Krievu satīriķis Konstantīns Raikins kritis īsteno patriotu nežēlastībā
Krievijas kultūrā toni sāk noteikt pareizticīgie fundamentālisti un citi urrāpatrioti – gluži kā trīsdesmitajos gados Vācijā, kad nacisti izrēķinājās ar deģenerātu mākslu. Par vajāšanas mērķi tagad kļuvis aktieris un satīriķis Konstantīns Raikins, kurš uzdrošinājies pacelt balsi pret jaunajiem „mākslas kritiķiem”.
Teātra „Satirikon” mākslinieciskais vadītājs sacēla vētru Krievijas Teātra darbinieku savienības kongresā, kas citādi paietu nemanīts. Raikina teātris pamatā ir izklaidējošs, bet šoreiz viņam joki nebija prātā.
Ar urīnu par tikumību
Raikins no kongresa tribīnes piesauca pēdējā laika “uzbraucienus mākslai”: “Tie ir pilnīgi nelikumīgi, ekstrēmistiski, nekaunīgi, agresīvi, piesegti ar vārdiem par tikumību, morāli un vispār visvisādiem cēliem un skaļiem vārdiem: “patriotisms”, “Dzimtene” un “augsta tikumība”.” “Kad ar urīnu aplej fotogrāfijas – tā ir cīņa par tikumību?” vaicā Raikins.
Formāli Krievijā nav cenzūras, taču tās lomu veiksmīgi uzņemas pašpasludināti tautas viedokļa paudēji. Valsts vara ir ļāvusi brīvu vaļu radikāļiem, kas iebrūk izstādēs un „norauj” teātra izrādes.
Maskavā oktobrī slēdza amerikāņu fotogrāfa Džoka Stērdžesa izstādi, jo organizācijai „Krievijas virsnieki” neiepatikās foto ar nūdistu ģimenēm, kur redzami arī bērni. Ieeju bloķēja, kāds indivīds uz bildēm uzgāza urīnu.
Omskā „Ģimene. Mīlestība. Tēvzeme” aktīvisti panāca, ka atceļ pasaulslavenās rokoperas „Jēzus Kristus Superzvaigzne” izrādi. Ne izstādē, ne izrādē policija un prokuratūra neko nelikumīgu nav saskatījusi.
Jebkurš no ielas var slēgt, ko grib
“Rezultātā (..) jebkurš gopņiks (kriminālists – red.piez.) no ielas, izlēmis pasludināt sevi par morālistu, var izslēgt izstādi, izrādi un vispār visu, kas viņam ienāk prātā,” lenta.ru raksta kultūras žurnāliste Anna Gordijeva. “Kas, protams, Krievijas ārēs paver milzīgas peļņas iespējas.” Proti, ja teātra direktors nepratīsies atbalstīt aktīvistu organizāciju, sekos „sabiedrības sašutums”.
Raikins arī atgādinājis rakstnieka Ļeva Tolstoja brīdinājumu baznīcu turēt pa gabalu no varas, citādi “tā sāk nevis Dievam kalpot, bet varu apkalpot”. Nu jau, pēc Raikina vārdiem, baznīca Krievijā aizmirsusi, “kā to vajāja, iznīcināja garīdzniekus, rāva nost krustus un ierīkoja dārzeņu noliktavas mūsu dievnamos”, tā “sāk darboties ar tādām pašām metodēm”.
Kultūras eksperts armijas uzplečos
Atbilde ilgi nebija jāgaida. „Nacionālās atbrīvošanās kustības” aktīvisti Novosibirskā sarīkoja piketus pirms Raikina izrādes, pieprasot liegt “mākslas visatļautības trubadūram” valsts finansējumu. „Satirikon” šogad esot saņēmis no valsts 235 miljonus rubļu (3,4 miljoni eiro).
Raikina uzvedība nav atstāta bez ievērības arī augstākos līmeņos. Kultūras ministrijas sabiedriskās padomes priekšsēdētājs Pāvels Požigailo izteicies, ka Raikins varējis jautājumu apspriest kopīgā sēdē, nevis “izejot nepareizās sfērās”; acīmredzot „teatrālu” kongress nav īstā vieta, kur runāt par mākslu un cenzūru.
