Kopenhāgenas leģendārā "brīvvalsts" Kristiānija svin 40.jubileju

Par godu svinībām Kristiānija izrotāta ar dzeltenas un sarkanas krāsas lentēm un plakātiem, bet viesi pirmdien tika sagaidīti ar brokastīm, kūku un Stīga Mellera trio bezmaksas koncertu.

Vēl joprojām gan pastāv neskaidrība par Kristiānijas nākotni, jo saskaņā ar pēdējo vienošanos starp "brīvvalsts" iedzīvotājiem un Dānijas valsti hipiju kolonijas iedzīvotājiem jāatrod 76,2 miljoni Dānijas kronu (7,19 miljoni latu) Kristiānijas zemes izpirkšanai.

Tomēr jubilejas svinības tiek rīkotas ar saukli "40, jauna un brīva", koncentrējoties uz pozitīvajām lietām Kristiānijā.

Dānijas tiesa maijā nolēma, ka Kopenhāgenas hipiju "brīvvalsts" Kristiānija ir valsts īpašums un nepieder tur dzīvojošajiem iedzīvotājiem.

Kopenhāgenas Austrumu rajona Augstākā tiesa izskatīja Kristiānijas iedzīvotāju novembrī iesniegto prasību, kurā apgalvots, ka pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados hipiju pārņemtā teritorija pieder tās iedzīvotājiem.

Ar prasību tiesā Kristiānijas iedzīvotāji vēlējās pretoties Dānijas valdības centieniem "normalizēt" Kristiānijas "brīvvalsti", kurā dzīvo aptuveni 1000 cilvēku, kas vēlas saglabāt savu pašreizējo pašpārvaldes un pašpietiekamības stāvokli.

Tiesa lēma par labu valsts īpašumu pārvaldei, ka Kristiānija ir valsts īpašums, atsaucoties uz 1978.gada Augstākās tiesas spriedumu, kurā pasludināts, ka Kristiānijas iedzīvotājiem nav nekādu īpašu tiesību pār teritoriju.

Dānijas valdība vēlas sakārtot teritoriju, ieviešot tur tradicionālu īpašumtiesību kārtību.

Kristiānija ir viena no populārākajām vietām Kopenhāgenā. Kopiena atrodas pirms aptuveni 300 gadiem būvēta aizsardzības forta vietā aptuveni 35 hektāru lielā teritorijā starp aizsarggrāvi un jūras līci.

1971.gadā pamesto armijas bāzi ieņēma neliela hipiju grupa, kurai pievienojās vēl vairāki simti cilvēku, pasludinot teritoriju par "brīvvalsti" un solot radīt tajā tolerantu, demokrātisku un videi draudzīgu sabiedrību.

Pēc sākotnējām nesaskaņām ar amatpersonām Kristiānijai galu galā ļauts pastāvēt kā pilsētai pilsētā.

Kopiena neatzīst Dānijas likumus un sevi pārvalda ar vairākuma balsojumu par ikvienu jautājumu, sākot ar finansēm un beidzot ar strīdiem starp kaimiņiem.

Tomēr dzīve "brīvvalstī" ne vienmēr bijusi ideāla. Septiņdesmito gadu beigās tajā ielauzās smago narkotiku tirgotāji, kurus kontrolēja vardarbīgu motociklistu bandas, taču astoņdesmitajos gados Kristiānija atkopās, iedzīvotājiem padzenot nevēlamos dīlerus un piedāvājot narkomāniem rehabilitācijas kursu.

Kristiānijas iedzīvotāji 1995.gadā sarunās panāca vienošanos par palikšanu teritorijā ar Dānijas Aizsardzības ministriju, kam vēl joprojām pieder bijusī armijas bāze.

Kopš 1994.gada Kristiānijas iedzīvotāji maksā sava veida kopienas nodokli par ūdens un elektrības piegādi un atkritumu savākšanu.

Dānijas centriski labējā valdība pēc nākšanas pie varas 2001.gadā ieņēmusi stingrāku nostāju pret Kristiāniju un tās iedzīvotājiem.

2004.gadā Dānijas parlaments deva rīkojumu izbeigt teritorijā 30 gadus pastāvējušo atklāto marihuānas un hašiša tirdzniecību. Kristiānijā tika veikti vairāki policijas reidi, likvidējot narkotiku tirdzniecības vietas Pušeru ielā.

Narkotiku tirdzniecība Kristiānijā pastāvīgi bijis sašutuma avots Dānijas politiķu vidū, kas brīžiem pat draudējuši visu koloniju nolīdzināt ar buldozeriem.

Kasjauns.lv/LETA/Foto: AFP/EPA/LETA