Wikileaks publiskoto noslēpumu hronoloģija
Pamatīgu globāla mēroga skandālu izraisījuši portāla Wikileaks publiskotie ASV diplomātiskās sarakstes dokumenti, kas pirmdien nonākuši vispasaules mediju rīcībā. Tajos spilgti redzama ASV un tās partnervalstu politiskās virtuves „tumšā” puse.
Wikileaks apņēmušies kopumā publiskot ceturtdaļmiljonu ASV diplomātiskās sarakstes dokumentu, kas ir lielākais jebkad līdz šim nopludināto dokumentu apjoms. Liela daļa noslēpumu sabiedrībai kļūs pieejami jau tuvākajā laikā, bet arī tie, kas jau publiskoti, raisījuši pārdomas par preses brīvību un tās robežām.
Informācijas apjoms ir milzīgs, tāpēc portāls Kasjauns.lv ir apkopojis svarīgākos no Wikileaks līdz trešdienai, 1.decembrim publiskotajiem dokumentiem.
• Nīderlande, Beļģija, Vācija un Turcija savās teritorijās izvietojušas ASV kodolieročus, liecina interneta vietnes "WikiLeaks" publiskotie ASV diplomātiskās sarakstes dokumenti. Jau sen pastāvēja aizdomas, ka četrās minētajās valstīs, kā arī Itālijā izvietoti ASV kodolieroči, bet neviena no valstīm šādu informāciju nav nedz apstiprinājusi, nedz noliegusi. Pie līdzīgas nostājas pieturas arī NATO.
• ASV diplomāti uzskata, ka Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs ir neizlēmīgs līderis, bet premjerministru Vladimiru Putinu viņi dēvē par alfa tēviņu, pirmdien vēsta Maskavas laikraksts "Kommersant", atsaucoties uz tīmekļa vietnes "WikiLeaks" nule nopludinātajiem materiāliem.
• Irāna 2006.gada bruņotā konflikta laikā starp Izraēlu un šiītu grupējumu "Hizbollah" izmantoja Sarkanā Pusmēness neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnas, lai nogādātu Libānā ieročus un aģentus.
• ASV prezidents Baraks Obama atcēla plānus ierīkot Polijā un Čehijā pretraķešu aizsardzības vairogu, lai saņemtu Krievijas atbalstu ANO sankcijām pret Irānu.
• Prokremliskais Čečenijas līderis Ramzans Kadirovs uz viesībām ierodas, bruņojies ar apzeltītu automātisko pistoli, turklāt savu dāsnumu mēdz izrādīt ar īsti austrumniecisku vērienu, draugus gluži vai apberot ar zeltu.
• Senā Ziemeļkorejas sabiedrotā Ķīna ir gatava akceptēt pussalas apvienošanu Dienvidkorejas vadībā pēc komunistiskā režīma sabrukšanas. Pagājušajā gadā vakariņās Ķīnas vēstnieks Kazahstānā atklāja, ka Pekina Ziemeļkorejas kodolprogrammu uzskata par "ļoti satraucošu". Vēstnieks Čens Guopins "sacīja, ka Ķīna cer uz mierīgu atkalapvienošanos ilgtermiņā, taču viņš paredz, ka abas valstis paliks atšķirtas īstermiņā", teikts publiskotajā ASV vēstnieka Ričarda Houglenda telegrammā.
• Irānas augstākajam līderim ajatollam Ali Hameneji ir vēzis pēdējā stadijā, un viņš var nomirt tuvāko mēnešu laikā. ASV konsulāta Stambulā sūtīto dienesta vēstuli publicējis britu laikraksts "The Telegraph". Tajā citēts kāds bijušajam Irānas prezidentam Hašemi Rafsandžani tuvu stāvošs uzņēmējs, kurš apgalvojis, ka Hameneji diagnosticēta reta leikēmijas forma. "Hameneji, visticamāk, nomirs pāris mēnešu laikā," teikts 2009.gada augustā tapušajā vēstulē.
• Afganistānas prezidents Hamids Karzais pavēlējis atbrīvot lielu skaitu bīstamu noziedznieku un narkotiku tirgoņu, kurus aizturējuši ASV vadītie koalīcijas spēki.
• Tīmekļa vietnes "WikiLeaks" pirmdien nopludinātajos ASV diplomātiskās sarakstes dokumentos minēta arī Lietuva Izraksti no ASV diplomātiskajām telegrammām liecina, ka pēc prezidentes Daļas Grībauskaites atteikšanās izmitināt Gvantanamo cietumnieku Lietuvā 2009.gada nogalē "Lietuvas parlamenta Nacionālās drošības komitejas priekšsēdētājs privāti atvainojās un ierosināja izmantot kopējus sabiedrotos, lai piespiestu viņu pārdomāt". Konkrēti publiskotajā avotā Lietuvas Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas vadītājs Arvīds Anušausks identificēts netiek.
• Cenšoties panākt bijušo Gvantanamo bāzes ieslodzīto izmitināšanu citviet pasaulē, ASV diplomāti gan kaulējušies ar Eiropas Savienības (ES) un citu valstu amatpersonām, gan likuši lietā glaimus un solījumus. Apmaiņā pret atbrīvoto cietumnieku uzņemšanu valstīm solīta gan nauda, gan ietekme, gan iespējas tikties ar ASV prezidentu Baraku Obamu.
• Starp ASV diplomātiskās sarakstes dokumentiem, kuru publiskošanu "WikiLeaks" uzsāka svētdien, atrodamas arī telegrammas, kurās Klintones vārdā diplomātiem uzdots savākt tādu informāciju, kas parasti būtu spiegu uzdevums, piemēram, iegūt ārvalstu amatpersonu kredītkaršu numurus. Tāpēc ASV valsts sekretārei Hilarijai Klintonei būtu jāatkāpjas no amata, ja tiks pierādīts, ka Savienoto Valstu diplomāti saņēmuši rīkojumu iesaistīties spiegošanā, otrdien izteicies tīmekļa vietnes "WikiLeaks" dibinātājs Džūljens Asanžs.
