2011.gada svarīgākie notikumi pasaulē

Viens no pirmajiem nozīmīgajiem aizejošā gada notikumiem bija Tunisijas valdības atkāpšanās pēc plašajiem protestiem pret valdību, kas aizsāka tā saukto „Arābu pavasari”. 2011.gada 14.janvārī pēc 23 gadu ilgas valdīšanas no valsts bija spiests bēgt tās prezidents Zīna el Abidīns Ben Alī.

25.janvārī pret valdību un prezidentu vērstu demonstrāciju un protestu vilnis pāršalca Ēģipti. Bruņotās armijas un protestētāju sadursmēs dzīvības zaudēja desmitiem cilvēku, bet 11.februārī prezidents Hosnī Mubaraks bija spiests atkāpties no sava amata. Divas dienas vēlāk bruņoto spēku Augstākā padome atcēla konstitūcijas darbību un atlaida parlamentu.

Nemieriem Ēģiptē sekoja sacelšanās Lībijā. 11.februārī sākās masu protesti pret Muamara Kadafi režīmu. 19.martā Lībijas iekšējā konfliktā iejaucās arī tā dēvētā „Rietumu koalīcija”. Apvienotās Karalistes, ASV un Francijas lidmašīnas sāka bombardēt Tripoli. Augusta nogalē Lībijas nemiernieki ieņēma valsts galvaspilsētu, gāžot diktatora valdību. 20.oktobrī Lībijas revolūcija noslēdzās ar Muamara Kadafi sagūstīšanu un nogalināšanu.

Terorakti un cīņa ar tiem

24.janvārī Maskavu satricināja terorakts starptautiskajā Domodedovas lidostā. Terorista pašnāvnieka izraisītajā sprādzienā dzīvību zaudēja 35 cilvēki.

11.aprīlī Baltkrievijas galvaspilsētas Minskas metro nogranda sprādziens, kurā bojā gāja 11 cilvēki. Vēlāk aizdomās par šo noziegumu tika aizturēti divi vietējie iedzīvotāji, kuri savu vainu pastrādātajā noliedza. Abiem piespriests nāvessods.

Savukārt, pirmajā maijā ASV specdienestam pēc vairāk nekā desmit gadus ilgas meklēšanas beidzot izdevās atrast un nogalināt planētas meklētāko teroristu Osamu bin Ladenu, kurš bija atbildīgs par 2001.gada 11.septembra teroraktu ASV. Al Qaeda līderis slēpās kādā privātmājā Pakistānas pilsētā Abatobadā.

Gada šokējošākais terorakts tika pastrādāts šā gada 22.jūlijā Norvēģijā. Par nepieskaitāmu atzītais nacionālradikālis Anderss Bērings-Breivīks sarīkoja sprādzienu Oslo centrā, nogalinot astoņus cilvēkus un vēlāk sarīkoja apšaudi valdošās partijas jauniešu nometnē Ūteijas salā, kur, pārģērbies par policistu, nošāva 69 jauniešus. Terorists pastrādātos šausmu darbus nenožēlo un soda vietā saņems piespiedu ārstēšanu psihoneiroloģiskajā klīnikā.

Visiespaidīgākā dabas katastrofa šogad nesagatavotus pārsteidza japāņus, kad 11.martā Klusajā okeānā pie Japānas krastiem notika postoša, 9 balles spēcīga zemestrīce kas izraisīja augstus cunami viļņus. Zemestrīces upuru skaits tiek lēsts ap 20 000, savukārt, cunami burtiski noslaucīja no zemes virsas vairākas pilsētas un daļēji sagrāva Fukušimas I atomelektrostaciju, izraisot bīstamāko kodolkrīzi kopš Černobiļas atomkatastrofas.

Viens no traģiskākajiem šā gada notikumiem bija septītā septembra Jaroslavļas aviokatastrofa, kad pilota kļūdas dēļ avarēja lidmašīna un bojā gāja visi Kontinentālās hokeja līgas hokeja kluba Jaroslavļas „Lokomotiv” spēlētāji, tai skaitā arī latvietis Kārlis Skrastiņš.

