. Utrehtas universitāte;

51. Cīrihes universitāte;

52. Minhenes universitāte;

54. Edinburgas universitāte;

63. Londonas karaļa koledža;

66. Bristoles universitāte / Upsalas universitāte;

70. Leidenes universitāte;

71. "Ecole Normale Superieure" (Parīze);

72. Helsinku universitāte;

74.Mmaskavas Valsts universitāte;

75. Oslo universitāte;

79. Stokholmas universitāte;

86. Bāzeles universitāte;

88. Šefīldas universitāte;

90. Gentes universitāte;

93. Bonnas universitāte / Getingenes universitāte;

98. Orhūsas universitāte;

99. Birmingemas universitāte.


LETA