Francijas ĀM Baltijas valstu aizsardzību uzskata par vienu no svarīgākajiem NATO uzdevumiem

Toreizējais Francijas Ārlietu ministrijas Politikas un drošības lietu departamenta ģenerāldirektors Žerārs Aro 2007.gada februārī Parīzē ar vairākām ASV amatpersonām apsprieda NATO lomu mūsdienās un aukstā kara laikā.

Aukstā kara laikā NATO uzdevums bija "turēt vāciešus piezemētus, krievus ārā un amerikāņus iekšā", taču 2007.gadā NATO jēga ir atbalsta sniegšana "jaunajai Eiropai un Baltijas valstīm, ņemot vērā to bailes no Krievijas", sarunā norādījis Aro, kurš tagad ieņem Francijas pastāvīgā pārstāvja ANO amatu.

"Pārējām dalībvalstīm NATO rada iespēju nodrošināt to aizsardzību, par to nemaksājot," sacīja Aro.

Aro arī norādīja, ka Rietumeiropas valstis, īpaši Vācija un Francija, nevēlas, lai NATO saglabā savu funkciju kā alianse pret Krieviju.

Kaut arī aukstā kara laikā Vācija bija "Amerikas paraugsabiedrotais", mūsdienās Berlīne un tās aizvien siltākās attiecības Maskavu kļuvusi par "jautājuma zīmi".

Francijas un ASV diplomāti arī apspriedušies par Gruzijas iespējamu uzņemšanu NATO.

Pēc Francijas novērtējuma Gruzijas uzņemšana NATO nav alianses drošības interesēs, savukārt ASV iestājas par Dalības rīcības plāna (MAP) piešķiršanu Gruzijai ar mērķi uzņemt Tbilisi aliansē.

"[ASV] saskata politisko imperatīvu demokrātiju uzņemšanā. Tāda pati loģika, ar kādu NATO tika uzņemtas Baltijas valstis, attiecināma arī uz Gruziju. Krievijas iebildumiem nevajadzētu bloķēt valstu uzņemšanu; Maskavai nevajadzētu būt veto tiesībām," teikts ASV diplomātiskajā vēstulē.

"Krievijas nākotne nav prognozējama, tāpēc ASV vēlētos nodrošināt, lai pēc iespējas lielāka Eiropas daļa ir demokrātiska un NATO aizsargāta," norāda amerikāņu diplomāti.

LETA