Sabiedrība, politika un ekonomika

Šā gada 29.aprīlī teju katrs trešais no planētas septiņiem miljardiem iedzīvotāju atradās pie televizora un vēroja „gadsimta kāzas”. Lielbritānijas prinča Viljama un Ketrīnas Midltones laulību ceremoniju tiešraidē noskatījās aptuveni divi miljardi cilvēku.

Devītais jūlijs kļuva par dienu, kad Dienvidsudāna pasludināja neatkarību no Sudānas un pasaule kļuva par vienu valsti bagātāka. Referendumā par neatkarības iegūšanu piedalījās 97,58% balsstiesīgo iedzīvotāju, un par Dienvidsudānas atdalīšanos nobalsoja 98,83%.

Gada sākumā Amerikas Savienotās valstis tikai par mata tiesu izvairījās no maksātnespējas, pēdējā brīdī parlamentam vienojoties par valsts parāda griestu paaugstināšanu līdz 14.294 triljoniem ASV dolāru. Turpinoties politiskajām intrigām ap valsts budžeta plānošanu un nespēja iegrožot „Volstrītas haizivis” izraisīja asu kredītreitingu aģentūru reakciju. Standard & Poor’s pirmoreiz Savienoto valstu vēsturē pazemināja ASV kredītreitingu no augstākās pozīcijas AAA uz AA+.

Septembrī Cukoti parkā Volstrītā sākās pirmie „Okupē Volstrītu” protesti, kas bija vērsti pret sociālo un ekonomisko nevienlīdzību, un kas īsā laikā izplatījās pa visu pasauli, kļūstot par vienu no pēdējo gadu efektīgākajām iedzīvotāju sociālajām iniciatīvām.

6. augustā Lielbritānijā pēc policistu un demonstrantu sadursmes sākās masu nekārtības, kas izvērtās pamatīgos grautiņos. Par dalību nemieros un laupīšanās policija arestēja 3100 cilvēkus, vairāk nekā tūkstotim vēlāk tika izvirzītas apsūdzības. Ielu vardarbības rezultātā dzīvību zaudēja pieci cilvēki, bet vismaz 16 cilvēki guva nopietnus ievainojumus. Īpašumiem radīto zaudējumu apmērs sasniedza 200 miljonus britu mārciņu.

31. oktobris ir diena, kad Zemes iedzīvotāju skaits sasniedzis septiņus miljardus. Visā pasaulē sākās spekulācijas par to, kur tad īsti piedzimis planētas septiņmiljardais iedzīvotājs. Pastāv liela varbūtība, ka šis cilvēks nācis pasaulē Krievijā, bet tikpat labi tas varēja notikt arī tepat – Latvijā.

4. decembris kļuva par pagrieziena punktu Krievijas pilsoniskās savienības veidošanā. Notikušajās parlamenta vēlēšanās paredzami visvairāk balsu ieguva partija Vienotā Krievija. Bet valdošā elite nebija rēķinājusies ar plašajiem protestiem, kas izcēlās pēc neskaitāmu vēlēšanu falsifikācijas pierādījumu nonākšanas internetā. Pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas ielās izgāja simtiem tūkstošiem cilvēku, kas ir lielākie protesti Krievijā kopš PSRS sabrukuma.

Visbeidzot, pašā gada nogalē - 18. decembrī – pēc deviņu gadu ilgas cīņas oficiāli noslēdzās Irākas karš. Valsti beidzot pameta pēdējie ASV karavīri, tādējādi noslēdzot Savienoto Valstu spēku misiju kara postītajā Irākā. Karš prasījis desmitiem tūkstošu irākiešu un teju 4500 amerikāņu militārpersonu dzīvības. Vēl tūkstošiem cilvēku tikuši ievainoti, bet aptuveni 1,75 miljoni irākiešu pēc ASV iebrukuma 2003.gadā bijuši spiesti pamest savas mājas.