Alpīnisma eksperti pauž nopietnas bažas par Everesta "pārapdzīvotību"
Alpīnisma eksperti pauduši bažas, ka Everesta iekarotāju skaits brīžiem sasniedz bīstamu līmeni - par to liecina aizvadītās nedēļas nogales traģiskie notikumi, kad atceļā no virsotnes gājuši bojā četri alpīnisti no Ķīnas, Dienvidkorejas Vācijas un Kanādas. Viņu nāve lielā mērā tiek skaidrota ar "satiksmes sastrēgumiem" virsotnes tuvumā.
Par piemērotiem pasaules augstākās virsotnes sasniegšanai tiek uzskatīti faktiski tikai pāris mēneši gadā - no marta beigām līdz jūnija pirmajai nedēļai, bet arī tad laika apstākļi ne vienmēr ir labvēlīgi kāpšanai.
Pagājušajā piektdienā un sestdienā beidzot tika prognozēts pietiekami labs laiks pēdējā ceļa posma pieveikšanai, un to pēc vairāku dienu gaidīšanas steidzās izmantot vismaz pusotra simta kāpēju.
Tas radīja "lieku drūzmēšanos" tā dēvētajā nāves zonā pirms pašas 8848 metrus augstās virsotnes, kur kāpējiem jāsaskaras ne tikai ar fiziskām, bet arī bioloģiska un psiholoģiska rakstura grūtībām - jāpievar stāva nogāze stipri retinātā gaisā, kur ik brīdi var mainīties laika apstākļi.
Lai nepakļautu sevi briesmām, kāpējiem ieteikts nemēģināt sasniegt virsotni pēc pulkst.11 priekšpusdienā, taču šie nerakstītie drošības likumi aizvien biežāk tiek pārkāpti. Kā pastāstījis Nepālas Alpīnisma pārvaldes pārstāvis Gjanendra Šresta, liktenīgajā sestdienā cilvēki vēl pustrijos pēcpusdienā bijuši ceļā uz virsotni, lai gan tas ir ļoti bīstami.
Kā spriež eksperti, pārlieku lielā kāpēju skaita dēļ alpīnistiem nācies pavadīt riskantajā ceļa posmā daudz ilgāku laiku nekā domāts. Daudzi ar to nav rēķinājušies, paņemot līdzi nepietiekamus skābekļa krājumus un iztērējot visus spēkus jau augšupceļā.
Domājams, ka četrus atceļā mirušos alpīnistus pieveicis pārgurums un augstuma slimība.
Kopumā šogad no Nepālas puses kāpšanas atļaujas izdotas apmēram trim simtiem alpīnistu. Līdz šim Nepāla nekādus ierobežojumus attiecībā uz kāpēju skaitu nav noteikusi, bet, kā uzskata bijušais šīs valsts Alpīnisma asociācijas prezidents, labs Everesta pazinējs Angs Čerings, turpmāk valdībai acīmredzot būtu jāizstrādā grafiki, lai novērstu līdzīgas situācijas.
Līdz šai sestdienai traģiskākais brīdis visā Everesta apgūšanas vēsturē bija 1996.gada 10.maijs, kad tur gāja bojā astoņi cilvēki. Par galveno nelaimes cēloni tika atzīts vēlais iziešanas laiks - pēcpusdienā kāpējus pārsteidza sniegavētra.
Alpīnistu un vides ekspertu aprindās izskanējušas bažas, ka kāpšanas apstākļi Everestā ar katru gadu pasliktinās - iespējams, tas saistīts ar globālajām klimata pārmaiņām.
Piemēram, šogad kāpšanu sarežģī apstāklis, ka svaiga sniega kārtiņa nogāzēs ir ļoti plāna un nespēj aizkavēt iespējamo akmeņu ripošanu.
Beidzamo gadu laikā aizvien pieaug raizes par lielo atkritumu apjomu, ko alpīnisti atstāj kalna nogāzēs. Viens no sestdien bojāgājušajiem alpīnistiem, starp citu, bija tieši šo atkritumu savākšanas ekspedīcijas "Eco Everest" dalībnieks.
LETA