Starp citu, vērts pieminēt kultūras eksperta Požigailo biogrāfiju. Viņš ir beidzis Krievijas Stratēģisko raķešu spēku augstāko kara skolu, dienējis armijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes adjunktūrā – civilajā dzīvē tas atbilst aspirantūrai. 2003. gadā militārists kļuva par Valsts domes deputātu, vēlāk divus gadus bija kultūras ministra vietnieks, tagad vada Krievijas Koru biedrību.
Kultorga Požigailo slavenākais solījums – ja viņš kļūtu par Krievijas prezidentu, aizliegtu angļu valodu uz “desmit gadiem, bet vēl labāk uz četrdesmit”.
Vēl ir tādi, kas nebaidās
“Kad cilvēki, kuri nesaprot kultūras un mākslas valodu, kultūras kodus, neizglītoti šajā nozarē, sāk spriest par mākslu un kultūru, tas ir nepareizi, tas ir slikti. Tādi cilvēki noslauka visu savā ceļā bez izšķirības,” spriež Maskavas Laikmetīgās mākslas muzeja izpilddirektors Vasilijs Cereteli. Lielā dramatiskā teātra mākslinieciskais vadītājs Andrejs Mogučijs atzīst, ka pašā mākslinieku vidē parādās personas, kas gatavas apkalpot “priekšniekus”, kuri “labāk zina, kas vajadzīgs tautai”.
Vairāk nekā 200 inteliģences pārstāvju – aktieri, rakstnieki, zinātnieki, žurnālisti un citi – parakstījuši vēstuli Raikina atbalstam. Viņu vidū ir aktrise Lija Ahedžakova un mūziķis Andrejs Makarevičs. Raikins ir atklāti izrunājies laikā, kad viņa teātrim ir naudas grūtības un valsts atbalsts noderētu, taču godīgums bijis svarīgāks.
Kremļa troļļi uzbrūk arī Latvijā
Arī Latvijā pieredzēti uzbrukumi mākslas izpausmēm, kas nav patikušas Kremļa līnijas piekritējiem.
Pērn maijā tā arī nenotverti aktīvisti Rīgā piekāva divus māksliniekus Stūra mājā rīkotajā izstādē-akcijā „Disidents”, kur bija izlikta instalācija ar krustā sistu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam līdzīgu lelli.
Donbasa separātistu atbalsta biedrība „GVD Baltija” solīja rīkot gājienu uz Stūra māju un nozāģēt šo krustu, tādējādi iebilstot pret “ņirgāšanos par ticību”, tomēr Rīgas domes izpilddirektors Juris Radzevičs „maršu” aizliedza. Krustu nozāģēja paši organizatori, kad „Valsts nekustamie īpašumi”, visticamāk, mīļā miera labad paziņoja, ka viņi pārkāpj noteikumus, un “instalācija vardarbīgi bija izvietota virs kanalizācijas lūkas”. Krievijas vēstniecība pauda gandarījumu par demontāžu, kurai šī performance “izraisījusi galēju sašutumu un riebumu”.
Pagājušā gada oktobrī vairākus „treniņbikšu” uzbrukumus piedzīvoja pašā Rīgas centrā, liepu alejā iepretim valdības namam, izvietotā fotoizstāde „Maidana cilvēki”, veltīta Kijevas revolūcijai. Turklāt pilsētas izpilddirektors apturēja pašvaldības izsniegto atļauju rīkot izstādi, jo organizatori neievērojot likuma prasības, tostarp nenodrošina apsardzi.
Vandaļi aizbēga, vēlāk četri aizturēti un sodīti, viņu vidū jau pieminētās „GVD Baltija” vadītājs Staņislavs Bukains. Visi tika cauri ar nosacītu brīvības atņemšanu.
Kasjauns.lv Foto: Evija Trifanova/Edijs Pālens/LETA
